Kārtējais juceklis ap Dziesmu un deju svētkiem. Valsts dejotāju tautastērpiem nedos ne centa

Tērpi būs vajadzīgi 620 deju kolektīviem, un viens tērps izmaksās vismaz 80 eiro.

"Ir runa par 30 līdz 40 eiro, ja mēs runājam par audumu, un tādi pati summa būtu jārēķina par tērpu izgatavošanu," skaidroja Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.

Ja tērpi vajadzīgi 15 000 dejotāju, tad kopējās izmaksas sasniedz 1,2 miljonus eiro. Turklāt visiem būs vajadzīgs viens un tas pats audums ar specifisko rakstu, un to valsts pasūtīs ārzemēs, jo Latvijā tādu neražo.

Deju kolektīvus pārņēmusi neziņa. Minētā summa nav iekļauta valsts piešķirtajos sešos miljonos eiro, kas paredzēti simtgades Dziesmu un deju svētku rīkošanai.

"Ir pilnīgi skaidrs, ka valsts budžeta daļu Dziesmu un deju svētkiem mēs nevaram palielināt. Tas nozīmē, ka ir jāskatās citi iespējamie avoti," norādīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Latvijas Nacionālais kultūras centrs līdz janvāra beigām izzinās pašvaldību iespējas finansēt dejotāju tērpus. Tomēr liela daļa pašvaldību jau paudušas negatīvu nostāju par tām uzlikto finansiālo slogu. Piemēram, Lielvārdes novada dome aprēķinājusi, ka viņu dejotājiem senlatviešu tautastērpi tikai vienam uzvedumam izmaksās aptuveni 10 000 eiro. Pašvaldībai šādas naudas nav.

"Iepriekš par to pašvaldībām neko nesakot, bet noliekot fakta priekšā, ka mums tagad katram dalībniekam, kas piedalīsies šajā lieluzvedumā, ir jānopērk audums, jāuzšuj tērps," sašutis Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs Imants Balodis (V).

Viņš norāda, ka ideja par šo lieluzvedumu bija jau pirms šā gada valsts budžeta pieņemšanas, kad deputāti dalīja kvotas. "Šī viņiem bija lielā iespēja, dalot kvotas, piešķirt finansējumu šim lieluzvedumam," komentēja Balodis.

Pašvaldībām nespējot finansēt tautastērpu iegādi, savi naudasmaki būs jāver vaļā dejotājiem. Svētku rīkotāji un kultūras ministre mierina – ja ir vēlme ietaupīt, lai dejotāji sēžas pie šujmašīnas.

Pujāte saka, ka centrs kā rīkotājs nodrošina profesionāli sagatavotas piegrieztnes dažādiem augumiem.

"Tas, ka arī dalībnieki piedalās tērpu veidošanā, tā arī ir bijusi normāla prakse. Es pati kā mamma pagājušajos skolēnu svētkos savam bērnam šuvu speciālu tērpu, un man tas likās normāli," komentēja Melbārde.

Kultūras ministre cer - deju kolektīviem, kuru pašvaldības nespēs finansēt tautastērpus, varētu palīdzēt Dziesmu un deju svētku sponsori – uzņēmēji.

Taču tikmēr, piemēram, Latvijas nabadzīgākā pašvaldība, Vārkavas novads, atzīst – svētku lieluzvedums ir novada goda un cieņas jautājums, tāpēc divu gadu laikā naudu tautastērpiem atradīšot.

LNT ziņas/Foto: Ieva Lūka/LETA