Šuplinska norāda, kas jādara, lai izmaiņas augstākajā izglītībā tiktu ieviestas jau nākamgad
Ja vēlamies, lai izmaiņas augstākajā izglītībā tiktu ieviestas jau nākamgad, tad jāturpina darbs pie grozījumiem Augstskolu likumā, nevis jāsāk darbs pie vienota Augstākās izglītības un zinātnes likuma, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Lūgta komentēt Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ivara Kalviņa iepriekš sacīto, ka jāpārtrauc šobrīd notiekošā Augstskolu likuma grozījumu labošana un jāveido jauns likums, kas apvienotu augstāko izglītību un zinātni, ministre sacīja, ka tas ir jautājums, cik ātrā laikā izglītības sistēma ir gatava mainīties.
Ja izmaiņas augstākajā izglītībā vēlas pēc trīs gadiem, tad varot uzreiz virzīties uz vienotu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, tomēr, ja ir vēlme izmaiņas ieviest jau nākamgad, augstskolās ieviešot padomes, tad sākotnēji jāpabeidz grozījumu pieņemšana Augstskolu likumā.
Vaicāta, vai viņa ir iepazīstināta ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu ministre atbildēja noraidoši, vien piebilstot, ka pusotru mēnesi atpakaļ Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) esot piedāvājusi līdzīgu iniciatīvu, un mēģināja to iesniegt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Tomēr ministre nezināja, vai LIZDA projekts sakrīt ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto likumprojektu. "Ja redakcionāli likumprojekts nav mainījies, tad varu teikt tikai to pašu, ko teica juristi izskatot minēto projektu - tajā nav skaidra mērķa un reformas būtība," akcentēja ministre.
Tāpat Šuplinska uzsvēra, ka šī likumprojekta prezentācijā trešdien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji netika uzaicināti.
Viņa arī stāstīja, ka tad, kad tika saskaņoti grozījumi Augstskolu likumā, un IZM pārstāvji dažādās platformās tikās ar Latvijas Universitāšu asociāciju, Rektoru padomi un citām organizācijām, jau tolaik figurējusi ideja par apvienotu Augstskolu un Zinātniskās darbības likumu, taču bijusi diezgan skaidra noruna, ka šis likums ir viens no mērķiem, kas top, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi Augstskolu likumā.
"Ir skaidri redzams, cik lēns ir šo grozījumu pieņemšanas process," teica politiķe, piebilstot, ka ja tas būtu apvienotais likumprojekts, tad tā izskatīšana, viņasprāt, būtu vēl ilgāka.
Vienlaikus ministre akcentēja, ka šobrīd, izvēloties neturpināt skatīt grozījumus Augstskolu likumā, bet uzsākt Augstākās izglītības un zinātnes likuma izstrādi, netiks apgūts jau šajā gadā atvēlētais finansējum padomju izveidei, kā arī apstāsies reforma augstākās izglītības telpā.
Attiecībā uz finansējumu Šuplinska uzsvēra, ka tā kā līdzekļi nāk no Eiropas Savienības, tad apturot iesākto procesu, padomēm atvēlētais finansējums aizietu citām vajadzībām.
Kā ziņots, trešdien sabiedrību iepazīstināja ar Latvijas zinātnisko institūciju sagatavoto Augstākās izglītības un zinātnes likuma projektu.
Kalviņš pasākumā stāstīja, ka šobrīd izveidojies "liels jūklis", jo visi vēlas mainīt situāciju augstākajā izglītībā un zinātnē, un katrs šo problēmu risinot pa savam, savukārt Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela skaidroja, ka šobrīd spēkā esošais likums ir "godājama pensionāra statusā", un nozare vairs nevar "stāvēt uz vietas".
Muktupāvela uzsvēra, ka šai likumprojektā ir ievērots IZM uzstādījums veidot inovatīvo-integratīvo modeli attiecībā uz zinātniski pētniecisko un studiju darbu, proti, lai abi šie segmenti tiktu apvienoti vienā likumā, jo patreiz abas nozares regulē divi atsevišķi likumi - Augstskolu likums un Zinātniskās darbības likums.
Muktupāvelas ieskatā, Saeimas Izglītības komisijā skatāmie grozījumi Augstskolu likumā un šis likumprojekts viens otram netraucē, proti, Saeimas komisijā varētu turpināt skatīt grozījumus Augstskolu likumā, paņemot labākās idejas no jaunā likumprojekta.
Turpretī Kalviņš minēja, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā ar Augstskolu likuma grozījumu izskatīšanu ejot "ļoti grūti", jo katrai partijai ir savi varianti un vienošanos atrast būs grūti. Pamatproblēmas saistoties ar padomi jeb to politizāciju. Tāpat nozari uztraucot "apciprtās" rektora funkcijas, un būtiski palielinātā IZM loma un ietekme uz augstskolām.
Augstskolu ieskatā, šie grozījumi būtiski ietekmēs augstskolu autonomiju un akadēmisko brīvību, teica Kalviņš, vienlaikus piebilstot, ka iecerētie grozījumi Augstskolu likumā neatbilst nozares un sabiedrības interesēm, kā arī nesaskan ar akadēmiskās brīvības pamatprincipiem.
Vienlaikus nozarē uzskata, ka ir nepieciešams jauns un mūsdienīgs augstāko izglītību un zinātni aptverošs likums, kas vienotu visu nozari, un nenostādītu nozari pret ministriju vai otrādi.
Latvijas zinātnisko institūciju sagatavotais likumprojekts paredz veidot konsultatīvas padomes, lai mazinātu nozares sadrumstalotību. Saeima varētu izveidot Latvijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju padomi, kas nodrošinātu starpinstitucionālu sadarbību un Latvijas attīstību un konkurētspēju. Tāpat likumprojektā piedāvāts veidot Akadēmisko organizāciju padomi, kas būtu viedokļu saskaņošanas koleģiāla, konsultatīva institūcija.
Akcentējot īpašus jauninājumus jaunajā likumprojektā, padomes vadītājs Andris Sarnovičs stāstīja, ka augstskolas varētu nebūt pētniecības organizācijas, akadēmiskajiem amatiem noteiktu skaidrus kritērijus un karjeras trepi, kā arī piedāvāts atteikties no līdzšinējās augstākās izglītības struktūras.
