Satiksmes ministrija nereaģējot uz priekšlikumu aizvākt bīstamās dzelzceļa kravas no Rīgas centra
Vairākus gadus Arhitektu grupa cenšas atdzīvināt ideju, ka Rīgai nepieciešams dzelzceļa apvedceļš, kas ilgtermiņā ļautu atrisināt problēmas ar apkaimju iedzīvotāju nokļūšanu centrā un dotu papildu platības pilsētas attīstībai, bet, lai gan ministrijām un pašvaldībām arhitektu ideja patīk, taču to attīstīt politiķi neuzņemas, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums vēsta, ka katru dienu cauri Rīgas centram un blīvi apdzīvotajiem mikrorajoniem pa dzelzceļu uz ostu dodas eksplozīvas un indīgas kravas. Sliedes aizņem kvadrātkilometrus lielas platības pilsētas centrā, kur vilcienu sastāvi rada putekļus un troksni, traucē transportam un atdala cieši blakus esošās apkaimes.
Desmitiem gadu civilās aizsardzības plānos bīstamās dzelzceļa kravas ir iezīmētas kā drauds sabiedrības drošībai. Vilcienu sastāvos ir ne vien eksplozīvas degvielas, bet arī indes, kas nogalina tās ieelpojot. Par apvedceļa nepieciešamību sprieda jau padomju laikos. 1990.gadā tādu projektēt izlēma Viļņa Breša vadītā Latvijas PSR Ministru padome.
Tagad ideju par kravas dzelzceļa aizvākšanu no pilsētas cenšas atdzīvināt arhitekti un pilsētplānotāji no Latvijas infrastruktūras modernizācijas apvienības. Viņi aptuveni iezīmējuši dzelzceļa trasi ap Rīgu, lai vilcieni ceļā uz ostu nešķērsotu pilsētu.
"Priekšlikums ir ļoti vienkāršs, padarīt šo pilsētas daļu atkal dzīvotspējīgu. Izslēgt nevajadzīgu cilvēku riskēšanu ar dzīvībām. Mēs iegūtu iespēju Rīgā no vienas puses, izcelt laukā šos te kravas vilcienus, padarīt Rīgu drošāku, un vienlaicīgi izmantot to, ko daudzas pilsētas ir pazaudējušas – tātad izmantot šo ceļa koridoru," stāsta arhitekts Sergejs Ņikiforovs.
Sliežu ceļš no Daugavas labajā krastā esošajām kuģu piestātnēm caur Babīti, Mārupi, Ķekavu, Salaspili, Ropažiem, Garkalni, Ādažiem stieptos līdz kreisā krasta ostas teritorijai Vecmīlgrāvī. Daļa trases sakrīt ar "Rail Baltic", daļa ar jau esošām sliedēm. Ap 60 kilometru būtu jāierīko no jauna.
Lai arī sliežu ceļa būve prasītu miljardu investīcijas, arhitekti ir pārliecināti, ka ieguvumi to atsvērtu.
Apvedceļš savienotu jaunos Pierīgas industriālos rajonus, paplašinātu iespējas pasažieru vilcienam, atbrīvotu Rīgas centru attīstībai. Tas mazinātu riskus dzelzceļa avāriju, militāru un terora draudu gadījumā.
"Mēs ar šo tēmu nodarbojamies jau vairākus gadus, esam apmeklējuši dažāda līmeņa institūcijas, runājuši par šo tēmu, un tas ko mēs esam visur sadzirdējuši, visi mūs sagaida ar izpratni un labprāt uzklausa mūs, iedziļinās un saprot problēmu, bet mēs ne no vienas no šīm iestādēm neesam sagaidījuši vai redzējuši kādu nebūt mērķtiecīgu rīcību," sacīja arhitekts Mārcis Mežulis.
Lai šādu plānu īstenotu, ieinteresētai jābūt Rīgai, tās apkārtnes pašvaldībām, Satiksmes ministrijai un valdībai. Projekts savlaicīgi jāiekļauj valsts un pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānos. Politiķi ideju slavē, bet neko konkrētu nedara.
Sliežu saimniekam "Latvijas dzelzceļam" apvedceļš noderētu, ja pašam par to nebūtu jāmaksā. Ideja par tā būvēšanu uzvirmo ik pa laikam. Pēdējoreiz uzņēmuma vadība un Satiksmes ministrija iespēju pētījusi 2009.gadā. Tikuši pat līdz variantiem, kā trase varētu iet. Nu jau vairākus gadus "Latvijas dzelzceļš" piedzīvo ievērojamu kravu kritumu, jo Krievija arvien vairāk attīsta savas ostas. Naudas attīstībai paliek arvien mazāk.
"Šobrīd es domāju, šādam projektam "Latvijas dzelzceļam" tiešām nauda neatrastos un šis projekts arī neatmaksātos pie šāda kravu apgrozījuma. Šim projektam vairāk ir tāds sociāls raksturs, tiešām atbrīvot Rīgas centru," sacīja AS "Latvijas dzelzceļš" Tehniskās vadības direktors Egils Feldmanis.
Lai izlemtu, vai dzelzceļa apvedceļš ap Rīgu ir vai nav prioritāte, vispirms būtu jāsāk idejas izvērtēšana un plānošana. Tad varētu cerēt, ka pēc pieciem, desmit gadiem varētu sākties projektēšana. Satiksmes ministrija uzskata, ka dzelzceļa apvedceļš ir lieliska ideja, bet vispirms jāpabeidz "Rail Baltica", kas nozīmē, ka apvedceļu nesāks plānot vēl sešus septiņus gadus.
Ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu (JKP) arhitekti tikušies pavasarī. Ministrs arhitektus uzklausījis, paslavējis un tā arī viss palicis.
