RNP lieta: Kalnkaziņš telefonsarunās stāstīja par "blatņiku" nodaļu un sūdzējies Amerikam par darba imitēšanu

Aizdomīgu nodarbinātību RNP 2015.gada revīzijā konstatēja Valsts kontrole. Tai bija radušās aizdomas par 13 fiktīviem darbiniekiem Attīstības projektu nodaļā un Uzņēmējdarbības veicināšanas nodaļā, kuriem kopumā atlīdzībās izmaksāti gandrīz 200 tūkstoši eiro. Brīdī, kad Valsts kontrole to sāka pētīt, uzņēmums Attīstības projektu nodaļu pēkšņi likvidēja, pamatojot ar lietderību un ekonomiskiem apsvērumiem. 

Bijušais RNP Attīstības projektu nodaļas vadītājs Agnis Kalnkaziņš intervijās vienmēr ir uzsvēris: nodaļa esot bijusi reāla, viņš pats to reāli vadījis, arī cilvēkiem viņš tajā esot devis darbu. Tomēr tagad atklājies, ka privātās telefonsarunās viņš nodaļas darbiniekus ir dēvējis par “blatņikiem”, savukārt savas partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājam Andrim Amerikam sūdzējies, ka gribot strādāt reāli nevis tikai imitēt darbu.

“de facto” zināms, ka Kalnkaziņa telefonsarunas noklausījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, bet vēlāk nodeva tās Valsts policijai, kas izmeklēja pēc Valsts kontroles iesnieguma sākto kriminālprocesu. Tagad, piecus gadus pēc Valsts kontroles revīzijas, lieta beidzot ir nonākusi tiesā. Augusta beigās notika pirmā sēde, uz kuru visi apsūdzētie nemaz neieradās. Nākamā sēde ieplānota tikai decembra vidū. 

Vienīgā apsūdzētā no RNP vadības ir bijusī valdes locekle Inga Bulgarina, kurai prokuratūra pārmet dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un krāpšanas atbalstīšanu. Savukārt Kalnkaziņš apsūdzēts par krāpšanas atbalstīšanu, par valsts amatpersonas bezdarbību un par dokumentu, proti, darba laika uzskaites tabulu, viltošanu.

No Kalnkaziņa telefonsarunas ar kādu kolēģi 2014.gada pavasarī noprotams, ka viņam iecere fiktīvi nodarbināt personas varētu būt bijusi zināma jau kopš nodaļas izveidošanas. “(..) Es uzdošu jautājumus: kā, kāds darba profils ir? Kas ir? Kas ir jādara? Vienkārši veselu čupu “blatņiku”, mēs mēģinām novilkt laiku un, teiksim, izveidot kaut kādu, nu, teiksim, veselu virkni, teiksim, elektronisku un papīrformāta, teiksim, atrakstīšanos (..). Vai, teiksim, ir vajadzīgs kaut kāds rezultāts. Ja vajadzīgs rezultāts, tad man ir, tā man būtu tāda prasība, ka man vajag vienu cilvēku... man pilnīgi pietiek divatā. “Blatņiki” sēž atsevišķi, mēs divatā atsevišķi. (..),” tā 2014.gada 4.aprīlī stāstīja Kalnkaziņš.

Dažas nedēļas vēlāk Kalnkaziņš par tā dēvētajiem “blatņikiem” paša vadītājā nodaļā zinājis jau mazliet vairāk, liecina viņa 2014.gada 25.aprīļa telefonsaruna ar toreizējo RNP kolēģi Ingrīdu Ludziņu.

25.04.2014. telefonsarunas atšifrējums:
Agnis Kalnkaziņš: “(..) Viņi kaut kad ar mani runās, un es gribēšu, lai viņiem būtu kaut kādi darba nosacījumi. Un tad es uztaisīšu barteri, teiksim, ar kaut kādiem, šitiem te tiem, kas tie blatņiki ir. No domes blatņiki.”
Ingrīda Ludziņa: “A tev jau ir minēti kaut kādi? Nu, kadri.”
A.Kalnkaziņš: “Viens kaut kāds jau ir, esot. Bet es prasīju Bulgarinai, ko man ar viņu darīt? Pilnībā ignorēt vai piespiest. (..) Nu, viņš Ušakovam bija labā roka kādreiz. (..) Nē, un Ušakovs viņu ir... Ušakovs... Nu viņš bija Ušakova, teiksim, palīgs.”
I.Ludziņa: “Jā.”
A.Kalnkaziņš: “Rīgas domes priekšsēdētāja palīgs. Un viņu paaugstināja amatā par namu pārvaldnieka Attīstības nodaļas jaunāko speciālistu. (..)”
I.Ludziņa: “Kurš tas ir?”
A.Kalnkaziņš: “Nu, ir tur tāds viens arī tur. Tipa, tipa... Tev tas uzvārds, nu, nu, ē... (..) Jā, nu tipa Iļjins, nu, līdzīgs kaut kas.”

Uz apsūdzēto sola starp bijušajiem RNP darbiniekiem neviens Iļjins šobrīd gan nesēž. Toties ir bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova paziņa Ivans Staļnojs, kurš pēc darba RNP palīdzējis “Rīgas satiksmei” komunicēt sociālajos tīklos. Starp apsūdzētajiem ir arī bijusī “Saskaņas” Rīgas domes deputāte Svetlana Savicka; kādreizējo “Saskaņas” deputātu sievas Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova; un Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš Točs. 

Starp apsūdzētajiem ir arī kāds kungs gados vārdā Jurijs Titovs. Tieši tā sauc RNP bijušā valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova sievastēvu. Antonovs uz “de facto” jautājumu, vai tas ir tas pats cilvēks, neatbildēja, savukārt Titova advokāts šo versiju komentēt atteicās. Jāpiebilst, ka iepriekš savu vainu algas izkrāpšanā no RNP vēl prokuratūrā atzina un naudas sodu nomaksāja Antonova māsa Olga Mūrniece. 

Ko tieši viņš bija domājis ar “domes blatņikiem”, Kalnkaziņš, kas prokuratūrā liecības sniegt atteicās, “de facto” skaidro izvairīgi: “Tāda leksika man ir. Nu es arī iepriekšējos darbos visus saucu par blatņikiem. Nu tā visi runā, tāds ir žargons. Nu, blatņiks, blatņiks, nu kas ir, nu... (..) Nu kā es varu zināt, kurš ir blatņiks, kurš nav blatņiks? Nu kā es to varu zināt?” Kalnkaziņš sarunā ar “de facto” pauž sašutumu, ka vienīgais esot padarīts par vainīgo, lai gan neko sliktu neesot darījis, ko gribot pierādīt tiesā. 

Tomēr laikā, kad pēc Valsts kontroles intereses nodaļa tika likvidēta, Kalnkaziņš zvanīja savai mātei, lai par to pastāstītu. 2015.gada 30.aprīļa telefonsarunas laikā noprotams, ka Kalnkaziņš rēķinās ar kādu citu amatu, pateicoties savai piederībai partijai “Gods kalpot Rīgai”.

30.04.2015. telefonsarunas atšifrējums:
Agnis Kalnkaziņš: “Es esmu bezdarbnieks tagad. (..) Nu, tur viņi sūdus savārīja, un, saproties, un tur ir, zini kā, tur visi rokas tagad, un viss, nu. (..) Lai mani tur nesāktu vazāt, tur visiem mums bija jāaiziet projām, visiem. (..) Visi, visi sešpadsmit cilvēki. (..)”
Daina Kalnkaziņa: “Nu, un cik tā ilgi tev tā jāsēž būs?”
A.Kalnkaziņš: “Nu, solīja, ka nebūs ilgi. Bet, nu. Bet es, saproti, ka biju domājis, ka “Getliņi”. Bet Maija teica, ka “Getliņos” tur pagājušonedēļ jau bijusi jauno akcionāru sanāksme. Tā ka es saprotu, tur man nespīd. Nu, redzēs.”
D.Kalnkaziņa: “Nu, a vai tad tas Andris tev nelīdzēs? (..) Nu, a tas Ameriks tev nelīdzēs?”
A.Kalnkaziņš: “... labi, nu ko tu tagad tā prasi, nu? Prašņātāja. Nu, gan būs labi. Es tā domāju, nu. (..)”
D.Kalnkaziņa: “Nu a kā tad tajos “Getliņos” tu netiki, es nesaprotu.”
A.Kalnkaziņš: “Nu, es nezinu. (..) Viņi teica, ka viss būs labi, lai es, es neuztraucos. Nu, ja būs labi, tad būs labi. Ko tad man uztraukties?”

Patiešām, četras dienas vēlāk, 2015.gada 4.maijā Kalnkaziņam piezvana Rīgas vicemērs Ameriks, kurš gan apsola jaunu darbu, gan interesējas, vai Ušakova pārraudzītajā “Rīgas namu pārvaldnieka” Kalnkaziņš izpildījis visus norādījumus.

04.05.2015. telefonsarunas atšifrējums:
Andris Ameriks: “(..) Ē, man ir apmēram skaidrs, ko mēs ar tevi darīsim. Tev būs lieli, atbildīgi pienākumi.”
Agnis Kalnkaziņš: “Oi, johaidī!”
A.Ameriks: “Tur, bet, paklausies, izstāsti man par citu lietu. E, kā tur īsti ir ar to “Namu pārvaldnieku”? Vienkārši Nils man te saka, ka, nu, kaut kāds tur konflikts veidojas. Tur tev kaut ko vajadzēja kaut ko parakstīt, tā ne parakstīt... kas tur īsti ir? Tu man vari paskaidrot? Tu kaut ko neesi parakstījis? Es tā nesapratu.”
A.Kalnkaziņš: “Es visu esmu parakstījis. Pilnīgi visu, ko man lika, es parakstīju. Pilnīgi visu. Nav neviens konflikts bijis, lai nestāsta. (..) Vēl pēdējā dienā, visu, ko viņi man iedeva parakstīt, visu es parakstīju. Nav tāda, nav vispār, nav nekāda varianta! (..)”
A.Ameriks: “Koroče, labi, Agni. (..) Ē, tātad būs lielais, atbildīgais panākums. Tu tagad elpo dziļi. (..) Vienkārši būs jāizlemj, kurā no tiem virzieniem tu darbosies, bet daudz nopietnāk.”
A.Kalnkaziņš: “Labi, okei. Tas man patīk, jā.”
A.Ameriks: “Būs jāiet uz darbu iespējams.”
A.Kalnkaziņš: “Nu, cerams, es arī to gribu...”
A.Ameriks: “Gribi, jā?”
A.Kalnkaziņš: “Vecīt, es gribu strādāt. Man pietiekami liela pieredze, lai es varētu strādāt nevis nestrādāt. Tur, zini, tas jau nav priekš manis, tas, kas bija līdz šim. Tas, nu, es neesmu tam, nebiju gatavs... Gatavs strādātu nekā imitēt.”
A.Ameriks: “Okei. Labi, Agni.”

Pēc diviem mēnešiem Ameriks kā “Rīgas ūdens” kapitāldaļu turētājs Kalnkaziņu iecēla uzņēmuma valdē uz pieciem gadiem. Visu šo pilnvaru termiņu Kalnkaziņš amatu saglabāja. Ameriks, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, sarunā ar “de facto” noliedz, ka būtu zinājis par fiktīvajiem darbiniekiem RNP, un uzsver, ka savulaik visu jau esot paskaidrojis policijai: “Jebkurā gadījumā es šodien vairs nekomentēšu piecus gadus vecus notikumus. Vēl jo vairāk, ka tur neko, nekādu, kā lai saka, īpašu neko neatrada tādu, kas varētu radīt šaubas par mani vai par kaut ko citu. (..) Nu bet tā ir “Namu pārvaldnieka” lieta! Ar “Namu pārvaldnieku” man bija tikpat saistība, cik ar, nu, pieņemsim, zinātniskajiem pētījumiem uz Marsa.” Vai arī citus valdes locekļus sevis pārraudzītajos Rīgas pašvaldības uzņēmumos Ameriks meklējis līdzīgā veidā, viņš komentēt atsakās.

Šonedēļ kļuva zināms, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdz apsūdzēt bijušo Rīgas mēru Ušakovu par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu savā kabinetā. Kartona kastē apslēpta videokamera tur atrasta, veicot kratīšanas “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietas ietvaros. Tomēr daudzajos kriminālprocesos, kas saistīti ar iespējamu korupciju vai izsaimniekošanu Rīgas pašvaldības struktūrās, aizdomās turētā statuss Ušakovam, cik publiski zināms, piemērots nav.