Mūžībā aizgājis arhitekts un gleznotājs Ivars Bumbiers

Ivars Bumbiers (dzim. 06.10.1932.) 1957. gadā absolvējis Latvijas Valsts universitātes inženierceltniecības fakultātes arhitektūras nodaļu (tag. RTU Arhitektūras fakultāte) ar diplomdarbu – daudzfunkcionāls centrs Rīgā, Brīvības un Cēsu ielas stūrī.

Arhitekta pasniedzēji, kas ietekmēja viņa tālāko radošo daiļradi, bija tēlnieks Kārlis Baumanis (1916-2011) un arhitekts Aleksandrs Birzenieks (1893-1980). I.Bumbiera kursa biedri bija Ausma Skujiņa (1931-2015), Pēteris Martinsons (1931-2013), Gunārs Lūsis-Grīnbergs (1932-2015), Elmārs Salguss, Voldemārs Auns (1906-2017), Artūrs Zoldners u.c.

Studentu darbu izstādēs I.Bumbiers uzrādīja teicamas prasmes akvareļglezniecībā, izstādoties kopā ar Edvīnu Vecumnieku, Georgu Baumani (1936-1999). Zīmīgi ka LPSR/PSRS 20.gs. 50-60. mija bija īslaicīgā politiskā “atkušņa” un  nacionālās pašapziņas atjaunošanās laiks.

Ivars Bumbiers kā arhitekts izstrādājis dzīvojamo un sabiedrisko ēku projektus, interjera, mēbeļu, sadzīves priekšmetu dizainu, sadarbībā ar tēlniekiem J.Mauriņu, O.Siliņu, u.c., veidojis un realizējis tēlniecības pieminekļu un to novietnes projektus, piedalījies arhitektūras un tēlniecības konkursos. Īpaša darbības nozare bijusi dažādu izstāžu ekspozīciju izveide un iekārtošana.

Ivars Bumbiers strādājis kā arhitekts LPSR Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūtā (1958-1962; tag. Latvijas Valsts pilsētu celtniecības projektēšanas institūts “Pilsētprojekts”), kas bija vadošais Latvijā, Institūta projektēšanas darbnīcās tika izstrādāti projekti ar apjomīgiem  pilsētbūvnieciskiem risinājumiem Rīgas pilsētas un tās apkaimju (mikrorajonu) attīstībai.

I.Bumbiers darbojies LPSR Tautsaimniecības padomes papīra un kokapstrādes konstruēšanas birojā (tag. Ekonomikas ministrija, 1962-1966), Zinātniskās ražošanas apvienības “Gauja” sabiedrisko interjeru un mēbeļu projektēšanas nodaļas vadošais konstruktors (1986-1990), projektējis mēbeles un interjerus Rīgas pilsētas Izpildu komitejai un stila mēbeles restorānam “Rīga”; Rīgas Tirdzniecības pārvaldes reklāmas birojam (1990-1993).

Arhitekts tika iekļauts radošajā grupā (Gertmanis, L.Markova u.c.), kas strādāja pie tag. Latvijas Nacionālās operas un baleta rekonstrukcijas.

I.Bumbiers izstrādāja mēbeļu dizaina projektu (1993). Tomēr arhitekts bija noskaņots strādāt tikai individuāli un izjust personīgo radīšanas brīvību starpdisciplināros projektos. 
Ivars Bumbiers bija prasmīgs un iejūtīgs pedagogs, strādājis kā pasniedzējs Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (RLMV, 1966-1977; tag. PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola) dekoratīvās tēlniecības un koka mākslinieciskās apstrādes nodaļās.

Mākslinieks ilgus gadus bijis pasniedzējs arī T.Zaļkalna LPSR Valsts Mākslas akadēmijas dizaina un interjera nodaļā (tag. Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļa) un Mākslinieciskās konstruēšanas vakara kursos (1963-1986). RLMV, LMA arhitekti – pasniedzēji, kā G.Barkāns 1925-2010, P.Martinsons, I.Bumbiers u.c. iepazīstināja audzēkņus ar 20.gs. 60. gadu novitātēm – skandināvu un japāņu laikmetīgo dizainu.

Pasniedzējs iespēju robežās devās ceļojumos, pats apguva pieredzi un dalījās tajā, palīdzēja audzēkņiem ieraudzīt atšķirīgo un nesamāksloto dabā un iemiesot to savos darbos. Ivars Bumbiers bijis Rīgas Celtniecības koledžas ilggadējs mācībspēks (2004-2012) – projektēšanas pasniedzējs, diplomdarbu vadītājs.

Nozīmīga bija I. Bumbiera sadarbība ar tēlniekiem, arhitekts kopš 1960. gada darbojies LMS Mākslas fonda Lietišķās mākslas kombināta “Māksla”, tā mākslas padomē un LPSR Kultūras ministrijas monumentālās tēlniecības ekspertu komisijā. Darbā kopīgi izveidojies radošs kolektīvs, kas veicināja mākslinieciski kvalitatīvu projektu realizāciju materiālā.

Komisijās kopā ar I.Bumbieri strādāja tēlnieki Kārlis Baumanis, Imants Lukažs (1930-2007), Ojārs Siliņš (1927-2003), Arvīds Drīzulis (1934-2019), arhitekti Elmārs Salguss, Teodors Nigulis (1923-2020). I.Bumbiera darbi, kas tapuši sadarbībā ar kombināta “Māksla” speciālistiem publiskajā ārtelpā – piemineklis “Pirmajam kosmonautam Jurijam Gagarinam” (tēln. O.Siliņš, 1973, Ventspils), “Valmieras puikas” (tēln. Timiāna Munkēvica, 1942-2018, Valmierā, 1981, Valmieras IK prēmija), “Tēlnieka Teodora Zaļkalna portrets” (tēln. O.Siliņš, Rīga, 1986); ideoloģiskais pasūtījums – “V.Ļeņina piemineklis” (tēln. Juris Mauriņš, 1928-1993, Balvi, 1973); memoriālie darbi – kapa pieminekļi tapuši sadarbībā ar tēln. J.Mauriņu – dzejniecei Mirdzai Ķempei (Rīgas Raiņa kapi, 1977), mediķim prof. A.Bieziņam (Rīgas Meža kapi, 1977), Bumbieru ģimenei (Rīgas Meža kapi), ar tēln. Valdi Albergu (1922-1984) un Gaidu Grundbergu – rakstniecei Annai Saksei (Rīgas Meža kapi, 1987) u.c.

Izstādēs I. Bumbiers piedalījās kopš 1956. gada un pirmā starptautiskā izstāde norisinājās Pasaules jaunatnes un studentu festivāla ietvaros (Maskava, 1957). Radošajā daiļradē I.Bumbiers pievērsās arī akvareļglezniecībai, ko apguva LU un pašizglītības ceļā.

Mākslinieks strādāja ainavas, urbānās ainavas, marīnas, klusās dabas žanrā, kā arī eļļas un tušas tehnikās. I.Bumbiera iecienītais akvareļa veids bija miniatūra. Piedalījies LMS rīkotajās “Jauno mākslinieku”, “Rudens” un “Mākslas dienas” “Republikāniskās akvareļu izstādēs” izstādēs.

Personālizstādes notikušas personālizstāde “Gleznas” (ar P.Martinsonu, Daugavas muzejs, 1978), Reiterna namā (1983), ar māksliniekiem, arhitektiem K.Fridrihsonu (1911-1991),  un P.Martinsonu (Cēsu Izstāžu namā, 1986), kā arī personālizstādes G.Šķiltera memoriālajā muzejā (zīmējumi, akvareļi, glezniecība, 1991), izstādes “Nepārtrauktā dienasgrāmata”, “Mana Rīga” (Arhitektu nams, 2000) un bibliotēkā un salonā “Vecrīga” (Rīga, 2001), personālizstādes (Arhitektu nams, 2018, 2019).

I. Bumbiers bija Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1987. gada un uzņemšanai LMS rekomendācijas izsniedza mākslinieks Kurts Fridrihsons, gleznotāji, LMA pedagogi Edvards Grūbe, Vilis Ozols (1929-2014). Ivars Bumbiers bija arī Latvijas Arhitektu savienības (LAS) biedrs no 1961. gada.
Mākslinieka darbi atrodas Latvijas Arhitektūras muzejā, kā arī privātkolekcijās.

Latvijas Mākslinieku savienība un portāls Jauns.lv izsaka dziļu līdzjūtību mākslinieka Ivara Bumbiera tuviniekiem un kolēģiem.