Labdari glābj Latvijā vienīgo kaķu kafejnīcu

"Kotoffski" kā klubs apmeklētājus sāka uzņemt martā, bet kā kafejnīca darbojās kopš septembra. Šī ir vienīgā kaķu kafejnīca Latvijā, kur dzīvo pieci runči un viena kaķene, visi sterilizēti. Apmeklētāji varēja baudīt ne tikai kafiju un maltīti, bet arī kaķu sabiedrību. Šis projekts bija iespējams, saņemot pašvaldības grantu programmā "Impulss" un bērnu centra "Superkids.lv" līdzfinansējumu.

Savas specifikas ķīlnieki

"Mūsu kafejnīcā ir seši kaķi, bet patiesībā aprūpējam daudz vairāk. Pārtikas un veterinārā dienesta noteikumi mums neatļauj kafejnīcā turēt vairāk kaķu," "Kas Jauns Avīzei" stāsta vadītāja Anita Ozoliņa.

Četri (divi ar īpašām vajadzībām) dzīvo pie kafejnīcas vadītājas mājās, pieci – pie viņas vecākiem, visi paņemti no dzīvnieku patversmes. "Kotoffski" arī palīdz kaķu kolonijai Daugavpils novada "Kraujās".

Tagad kafejnīca slēgta līdz 7. decembrim, un kaķi būtībā zaudē savu iztikas avotu. "Mēs kļuvām par ķīlnieci mūsu specifikai, jo nākam pie jums ar kaķiem, un ēdienkarte ir sekundāra," ierakstā "Facebook" pavēstīja "Kotoffski", pirmo reizi lūdzot palīdzību.

13. datums izrādās veiksmīgs

Līdztekus barībai, kaķu tualetes granulām un finansiālam atbalstam izskanēja aicinājums brīvprātīgajiem nākt pie kaķiem un rotaļāties – viņiem ļoti nepieciešama cilvēku klātbūtne.

Melnā piektdiena – 13. novembris – Daugavpils kaķiem tomēr kļuva par vienu no laimīgākajām dienām, jo viņi piedzīvoja savu labāko draugu – cilvēku – mīlestības un palīdzības uzliesmojumu arī viņiem skarbajā koronavīrusa krīzes laikā. "Mēs to nosaucām par Jaunās Nākotnes piektdienu. Paldies par atbalstu!" priecājas Ozoliņa.

Drīz pēc uzsaukuma publicēšanas nāca labdari – piegādāja barību, ieskaitīti pirmie ziedojumi. Barības tuvākajam laikam pietiek (seši kafejnīcas kaķi nedēļā notiesā desmit kilogramu).

Ja ir cilvēks, viss kārtībā

"Un pats galvenais – piesakās brīvprātīgie, kuri gatavi nākt paspēlēties ar kaķīšiem, pabūt ar viņiem kopā. Kaķiem ir svarīga ne tikai barība, bet arī sabiedrība, viņi ir pieraduši pie viesiem. Nevajag pat īpaši saskarties ar kaķiem, bet viņiem jāzina, ka cilvēki ir blakus. Kaķis guļ, guļ un tad paskatās, vai ir cilvēks – ja ir, tad viss kārtībā!" priecājas Ozoliņa, kura pati arī ir kafejnīcā no rīta līdz vakaram, taču strādājot pie datora.

Viņa ļoti cer, ka pēc 7. decembra atkal varēs uzņemt viesus: "Cilvēki jau pie mums nāk kaķu dēļ, nevis paēst. Tāpēc ar piegādi un gatavošanu līdzņemšanai mums vispār nekas nesanāk. Lai kafejnīcu neslēgtu, vajadzīgas divas lietas – kaķu barība un granulas, arī līdzekļi telpu nomai un komunālajiem maksājumiem. Tas nav bizness, bet gan sociālais projekts, liels prieks kaķiniekiem, bet biznesmeņiem pilnīgi nerentabls. To var īstenot tikai neprātīgi cilvēki, kuri grib palīdzēt dzīvniekiem," teic Ozoliņa.

Turklāt arī bez pandēmijas kaķu kafejnīcai ir ierobežojumi: "Nevaram uzņemt bērnus līdz septiņu gadu vecumam (tos izvadājam tikai ekskursijā), ir daudz papildu prasību no uzraugošām institūcijām. Jau labvēlīgos apstākļos izdzīvot ir sarežģīti, bet tagad tas ir ļoti, ļoti grūti." Kādu laiku Rīgā pastāvēja kaķu kafejnīca "Minka", bet nu jau četrus gadus tā nedarbojas.

Katram savs vārds un uzdevums

Katram no "Kotoffski" kaķiem ir ne tikai savs vārds, bet arī uzdevums. Baltais, desmit kilogramus smagais svarīgais runcis Žora Kotovskis ir iestādes direktors, un viņa uzvārdā arī nosaukta kafejnīca. Melnais Boņuks kopā ar Žoru Kotovski ir redzams kafejnīcas logotipā.

Sabiedrisko attiecību speciālists ir rudais Persiks, jo ir ļoti mīlīgs un uzlādējas no samīļošanas, iedēvēts par klēpjkaķi, jo viņam nepieciešama sabiedrība.

Puškins pie sava vārda ticis, jo viņam ir teju tādas pašas bakenes kā pasaulslavenajam krievu dzejniekam, bet jaunpienācējs Patriks Kotoffski apmetās tieši Svētā Patrika dienā. Vienīgā dāma šajā kompānijā Tusinjka jeb Tusja Kasatusja ir samērā gražīga un mīl palepoties ar savu iznesību un skaistumu.