Kaķu fluīdu glezniecība, latviešu dizaina pamats un zīmuļgleznu piezīmes: izstāžu ceļvedis

Siguldas galvenajā bibliotēkā skatāma gleznotājas Līgas Ķempes interaktīva zīmuļgleznu izstāde “Piezīmes”, bet mākslas stacijā „Dubulti“ skatāma līdz šim vērienīgākā Sigitas Daugules personālizstāde – „Glezniecība”. Savā personālizstādē māksliniece Sigita Daugule parāda lielizmēra eļļas darbus, kuru saturs līdzinās šifrētai dienasgrāmatai, kā arī tematisku ciklu, kas radies no kaķu fluīdiem un sarunājas ar Aspaziju.

Esot Pārdaugavā, jāiegriežas kultūras centrā “Imanta”, kur patriotisma mēneša noskaņās skatāma tautas lietišķās mākslas izstāde “Mani raksti Latvijai”, vai kultūras centrā “Iļģuciems”, kur pat veselas trīs izstādes - Mākslas porcelāns no Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas, Valentīnas Žukures akvareļu personālizstāde “Iztēles jautājums” un Ritas Tālmanes personālizstāde “Tuvāk debesīm”, kuras gleznās atainoti kalni un mākslinieces ceļojumu iespaidi no Šveices, Francijas, Itālijas un Marokas.

* Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (Skārņi ielā 10. Vecrīgā) līdz nākamā gada 28. februārim skatāma vērienīga izstāde “Madernieka stils”, kas veltīta latviešu lietišķās mākslas un dizaina pamatlicēja Jūlija Madernieka 150 gadu jubilejai. Novators, reformators, jauno mākslinieku mentors un viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu dizaineriem – šodien vērtējot. “Raksta rotnieks”, “zīmējuma zintnieks” un “spilgts īpatnis” – laikabiedru skatījumā. Jūlijs Madernieks (1870–1955) pavēris ceļu latviešu dizainam, veidojot nozīmīgus sabiedriskos interjerus un mēbeles, radot metus tekstila dizainam, strādājot grāmatu un lietišķajā grafikā, kā arī būdams talantīgs pedagogs un mākslas kritiķis. Izstādes radošā komanda atklāj meistara universālo radošās darbības diapazonu un bagātīgo mantojumu no 21. gadsimta perspektīvas, iepazīstinot ar Madernieka ornamentu kompozīciju metiem un tekstilijām, projektētajām mēbelēm, kā arī lietišķās grafikas paraugiem. Jūlijs Madernieks piederēja mākslinieku pulciņa “Rūķis” paaudzei, kura uzskatīja, ka latviešu profesionālā māksla jāveido kopsolī ar Rietumeiropas modernajām strāvām. Viņš meklēja tādas mākslinieciskās izteiksmes iespējas, kas paustu 20. gadsimta sākumam aktuālo jūgendstila estētiku. Tā ietvēra ideju par mākslas visaptverošu klātbūtni, formas meklējumus dabas studijās, kā arī centienus apliecināt nacionālo savdabību. Vēlāk, etnogrāfisko paraugu pētniecības ietekmē, Madernieks pievērsās formu ģeometriskai stilizācijai, attīstot nacionālā dekoratīvisma strāvojumā balstītu spilgti individuālu stilu. Jūlijs Madernieks daudzpusīgi darbojās interjera dizainā: meistars izstrādāja mēbeļu projektus, dekoratīvo tekstiliju kompozīcijas, tapešu rakstus, metus keramikas objektiem, metālkalumiem un citiem interjera priekšmetiem. Arī pēc Pirmā pasaules kara, jau neatkarīgās Latvijas valstī, viņš aktīvi turpināja strādāt interjera dizainā, kļūdams par vienu no respektablākajiem šīs nozares profesionāļiem. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz 30. novembrim patriotisma mēneša noskaņās skatāma tautas lietišķās mākslas izstāde “Mani raksti Latvijai”. Izstādē apmeklētāji aicināti iepazīt latviešu tautas bagāto mantojumu lietišķās mākslas darinājumos – rakstainos audumos, smalkos adījumos un izšuvumos, pinumos, metālkalumos, ādas izstrādājumos un citos priekšmetos, kas radījusi galvaspilsētas tautas mākslas centra “Ritums” tautas lietišķās mākslas studija "Rota" un tās draugi no studijām “Cilnis”, “Gundega”, “Plastika”, “Valdziņš” un “Vasa”. Izstādes veidotāji vēsta: “Jau no seniem laikiem, kā to rāda arheoloģiskie pētījumi, cilvēki iezīmēja savus darba rīkus, sadzīves priekšmetus un tērpus. Īpašuma zīmes ar laiku veidojās arvien sarežģītākas, pirmie bedrīšu un svītriņu raksti sāka veidot rotājošas joslas. Šiem elementiem apvienojoties, veidojās raksti, ar kuriem jau varēja nodot vēstījumus un vēlējumus. Raksti ieguva simbolisku nozīmi, kuru labprāt pieņemam un izmantojam arī šodien. Latviešu arheoloģiskais un etnogrāfiskais mantojums, pateicoties daudziem izciliem pētniekiem, ir labi saglabājies – bibliotēku krājumos ikviens interesents var atrast plašu informāciju no pētījumiem, kas sākti jau 19. gadsimtā un plaši publicēti dažādos izdevumos. Tautas lietišķās mākslas meistari smeļas zināšanas un iedvesmu muzeju eksponātos un bagātīgajos fondos, lai pēc tam ar tām dalītos plašāk, radot savus darbus”. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

* Rīgas kultūras centrā “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/k2) līdz decembra sākumam skatāmas trīs jaunas izstādes. Otrā stāva foajē līdz 3. decembrim apskatāma izstāde “Mākslas porcelāns. Rīgas Porcelāna muzeja kolekcija”, kurā eksponēti 20. gadsimta otrās puses porcelāna apgleznošanas meistardarbi no Rīgas Porcelāna muzeja krājuma - vienā eksemplārā izgatavotās reprezentācijas vāzes un šķīvji. Savukārt kultūras centra skatlogos līdz 6. decembrim apskatāmas divas izstādes: 1. stāva skatlogos eksponēta Valentīnas Žukures akvareļu personālizstāde “Iztēles jautājums”. Māksla visdažādākajos izpildījumos un veidos māksliniecei vienmēr ir palīdzējusi padarīt ikdienu košāku un baudāmāku. Viņa pavisam nesen pievērsusies šķidrā akrila (fluid acrylic) tehnikas izkopšanai. Valentīna Žukure atzīst, ka viena no apbrīnojamākām vērtībām šķidrā akrila tehnikā ir pats radīšanas process. Tā neprognozējamais iznākums un krāsu mijiedarbība mākslinieci fascinē. Tādēļ māksliniece ikvienu apmeklētāju vai garāmgājēju aicina ieskatīties skatlogos un ļaut iztēlei vaļu; turpat, Amatu nama skatlogos, norisinās Tautas glezniecības studijas “Grīva” dalībnieces Ritas Tālmanes personālizstāde “Tuvāk debesīm”, kuras gleznās atainoti kalni un mākslinieces ceļojumu iespaidi no Šveices, Francijas, Itālijas un Marokas. Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.

* Jūrmalā, mākslas stacijā „Dubulti“ līdz nākamā gada 31. janvārim skatāma līdz šim vērienīgākā Sigitas Daugules personālizstāde – „Glezniecība”, kuru veido jauni, iepriekš neizstādīti darbi. Savā personālizstādē Sigita Daugule parāda lielizmēra eļļas darbus, kuru saturs līdzinās šifrētai dienasgrāmatai, kā arī tematisku ciklu, kas radies no kaķu fluīdiem un sarunājas ar Aspaziju, kuras muzejs ir rokas stiepiena attālumā no Dubultu mākslas stacijas. “Gleznotājas eksperimentālo eļļas glezniecības tehniku uz audekla veido krāsu un laku daudzkārtēja uzlikšana un noņemšana. Gleznās ir desmitiem slāņu un simtiem liecību par bijušo. Ilzes Daugules tehnikai piemīt antīka noslēpumainība, monumentalitāte un izturība. Jaunais tematiskais “kaķu cikls” paplašina tehnisko arsenālu ar koka pamatnēm un biezi klātu akrila pastu, kurā tiek veidots zīmējums ar otas galu,” stāsta izstādes kuratore Inga Šteimane. Sigita Daugule (1971) ir māksliniece, kas no popularitātes paslēpjas pedantiskā ikdienas kārtībā, kas būvēta pēc “glezniecība un pārējais” principa - visam, gan baložiem un Briseles kāpostiem, gan telefonsarunām, fotografēšanai, zirgiem, pastaigām un kaislīgai grāmatu lasīšanai ir nozīme tajā, kā top māksla Sigitas Daugules darbnīcā. Sīkāk internetā: www.jurmala.lv.

* Siguldas novada bibliotēkā (Leona Paegles ielā 30) līdz 30. decembrim skatāma gleznotājas Līgas Ķempes interaktīva zīmuļgleznu izstāde “Piezīmes”. Centrālais izstādes elements ir darbs ar nosaukumu “Krieva āda”, kurš tika īpaši radīts Daces Rukšānes romāna grāmatas vākam. Oriģināldarbs izpildīts autortehnikā, ko māksliniece dēvē par zīmuļgleznu. Šāda veida darbus māksliniece savā darbnīcā rada jau kopš 2013. gada, tamdēļ izstādē kopumā skatāmas tematiski dažādas zīmuļgleznas, taču katrs mākslas darbs ir ar savu stāstu, tēlu un varoņiem. Izstādē ir iespējams ne vien mākslas darbus aplūkot, bet arī, izmantojot darbiem pievienotos QR kodus, gūt papildu informāciju, noklausīties zēnu kora dziesmas, interviju ar rakstnieci Daci Rukšāni vai nokļūt mākslinieces tīmekļa vietnē. Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska. Tiek gleznots gan uz koka, gan uz lina – apgleznotas koka karotes, brošas un pogas. “Mans dzīvesprieks, dabiskums un drosme ir trīs ikdienas krāsas, kuras klāj katra notikuma vai noskaņojuma kopijas. Mana dzīve ir glezna, ko triepj piedzīvojums pēc piedzīvojuma. Kāda? Varbūt smieklu eļļā krāsota. Uz pieredzes auduma un sekunžu toņos,” tā par sevi saka pati māksliniece. Sīkāk internetā: www.sigulda.lv.