Valsts kontrole secina, ka Stradiņa slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga

Valsts kontrole veikusi revīziju "Vai ārstniecības personu atalgojums ir pieaudzis? Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca" atlīdzības sistēmas izvērtējums".

Revidenti secināja, ka mediķu atlīdzības nosacījumi vismaz šajā slimnīcā nav bijuši ne taisnīgi, ne saprotami un izsekojami, savukārt 2018.-2019.gadā piešķirtais papildu finansējums ir vēl vairāk palielinājis iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības starp darba samaksas zemāko un augstāko robežu.

Revidenti norāda, ka revīzijā atklātais ļauj secināt, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas atlīdzības sistēma nav taisnīga, tās darba samaksas noteikšanas principi nav saprotami un caurskatāmi.

Kā argumentu Valsts kontrole min to, ka pie amata aprakstos noteiktiem vienādiem pienākumiem pastāv būtiskas darba samaksas atšķirības, mēneša vidējai darba samaksai atšķiroties līdz pat trim reizēm.

"Pēc atalgojuma palielināšanas 2018. un 2019.gadā iepriekš pastāvošās būtiskās atšķirības darba samaksā ir vēl vairāk palielinājušās, tādējādi neveicinot ārstu algu izlīdzināšanu nozarē," secinājuši revidenti.

Tāpat Valsts kontrole norāda, ka kopējo darba samaksas apjomu augstākajam medicīniskajam personālam būtiski ietekmē nevis pamatalga, kuras īpatsvars veido 23-80% no kopējās darba samaksas, bet gan piemaksas un citi atlīdzības elementi, kuru sadales mehānisms ir neizsekojams.

Revidenti norāda arī, ka mainīgās darba samaksas veidošanās principi nav vienoti, bet gan katrai struktūrvienībai atšķirīgi, tāpēc tās diapazons ir robežās no 0,4% līdz 70% darbinieku kopējā darba samaksā. Tāpat darba un darba samaksas organizācija slimnīcā atšķiras ne tikai starp struktūrvienībām, bet arī vienas struktūrvienības ietvaros.

"Veselības ministrijas īstenotā veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas kārtība apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms ilgtermiņā nav prognozējams, tāpēc slimnīca savlaicīgi nevar plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku," uzsver revidenti.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa pauda, ka revīzijas mērķis bija arī pārbaudīt, vai ārstniecības personu atalgojums palielinās, pieaugot valsts budžeta finansējuma apjomam, un vai prioritāri tiek palielinātas zemākās algas, kā to iecerējusi Veselības ministrija.

"Revīzijā secināts, ka visās pārbaudītajās slimnīcās ārstniecības personu atalgojums ir pieaudzis un izlasē iekļauto ārstu, māsu un māsu palīgu algu pamatlikmes pārsniedz valstī noteiktās zemākās mēnešalgu likmes. Tomēr dažādu līmeņu slimnīcās atšķirības darba organizācijā un darba samaksas sistēmā ir tik būtiskas, ka, neveicot detalizētas pārbaudes par atalgojuma struktūru, nav iespējams pārliecināties, vai piešķirtais papildu finansējums prioritāri ir novirzīts zemāko algu izlīdzināšanai un vai ir ievērots Nacionālā veselības dienesta ierobežojums algas palielināšanai, ja tā pārsniedz 4012 eiro par slodzi," atzina Krūmiņa.

Valsts kontroliere uzsvēra, ka šie secinājumi nekādā ziņā nav attiecināmi uz mediķu darbu, kuri godprātīgi un profesionāli pilda savu pienākumu gan Covid-19 pacientu ārstēšanā, gan citu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā.

"Mēs apzināmies, ka revīzijas ziņojuma publiskošana tieši šobrīd, mums visiem grūtajā laikā, kad vairums mediķu strādā pāri spēkiem, varētu, lai arī netieši, tomēr radīt pāridarījuma sajūtu arī viņiem. Taču vienlaikus mēs apzināmies savu atbildību sabiedrības priekšā. Šī atbildība iekļauj likumā noteikto Valsts kontroles pienākumu sniegt sabiedrībai Valsts kontroles rīcībā esošo informāciju - publiskot revīziju rezultātus nekavējoties, līdzko fakti ir pārbaudīti, pierādīti un atklāti revīzijas ziņojumā," uzsvēra Krūmiņa.

Vienlaikus valsts kontroliere aicina politiķus būt godprātīgiem un rīkoties ētiski - neizmantot Valsts kontroles ziņojumu savu politisko ambīciju īstenošanai vai savstarpējo rēķinu kārtošanai brīdī, kad nozare ir novājināta.

"Veselības ministrija ir izstrādājusi un šobrīd aprobē jaunu ārstniecības personu atlīdzības modeli. Revīzijā nav vērtēts, kā šī modeļa ieviešana ietekmēs darba samaksu nozarē. Tomēr, Valsts kontroles ieskatā, ir atbalstāmi Veselības ministrijas centieni ieviest vienotus ārstniecības personu darba organizācijas principus, lai garantētu ārstniecības personām taisnīgu un ieguldītajam darbam atbilstošu atalgojumu," pauda Krūmiņa.

Viņa pauda cerību, ka revīzijas ziņojums būs noderīgs Stradiņa slimnīcas vadībai, uzlabojot atlīdzības sistēmu slimnīcā, Veselības ministrijai, plānojot un veicot ilgtspējīgas reformas ārstniecības personu atalgojuma sistēmā, un arī Saeimai, lemjot par stabilu un saprātīgu finansējuma piešķiršanu šīs reformas īstenošanai.

Pamatojoties uz atbilstības revīzijā izdarītajiem secinājumiem, slimnīcai ir sniegti pieci ieteikumi ārstniecības personu darba un darba samaksas organizācijas sakārtošanai un uzlabošanai, aicinot slimnīcu izvērtēt darbinieku darba samaksas stundas vidējo vērtību, nosakot samērīgus kopējās darba samaksas augstākos un zemākos intervālus, pārskatīt mainīgās atalgojuma daļas veidošanās pamatprincipus un veikt pasākumus mainīgās atalgojuma daļas īpatsvara mazināšanai kopējā darba samaksā, kā arī pārskatīt un noteikt pienākumu apjomu, kas darbiniekam jāveic pamatdarba laikā slodzes ietvaros.

Stradiņa slimnīca pilnība atbalsta revīzijā izvirzītos mērķus

Reaģējot uz Valsts kontroles revīzijā konstatēto, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca pilnība atbalsta revīzijā izvirzītos mērķus atalgojuma sistēmas uzlabošanai, aģentūru LETA informēja ārstniecības iestādes pārstāve Janita Veinberga.

Slimnīcā skaidro, ka, pamatojoties uz revīzijas secinājumiem, tā ir saņēmusi un iepazinusies ar pieciem vispārīgiem, mērķa formā definētiem ieteikumiem. Slimnīca pilnība atbalsta izvirzītos mērķus, kuri ir stūrakmeņi jebkuras publikas organizācijas atlīdzības sistēmas veidošanā, norāda Veinberga.

Tāpat ārstniecības iestādē uzsver, ka atlīdzības sistēmas uzlabošana ir viens no galvenajiem tās uzdevumiem, vienlaikus atzīstot, ka ieteikumu ieviešanas iespējas tiks izvērtētas, ņemot vērā slimnīcas finansiālās iespējas, kā arī paralēli notikušās Veselības ministrijas veiktā atalgojuma modeļa testēšanas rezultātus.

Vienlaikus Stradiņa slimnīcā norāda, ka ārsta, māsas, vecmātes, laboratorijas un citu speciālistu atlīdzības noteikšanas pamātā slimnīca ir likusi mērķi nodrošināt vienlīdzīgu samaksu par vienlīdzīgu darba ieguldījumu pacientu labā, slimnīcas izmaksu efektivitāti - balansējot slimnīcas ieņēmumus ar izdevumiem un nodrošināt ārstniecības iestādes konkurētspēju darba tirgū un darbinieku atlīdzības salīdzināmību ar atlīdzību līdzīgās nozarēs un amatiem darba tirgū.

Tāpat slimnīcā atzīst, ka šobrīd īstenotā veselības pakalpojumu finansēšanas prakse apgrūtina slimnīcas darbu, jo finansējuma apjoms bieži nav prognozējams pat viena gada apmērā, tāpēc slimnīca ir apgrūtināta savlaicīgi plānot darbinieku noslodzi un veidot stabilu atalgojuma politiku.

Valsts finansējums par slimnīcās sniegtajiem pakalpojumiem ir galvenais atlīdzības budžeta finansējuma avots, jo ieņēmumu lielāko daļu veido tieši slimnīcas sniegtie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, skaidro slimnīcā.

Ievērojot valsts finansējuma ārstniecībai piešķiršanas kārtību un izrietoši - ārstniecības personāla atlīdzības veidošanās īpatnības, slimnīcas ieskatā neatkarīgs un ārējs redzējums uz atlīdzības sistēmu bija un ir nepieciešams. Ziņojums būs noderīgs gan slimnīcas vadībai, uzlabojot un pilnveidojot atlīdzības sistēmu slimnīcā, gan Veselības ministrijai, plānojot un īstenojot ilgtspējīgas reformas ārstniecības personu atalgojuma sistēmā, atzīmē slimnīcas pārstāve.

Pēc slimnīcas pārstāves paustā, jau 2017.gadā tika uzsākts darbs pie jaunas atlīdzības sistēmas izveides, kā arī veikta virkne pasākumu darba samaksas organizācijas uzlabošanai un sadrumstalotības mazināšanai, kas varētu palīdzēt noturēt jau esošos darbiniekus, kā arī piesaistīt jaunus, aizpildot vismaz daļu no brīvajām vakancēm. Šobrīd slimnīcā ir aptuveni 65 māsu un 70 ārstu brīvas vakances.

Vienlaikus, no nākamā gada slimnīca plāno uzsākt pakāpenisku jauna atalgojumu modeļa ieviešanu, saskaņā ar Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par jaunas ārstniecības personu darba samaksas kārtības izstrādāšanu" ietvertajām vadlīnijām, kas paredz noteikt pilna laika darba ekvivalentu visiem ārstniecības amatiem, novērtēt ārstniecības amatus un noteikt dažādas amatu līmeņu kategorijas, kā arī noteikt konkrētas fiksētās un mainīgās atalgojuma daļas proporcijas.

Kā uzsver slimnīcas pārstāve, pateicoties piešķirtajam papildu finansējumam ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai ārstniecības iestāde spēj piedāvāt Latvijas apstākļiem konkurētspējīgu atalgojumu, kas ļauj piesaistīt kvalificētus profesionāļus un novērtēt tos ar atlīdzību, kas proporcionāla to darba ieguldījumam ārstējot un aprūpējot pacientus.

"Protams, mediķu atalgojums Latvijā joprojām nav sasniedzis attīstītāko Eiropas valstu mediķu atalgojuma līmeni, līdz ar to arī turpmākajos gados būtu nepieciešams turpināt palielināt valsts finansējuma apmēru medicīnas nozarei," piebilst slimnīcas pārstāve.