Komisijas gala ziņojumā norādīs konkrētu amatpersonu atbildību par Zolitūdes traģēdiju
Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputāti pirmdien atbalstīja Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāvja Artusa Kaimiņa priekšlikumu gala ziņojumā norādīt konkrētu amatpersonu atbildību.
Septiņiem deputātiem balsojot par, gala ziņojumā tiks pausts, ka par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu un līdz ar to arī Zolitūdes traģēdiju politiska un morāla atbildība jāuzņemas bijušajam Ministru prezidentam, pašreizējam Eiropas Komisijas viceprezidentam Valdim Dombrovskim ("Vienotība"), bijušajiem ekonomikas ministriem, tagadējam "Vienotības" ģenerālsekretāram Artim Kamparam ("Vienotība") un Danielam Pavļutam, kā arī bijušajiem Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāriem, pašreizējam satiksmes ministram Anrijam Matīsam un Jurim Pūcem.
Par konkrētu amatpersonu atbildības norādīšanu ziņojumā balsoja septiņi deputāti - Kaimiņš, Mārtiņš Šics (LRA), Zenta Tretjaka un Igors Zujevs no partijas "Saskaņa", Inguna Sudraba un Ringolds Balodis no partijas "No sirds Latvijai", kā arī Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis Kārlis Krēsliņš. Pret šādu priekšlikumu balsoja partijas "Vienotība" deputāti Ints Dālderis un Aleksejs Loskutovs, savukārt balsojumā atturējās Ingūna Rībena no NA, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji Kārlis Seržants un Juris Vectirāns.
Kaimiņš atzīmēja, ka amatpersonu tolaik dotie politiskie solījumi netika pildīti, kā rezultātā viņu rīcība noveda pie Zolitūdes traģēdijas.
Deputāta priekšlikumā, kas guva komisijas vairākuma atbalstu, teikts, ka "Zolitūdes traģēdija ir ārkārtas notikums, par kuru sabiedrība pieprasa politisko un morālo atbildību no amatpersonām, kuru pārraudzībā atradās būvniecības joma".
"Atšķirībā no kriminālatbildības politiskā un morālā atbildība nav saistāma ar amatpersonu motīviem vai traģēdijas tehniskajiem cēloņiem. Politiskā un morālā atbildība ir rodama valsts pārvaldības attiecībās ar sabiedrību, kas uztur morālu prasību par notikušo. Taču atbildību var pieprasīt tikai un vienīgi no indivīdiem, jo tie ir spējīgi veikt izvēles. Līdz ar to, neatkarīgi no motīviem, sabiedrības priekšā par traģēdiju morāli un politiski atbildīgas var būt tikai amatpersonas," pausts apstiprinātajā priekšlikumā.
Dombrovska vārds minēts, jo viņš ieņēmis Ministru prezidenta amatu laikā, kad tika likvidēta būvniecības kontrole valstiskā līmenī, reorganizējot Valsts būvinspekciju 2009.gada 1.jūlijā. Savukārt Kampars tolaik bijis ekonomikas ministrs, bet Matīss - Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs. Pēc tam no 2011.gada 25.oktobra līdz 2014. gada 22.janvārim ekonomikas ministra krēslā bija Pavļuts, bet EM valsts sekretārs - Pūce, kurš "no amata atkāpās tieši pēc Zolitūdes traģēdijas, jo tapa zināms, ka viņa sievas vadītā organizācija "Ascendum" saņēmusi ziedojumus no "RE&RE"".
Komisija akcentēja, ka ne Pavļuta, ne Pūces rīcība nebija vērsta uz būvniecības kontroles atjaunošanu un stiprināšanu. Dombrovska valdību deklarācijās esot tikuši iekļauti punkti, kuros valdība apņemas izstrādāt un pieņemt jaunu Būvniecības likumu un izveidot sabiedrībai drošu, videi un cilvēka veselībai draudzīgu, būvniecību, nodrošināt kompetentu būvuzraudzību.
"Neskatoties uz deklarēto, jauns Būvniecības likums valdībā tika apstiprināts tikai 2011.gada 12.aprīlī, un tajā nebija paredzēta būvniecības kontroles atjaunošana valstiskā līmenī, tādējādi nenodrošinot sabiedrībai un videi drošu būvniecību," teikts ziņojumā.
Jau ziņots, ka komisijas deputāti 50 lappusēs apkopojuši secinājumus par Zolitūdes traģēdiju. Parlamentāriešu viedoklis par traģēdijas izmeklēšanas ilgumu ir piesardzīgi nogaidošs, tomēr tā norāda, ka nav pamata pārmest policijai krimināllietu pārāk ilgu izmeklēšanu.
Rīgā, Zolitūdē, veikalā "Maxima" 2013.gada 21.novembra vakarā iebruka jumts. Katastrofā gāja bojā 54 cilvēki, tostarp trīs glābēji, bet ievainoti tika vēl vairāki desmiti cilvēku.
BNS / Foto: Edijs Pālens/LETA
