LPIA un LŽA vēršas pie Saeimas, aicinot atlikt plānotās nodokļu izmaiņas vairākos likumprojektos

Šīs izmaiņas tieši un negatīvi ietekmēšot mediju nozari un tajā strādājošos.

LPIA un LŽA vēstulē teic: "Laikā, kad uzņēmēju un darbinieku dienaskārtību nosaka globāla pandēmija, mūsuprāt, ir bīstami veikt visaptverošas nodokļu reformas, mainot nodokļu likumdošanas normas un likmes, palielinot to nastu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātajiem.

Šāda sasteigta nodokļu izmaiņu pieņemšana sašaurinās Latvijas mediju dažādību un informatīvo telpu. Piedāvātie likumu grozījumi būtiski pasliktinās ar nozari saistīto autoru materiālo stāvokli un nodarbinātības iespējas, jo izdevniecības nespēj kompensēt nodokļu politikas izmaiņu rezultātā radušos papildus finansiālo slogu.

Gan valsts augstākās amatpersonas, gan kultūras nozares, gan mediju organizāciju pārstāvji ir konstatējuši un norādījuši uz iecerētās reformas nepilnībām.

Arī prezidents Egils Levits 2020. gada 20. oktobrī ziņu aģentūrai “LETA” pauda viedokli: “Reformai jābūt kompleksi izstrādātai. Tas nav labi izstrādāts projekts. Es gribētu redzēt, ka šis projekts ir uzlikts uz papīra ar visiem komentāriem, lai novērstu neskaidrības un sasniegtu savus mērķus ar samērīgiem līdzekļiem”.

Tāpat uz nepilnībām norādījis un tās atzinis arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

LPIA īpaši vērš uzmanību uz vairākiem problēmjautājumiem, uz kuriem neesam saņēmuši atbildes:

1) vai tiešām šis pandēmijas izraisītās krīzes laiks ir vispiemērotākais visaptverošām nodokļu izmaiņām – prognozējams, ka nozarei autoratlīdzības izmaksas nodokļu politikas grozījumu rezultātā palielināsies līdz 30%! Uzskatam, ka patērētāju pirktspēja to nespēs kompensēt ne nākamajā, ne tuvākajos gados pārvietošanās, nodarbinātības un ierobežojumu dēļ;

2) liela daļa autoru, kam autordarbu publicēšana masu medijos nav pamatnodarbošanās, birokrātisko šķēršļu dēļ (reģistrēšanās, grāmatvedības uzskaite) vairs nevēlēsies sadarboties ar izdevniecībām – rezultātā būtiski tiks ierobežots viedokļu plurālisms un redakcijām tiks apgrūtināti darba apstākļi;

3) neizpratni izraisa VID uzskaitīto 39 000 autoru, kas saņem autoratlīdzības, atbilstība likumu normām. Iespējams, ka patiesais autordarbu veicēju skaits valstī nav lielāks par 7 000. Turklāt lielākā daļa no šiem autoriem saņem vērā ņemamus ienākumus un nav uzskatāmi par sociāli neaizsargātiem;

4) autoriem tiek radīts mākslīgs birokrātisks slogs – speciāli jādeklarējas EDS sistēmā vai jāatver par komercbankas brīvi noteiktu maksu speciāls saimnieciskās darbības konts – līdz šim ar šiem aprēķinu, deklarēšanas un izmaksu darbiem tika galā katra autoratlīdzības izmaksātāja uzņēmuma grāmatvedis;

 5) īpaši vēlamies uzsvērt, ka ir pilnīgi nepamatoti liegt iespēju autoratlīdzības izmaksātājam piemērot nosacīto attaisnoto izdevumu normu, kas literātiem ir noteikta 25%, bet fotogrāfiem un dizaineriem – 50% apmērā;

6) augstāk minēto likumu izmaiņu ieviešanas rezultātā, saskaņā ar LPIA biedru sniegtajiem aprēķiniem, preses izdevēju izmaksas palielināsies par 1 800 000 EUR/gadā. "

Saskaņā ar augstāk minēto LPIA un LŽA lūdz atlikt nodokļu izmaiņas likumprojektos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā līdz 2022. gada 1. janvārim, izdiskutēt nodokļu reformas nianses ar nozares pārstāvjiem, kā arī to ieviešanu sasaistīt ar kompensējošu mehānismu izveidi un ieviešanu.

Tāpat, izstrādājot nodokļu reformas rezultātā zaudējumus radošo faktoru kompensējošos mehānismus, lūdz noteikt PVN likmi 0% apmērā drukāto mediju abonēšanai un mazumtirdzniecībai, ieviest operacionālo preses atbalsta mehānismu, līdztekus kvalitatīva satura atbalsta finansēšanai, segt nodokļu reformas rezultātā radušos zaudējumus.