Kariņa uzrunai trūka vēstījuma, uzskata sociologs

Pēc viņa paustā, tā kā premjera uzruna tika iepriekš izziņota, tai tika pievērsta pastiprināta uzmanība un radīts priekšstats, ka Kariņš nāks klajā ar kādiem svarīgiem lēmumiem, kaut ko tādu, par ko sabiedrība pagaidām vēl nezina. Tomēr sociologs atzina, ka uzstāšanās bijusi nesaprotama.

"Skatoties no faktoloģiskās puses, Kariņš, nenosaucot skaitļus, minēja, ka inficēšanās līmenis ar Covid-19 ir lielāks nekā Vācijā. Acīmredzot viņš runāja par to aprēķina formulu, kur tiek noteikts inficēto skaits uz 100 000 iedzīvotājiem. Izskanēja arī ļoti neskaidri un abstrakti solījumi, ka tiks pieņemti papildu ierobežojumi, bet kādi - palika nezināms," pauda sociologs.

"Latvijas faktu" direktors pieļāva, ka, iespējams, Kariņš runājis par ārkārtas stāvokļa ieviešanu, tomēr, pēc sociologa domām, ārkārtas stāvoklim vajadzētu apvienot noteiktu ierobežojumu kopumu, bet mēs jau tagad dzīvojam pamatīgu ierobežojumu apstākļos, tāpēc ir grūti iedomāties, kā tas varētu izpausties.

"Ja pieņem, ka premjers runāja par ārkārtas stāvokli, tad es nevaru atbildēt, kāds tas varētu būt. Vēstījumā nebija nekā tāda, kas būtu paliekošs. Es nevarēju šo uzrunu uztvert nopietni," sacīja sociologs, pieļaujot, ka Kariņa uzruna nebija pārdomāta.

Freimanis izteica pieņēmumu, ka tiešraides laikā Ministru prezidenta priekšā atradās lapas ar informāciju vai tēzēm, kas Kariņam bija jāsaka, tomēr viņš tajās ieskatījās tikai pāris reizes un patlaban nav skaidrs, vai premjers tās izmantoja. Sociologs norādīja, ka Kariņš ir no tiem cilvēkiem, kurš runā paļaujoties uz sevi pašpārliecināti, uzskatot, ka viņš spēj kontrolēt sevi un runas saturu. Pēc Freimaņa domām, jebkuram politiķim tā ir pozitīva un apsveicama īpašība, bet šoreiz tas nenostrādāja.

Tāpat eksperts norādīja, ka Kariņš politikā nav iesācējs un, iespējams, viņš vēlējās pateikt kaut ko daudz nopietnāku, bet kaut kādu iemeslu dēļ viņš to neizdarīja. Sociologs pieļāva, ka premjers varbūt baidījās, ka sekos koalīcijas partneru pretreakcija, ja Kariņš paziņotu par jauniem ierobežojumiem vai ārkārtas pasākumiem. Freimanis pavēstīja, ka sociālajos tīklos nerimstas baumas par Ministru prezidenta sarežģītajām attiecībām ar atsevišķiem ministriem arī pandēmijas sakarā.

Sociologs norādīja, ka sabiedrība varēja redzēt emocionāli satrauktu premjeru un tam ir pamats, piemēram, augstais ar Covid-19 inficēto skaits, slimnīcas, kas, iespējams, neuzņems tos pacientus, kuriem vajadzētu nonākt slimnīcā. Freimanis uzsvēra, ka Covid-19 rada lielas problēmas un, viņa ieskatā, tas var padarīt nervozu jebkuru cilvēku.

Jautāts, kāda nozīme ir premjera sacītajam, ka valdības pieņemtie lēmumi, iespējams, ir bijuši grūti saprotami un nekonsekventi, Freimanis pauda šaubas, vai patiešām valdības lēmumi ir grūti saprotami. Sociologs šajā kontekstā pieminēja arī Kariņa iecienīto frāzi - mājas, darbs, svaigs gaiss, kas ir skaidri saprotama, tomēr triviāla, salīdzinot ar citu amatpersonu izteikumiem.

Freimanis vērsa uzmanību arī uz masku jautājumu. Viņš atzīmēja, ka tam rūpīgi seko līdzi no februāra, tad viedokļu maiņas bijušas straujas un tie brīžiem bija pretēji. Tas, savukārt, nevairo uzticību ne amatpersonām, nedz ekspertiem, ne arī valdībai.

"Cilvēks, kas dzīvo ikdienas dzīvi un nav kompetents epidemioloģiskajos jautājumos, paļaujas uz profesionāļiem un sagaida no tiem skaidru un drošu vēstījumu, kam sekot līdzi. Diemžēl aizvadīto mēnešu laikā tas nav noticis. Patlaban noris drudžaini mēģinājumi kaut ko ierobežot," sacīja sociologs.

Kā piemēru nekonsekvencēm viņš minēja atsevišķus "Depo" veikalus, kas sestdienās un svētdienās ir slēgti, bet, piemēram, tirdzniecības centrs "Domina", kas zem vienas ēkas apvieno vairākus mazus veikalus, brīvdienās ir vaļā. Tāpat sociologs norādīja, uz absurdo situāciju, ka kosmetologi nedrīkst strādāt, bet, piemēram, frizieri drīkst.

Runājot par to, vai šajā uzrunā Kariņš uzņemas atbildību par aizvadītajos mēnešos notikušo, Freimanis uzsvēra, ka premjers ir latviešu izcelsmes amerikānis un ASV ir pieņemts daudzos gadījumos atzīt kļūdas. Tāpat viņš pieļāva, ka premjera uzruna bija vēstījums citiem ministriem, pirmkārt, jau veselības ministrei, kura savas kļūdas neatzīst, uzskatot, ka tas, ko viņa dara ir glābjoši.

Jau ziņots, ka, lai efektīvāk cīnītos pret Covid-19 izplatību, Kariņš rosinās valdības kolēģus pagarināt Covid-19 dēļ noteikto ārkārtējo situāciju, kā arī ieviest stingrākus ierobežojumus, svētdienas vakarā tiešraides uzrunā sabiedrībai paziņoja premjers.

"Draugi, nav labi! Mēs jau astoņas nedēļas no vietas redzam, ka saslimstība ar Covid-19 aug un aug, un diemžēl aug arī mirstība," sacīja Kariņš, nosaucot šo par lielāko krīzi, kādu Latvija piedzīvojusi kopš neatkarības atgūšanas.

Ministru prezidents arī norādīja, ka Covid-19 ir elpceļu infekcijas vīruss, kas grib, lai cilvēki sanāktu kopā un inficētu viens otru. "Ja vīrusa stratēģija ir panākt, ka esam tuvu viens otram, tad mūsu stratēģija ir pretēja - nodrošināt, ka esam tālāk viens no otra," uzsvēra Kariņš, skaidrojot, ka tāda bijusi arī valdības stratēģija, proti, nodrošināt lielāku distanci starp cilvēkiem un samazināt kontaktēšanos.

Viņš atzina, ka šī pieeja nenes nepieciešamos rezultātus, jo pārāk daudzi vieglprātīgi ievēro drošības pasākumus un visas nepieciešamās prasības. Kariņš arī atzina, ka valdības lēmumu pieņemšanas procedūra ar dažādiem viedokļiem un panāktajiem kompromisiem ir novedusi pie tā, ka valdības noteikumi daudziem nav pilnībā saprotami un reizēm šķiet pretrunīgi vai nekonsekventi.

Vienlaikus viņš kā valdības vadītājs solīja mainīt līdzšinējo pieeju un rosināt ne tikai pieņemt stingrākus ierobežojumus, bet padarīt šo sistēmu saprotamāku visiem.

"Visiem jāsaprot, ka šī ziema nebūs viegla, jo mēs turpināsim kopīgi cīņu ar Covid-19. Būs jācieš ierobežojumi un aizliegumi," pauda premjers, vienlaikus uzsverot, ka mums sevi ir jāpasargā līdz laikam, kad būs pieejamas vakcīnas. Valdība jau strādājot pie vakcinācijas plāna.

Premjers arī atgādināja, ka valdība līdz šim jau pieņēmusi virkni lēmumu, lai atbalstītu uzņēmējus un darba devējus. Latvijā jau šobrīd jebkurš uzņēmums, kas piedzīvo 20% [apgrozījuma] kritumu, var pieteikt valsts atbalstu, lai subsidētu darbinieku algas. Tāpat cilvēkiem, kas zaudē darbu ir pieejams dīkstāves pabalsts, neatkarīgi no tā, kā cilvēks bijis nodarbināts vai kādā nodokļu režīmā ir strādājis.

Vēl pie atbalsta pasākumiem premjers izcēla ārstus un mediķus, kuri uzskatāmi par "frontes līnijas cīnītājiem", norādot, ka jaunnedēļ valdība izskatīs iespēju sniegt lielāku finansiālu atbalstu mediķiem.