Latviešu valodā iznācis godalgotais romāns "Zeltains miežu lauks" - lasāmviela "slow reading" cienītājiem
Tikko latviešu valodā iznācis britu rakstnieces Melisas Harisones romāns “Zeltains miežu lauks”, darbs, kurš 2019. gadā saņēma ES Literatūras balvu. Mūsdienīgā žargonā runājot, “Zeltains miežu lauks” domāts slow reading cienītājiem.
Nostalģija pēc lauku dzīves un seno laiku kārtības ir tikai viens no šī brīnišķīgā, daudzslāņainā romāna pamatmotīviem. Vēl viens noteikti ir atainotās savstarpējās attiecības patriarhālā ģimenē un nelielā lauku ciemā, dzīves, ko caurvij un iespaido spriedumi, aizspriedumi un lēmumi, kādus lielpilsētās reti nākas piedzīvot. Zemdegās gruzdošas jūtas, kuras nevienam nav noslēpums, bet par kurām netiek runāts. Sarunas, kuru ikdienišķums notrulinātu, ja vien tajās neslēptos kaislības, kuru intensitāte nospriego ik sacīto vārdu līdz bultas asumam, trāpot tieši mērķī. Tiekšanās pēc nākamības, kurā mainītos tikai neparedzamais un sliktais, bet mīlētais saglabātos un uzplauktu jaunā spožumā: vai gan tas nav tas, par ko cilvēce vienmēr sapņojusi?
Lauku dzīve un notikumi karstajā starpkaru vasarā tiek skatīti pusaugu meitenes acīm. Edīte Džūna Meitere, saukta par Ediju, ir četrpadsmit gadus veca, jaunākā no ģimenes bērniem. Edijas tēvam pieder Gobu ferma, un tajā augu gadu strādā visa ģimene. Lietu kārtība fermā ir noteikta strikti, kā jau tas ierasts kopš senlaikiem: saimnieks izlemj, pārējie dara. Sievietes ir vērtība, taču tikai ciktāl viņas ir noderīgas saimniecībā. Kad no Londonas ierodas apburošā iesācēja žurnāliste un sabiedriskā aktīviste Konstance Ficallena, lai vāktu materiālus un rakstītu par gaistošām lauku tradīcijām un ticējumiem, viņa ieinteresējas par četrpadsmitgadīgo Ediju un izrāda meitenei laipnību un uzmanību. Edija Konstancē pamana atspulgu no brīvības apsolījuma, kura īstenošanās šķiet nereāla, biedējoša un kārdinoša vienlaikus. Konstance, šī brīvā un vaļsirdīgā būtne, ir ieradusies, lai apdziedātu “zūdošo Arkādiju”, kā viņa dēvē lauku dzīvi, taču tas nebūt nav viņas vienīgais mērķis. Un tad, kad, tuvojoties ražas laikam, pieaug arī apkārtnes iedzīvotāju dzīves spriedze, nenovēršami tuvojas atrisinājums…
Melisa Harisone ir angļu rakstniece, romānu un stāstu autore. Viņa raksta arī laikrakstiem “The Times” un “The Guardian” un darbojas radio un televīzijā. Saņēmusi vairākas literārās godalgas, tostarp 2019. gada ES Literatūras balvu par romānu “Zeltains miežu lauks”.
Pieejama arī e-grāmata.
No angļu valodas tulkojusi Silvija Brice.
