“Veselības centrs 4” vadītāja Rēvalda meitu notiesā uz četriem gadiem cietumā
Māra Rēvalda meita Ilze Rēvalde šī gada 1. augustā, atrodoties pie “Veselības centrs 4” piederošas automašīnas “Lexus 250” stūres, izraisīja smagu satiksmes negadījumu. Braucot pa Šmerļa ielu, viņa uz neregulējamas gājēju pārejas notrieca kādu sievieti, kura turpat notikuma vietā arī mira. Rēvaldi policija notikuma vietā aizturēja un tad izrādījās, ka, sēžoties pie auto stūres, viņa ir pārkāpusi veselu virkni ceļu satiksmi regulējošo likumu punktus.
Sieviete pie stūres bija sēdusies dzērumā, un viņas asinīs tika konstatētas vairāk nekā trīs promiles alkohola, kas uzskatāms par ļoti smagu dzēruma pakāpi. Lai tādu sasniegtu, visai ātrā tempā būtu jāizdzer vismaz viena pudele stiprā alkohola, vai nu jālieto alkohols lielos daudzumos vairākas dienas.
Bez tā jau iepriekš viņai bija atņemtas autovadītāja tiesības par vairākkārtējiem ātruma pārsniegšanas gadījumiem, un arī konkrētajā negadījumā viņa bija pārsniegusi atļauto braukšanas ātrumu – 50 km/h. Viņa bija pārvietojusies ar vismaz 65 km/h.
Pār cilvēka sabraukšanu Krimināllikumā ir paredzēts cietumsods no trīs līdz desmit gadiem, atkarībā no nodarījuma smaguma. Tiesa Rēvaldei piesprieda četrus gadus cietumā, uz pieciem gadiem atņemot arī auto vadīšanas tiesības. Tiesa gan, prokurors bija pieprasījis piecu gadu cietumsodu, savukārt apsūdzētās advokāts mudināja tiesu vainīgajai piespriest nosacītu sodu.
Tā kā automašīna pieder “Veselības centrs 4”, tad uz tiesu kā lieciniekam nācās doties arī uzņēmuma īpašniekam Mārim Rēvaldam, lai paskaidrotu, kā personai tik smagā reibuma stāvoklī automašīna uzticēta.
Jauns.lv sazinājās ar pašu Rēvaldu, lai noskaidrotu, kā šāda situācija varēja gadīties. Viņš atzina, ka meitai ir alkohola atkarība, taču viņa pati to spītīgi atteikusies atzīt. Kaut arī sieviete jau dzīvojusi atsevišķi no vecākiem, taču tas bijis jūtams un saprotams, jo bieži vien viņa nav bijusi sazvanāma un sevišķi tā noticis brīvdienās.
“Tad, kad viņa man lūdza iedot automašīnu, lai aizbrauktu mājās, man nebija ne mazāko aizdomu par to, ka viņa varētu būt iedzērusi. Mums par šo tēmu ir bijušas vairākas sarunas un viņa man zvērēja, ka pie automašīnas stūres nekad reibumā nesēžoties.
Ja man būtu bijusi kaut mazāka nojausma, ka viņa ir dzērusi, protams, es automašīnu viņai nebūtu devis nekādā gadījumā,”saka Rēvalds.
Viņš arī stāsta, ka meitai šī iedzeršana mijusies ar posmiem, kad alkohols nav lietots, tomēr tādu bijis arvien retāk. Meitai ir augstākā izglītība, un savulaik viņa arī strādājusi medicīnas centrā, kur nodarbojusies ar interjera iekārtošanu. “Diemžēl man nācās pieņemt grūtu lēmumu un no šīs mūsu sadarbības atteikties, jo viņa arī uz darbu reizēm nāca iedzērusi, un es kā iestādes vadītājs to nedrīkstēju pieļaut,” teic Rēvalds.
Visas pūles pierunāt meitu meklēt speciālistu narkologu palīdzību beigušās bez rezultātiem, jo viņa pati uzskatījusi, ka nekādu problēmu ar alkoholu neesot. “Jūs jau ziniet, kā ir ar tiem atkarību cilvēkiem – kamēr viņš pats nav atzinis, ka tā ir problēma un pats nav stingri apņēmies no tās atbrīvoties, tikmēr tur neko nevar mainīt,” uzskata Rēvalds.
Tagad notiesātajai būs zināms laiks pārdomāt savu dzīvi – par šādiem noziegumiem notiesātie izcieš sodu atklātā tipa cietumos, kur ir brīvāks režīms, kas pieļauj arī atsevišķu brīvdienu pavadīšanu kopā ar tuviniekiem.
Jāatzīmē, ka šo četru gadu cietumsoda piespriešana konkrētajā situācijā izraisīja zināmu sašutumu arī sociālo tīklu lietotāju vidū, jo daudzi uzskatīja, ka tik daudzu pārkāpumu kopums tomēr būtu prasījis vēl bargāku sodu.
