Pasaules zinātnieki pēta Vecrīgā atrastas viduslaiku labierīcības
Daļēji pateicoties arheoloģiskajiem pētījumiem Vecrīgā, zinātniekiem izdevies iegūt daudz vērtīgas informācijas, ko cilvēki ēda un no kādām gremošanas orgānu kaitēm cieta viduslaiku norietā.
Britu pētnieku grupa Vācijas ekspertu vadībā analizējusi atrasto divās senlaiku mazmājiņās. Viena atrodas Jeruzalemē un otra – tepat Rīgā. Latvijas galvaspilsētā senā tualete uzieta pirms aptuveni deviņiem gadiem arheoloģisko pētījumu laikā Audēju ielā 13 un Kalēju ielā 33 un varētu būt celta 14. gadsimta vidū.
Laiks pirms antibiotikām
Augsnē zem sirsniņmāju drupām atrastas zarnu baktēriju atliekas, kuru analīze varētu sniegt būtisku informāciju un palīdzēt ekspertiem labāk izprast mūsdienu sabiedrības kuņģa un zarnu trakta veselību.
Pētījuma vadošais autors ir bioloģiskais antropologs Pīrss Mičels no Kembridžas universitātes. Viņš Daily Mail skaidro, ka pētījumā būtiskas liecības nākušas no tādu cilvēku organisma, kuri dzīvojuši laikā pirms antibiotiku ieviešanas, industrializācijas un ātrās ēdināšanas kultūras.
“Mēs atklājām, ka liecībām par zarnu mikrobiomiem senajā Jeruzalemē un Rīgā ir dažas kopīgas iezīmes,” piebilst pētījuma līdzautore, arheoloģe no Maksa Planka Cilvēces vēstures zinātnes institūta (Vācija) Susanna Sabīna.
Celtņu paliekas un senlietas
Atradumi Audēju un Kalēju ielā tolaik konstatēti ēkas rekonstrukcijas gaitā, "Kas Jauns Avīzei" teic arheologs Uldis Kalējs, atsaucoties uz 2014. gadā izdoto grāmatu Arheologu pētījumi Latvijā 2012.–2013. gadā.
Neskaitot jau pieminēto mazmājiņu, atrastas 17 seno koka celtņu paliekas, paņemti 275 koksnes paraugi dendrohronoloģiskajai izpētei un 100 dažādu kultūrslāņa paraugu – tostarp arī zem tualetēm atrodamajā augsnē. Vēl uziets ap 1400 senlietu – ieroči, rotaslietas, darbarīki u.c., kā arī vairāk nekā 4000 dzīvnieku kaulu fragmentu.
Senie rīdzinieki cieta no parazītiem
Senās Rīgas tualetēs atrastais pētīts arī iepriekš. Akadēmiskajā izdevumā "Journal of Archaeological Science" 2014. gada septembrī publicēts pētījums, kurā cita starpā secināts, ka viduslaiku rīdzinieki cietuši no gremošanas trakta parazītiem. Pētniekus īpaši pārsteigusi platā jeb zivju lenteņa (Diphyllobothrium latum) oliņu klātbūtne augsnē. Tas licis secināt, ka toreizējie Rīgas iemītnieki uzturā nesmādējuši arī jēlu vai nepietiekami termiski apstrādātu zivi.
2014. gadā arheologiem gadījās īpaša veiksme. Veicot būvdarbus Vecrīgā, Miesnieku ielā 13, 15, 17, netālu no anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcas, 13. gadsimta zemes slānī uzietas paliekas no koka tualetes. Ļoti ticams, ka to izmantojis pats pilsētas dibinātājs, pirmais Rīgas bīskaps – Alberts fon Bukshēvdens. Zināms, ka konkrētais senās Rīgas zemes gabals piederējis arhibīskapijai un tur bijusi arhibīskapa dienesta rezidence pilī.
