foto: Īriss Sviklis/LETA
No Latvijas izraida veterānu līderi Vladimiru Norvindu
9. maija sarīkojumiem Latvijā svarīgākais ir ne jau kara upuru piemiņa, bet Krievijas politiskās intereses.
Sabiedrība
2020. gada 17. oktobris, 05:54

No Latvijas izraida veterānu līderi Vladimiru Norvindu

Kas Jauns Avīze

Pēc iekļaušanas melnajā sarakstā no Latvijas izraidīts viens no aktīvākajiem Latvijā dzīvojošo militāro veterānu organizāciju pārstāvjiem Vladimirs Norvinds, kurš vadīja Republikānisko veterānu biedrību.

Kaut arī iekšlietu ministrs Sandris Ģirģens jau tradicionāli izraidīšanas iemeslus nekomentē, zināms, ka Norvinds aktīvi sadarbojies ar Krievijas vēstniecības darbiniekiem, kuri pārstāv kaimiņvalsts izlūkošanas dienestus, un, iespējams, piesaistījis veterānu organizācijām ārvalstu finansējumu. Tāpat zināms, ka viņš cieši sadarbojies ar kādu darboni, kuru tur aizdomās kā Daugavpils organizētās noziedzības pārstāvi.

Bijušais poļitruks

Norvinds ir bijušais PSRS bruņoto spēku virsnieks un jau no sešdesmitajiem gadiem dienējis militāri politiskajos amatos –bijis poļitruks, šīs kategorijas virsnieku uzdevums ir rūpēties par armijas politisko uzraudzību un propagandu.

Viņš beidzis Ļvovas augstāko militāri politisko kara skolu, bijis gan Afganistānā, gan Černobiļā, demobilizējies no armijas 1993. gadā pulkveža pakāpē. Latvijā viņam izdevās palikt, kad Latvijas un Krievijas valdības PSRS bruņoto spēku izvešanas laikā parakstīja vienošanos par mūsu valsts teritorijā dzīvojošo Krievijas militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību.

Ir zināms, ka Norvinds bijis viens no aktīvākajiem veterānu organizāciju pārstāvjiem un gandrīz vienmēr bijis redzams dažādos Krievijas vēstniecības rīkotajos PSRS laiku atceres pasākumos. Tāpat viņš esot manīts uzturam sakarus ar Krievijas vēstniecības militārā atašeja biroja darbiniekiem, kuri ir zināmi kā Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieki.

Visvairāk naudas Krimas aneksijas gadā

Norvinds, iespējams, darbojas arī Krievijas Federācijas bruņoto spēku veterānu Viskrievijas sabiedriskajā organizācijā, kura ļoti cieši sastrādājas ar Krievijas Aizsardzības ministriju. Ir versija, ka ar šīs organizācijas starpniecību finansēta Norvinda vadītā Republikāniskā veterānu biedrība, kuras galvenie uzdevumi ir visu armijas veterānu apvienošana un jaunatnes patriotiskā audzināšana, lai propagandētu Krievijas militārās vēstures tradīcijas.

Pēc Lursoft informācijas, minētā veterānu biedrība lielākos ienākumus guva 2014. gadā, kad Krievija anektēja Krimu – teju 41 000 eiro. 2018. gadā ienākumi bijuši 13 000 eiro, par pagājušo gadu vēl nav iesniegts pārskats. Norvinda vadītā Slāvu kultūras biedrība Harmonika gadā apgrozījusi vidēji 20 000 līdz 30 000 eiro.

Pēc neoficiālas informācijas, lēmums par izraidīšanu parakstīts 6. oktobrī, un sākotnēji Norvinds nogādāts nelegālo imigrantu centrā Muceniekos. Tomēr, uzsākot ceļu uz robežu, 9. oktobrī viņam it kā kļuvis slikti, un Norvinds nogādāts Stradiņa slimnīcā, kur, robežsardzes uzraudzīts, kādu laiku arī pavadījis.

Pašreiz viņš jau atstājis mūsu valsts teritoriju. Norvinds bijis precējies ar Latvijas pilsoni, bet pats bijis nepilsonis, līdz 2012. gadā esot kļuvis par Krievijas pilsoni. Kaimiņvalsts vēstniecība nekavējoties ir nosodījusi Latvijas rīcību.

Veterāns ar iesauku Čigāns

Lielas bažas Latvijas drošības dienestu vidū izraisījusi Norvinda sadarbība ar Daugavpilī dzīvojošo Afganistānas kara veterānu Vasīliju Krupeņiču, kurš noteiktās aprindās uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem kontrabandas organizētājiem un zināms ar iesauku Čigāns.

Viņš gribējis kļūt par visas Latvijas Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas vadītāju un to mēģinājis panākt pat tiesas ceļā.

2016. gadā uz asociācijas rīkotu konferenci mēģināja ierasties starptautiskās organizācijas Kara brālība pārstāvis, atvaļināts ģenerālmajors Genādijs Šorohovs, taču viņu aizturēja lidostā un izraidīja no Latvijas. Šīs organizācijas, ko vada atvaļināts ģenerālpulkvedis Boriss Gromovs, galvenais mērķis ir Vladimira Putina režīma atbalstīšana, tā nodarbojusies arī ar kaujinieku vervēšanu karam pret Ukrainu.

Krupeņičs uzskatāms par vienu no redzamākajiem šīs organizācijas atbalstītājiem Latvijā, pamanīts arī kā organizators Latvijas skolēnu dalībai Krievijas militāri patriotiskajās nometnēs Savienība. Uzvaras mantinieki.

Spirta noliktava ar pazemes eju

2011. gada novembrī Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par Krupeņiča apcietināšanu – viņu aizturēja kādā Maskavas forštates kafejnīcā tikšanās laikā ar policijas apakšpulkvedi Viktoru Montiku, kurš toreiz strādāja augstā amatā Rīgas reģiona Kriminālpolicijas nodaļā saistībā ar kontrabandas apkarošanu.

Pie Montika un viņa automašīnā atrada vairāk nekā 13 000 latu. Dienu pirms tam Daugavpilī likumsargi atklāja rūpīgi iekārtotu nelegālā alkohola un cigarešu noliktavu, kur atrada desmit tonnas spirta. Tas bija uzglabāts lielās tvertnēs, iemūrētās katlumājas griestos. Ar speciāli ierīkotu cauruļu sistēmu spirtu varēja ieliet mazākos traukos, izmantojot vienkāršu ūdens krānu. Negaidītu apmeklētāju vizītes gadījumam bija izrakta arī pazemes eja uz tuvējo mežu.

Montikam no darba policijā nācās aiziet, tomēr 2015. gadā prokuratūra izbeidza pret viņu sākto kriminālprocesu par kontrabandas piesegšanu. Izmeklētājiem tā arī neko neizdevās pierādīt – pašam Montikam nekas vērtīgs nepiederēja, bet vairākiem tuviniekiem bez legāliem ienākumiem piederošos ekskluzīvos nekustamos īpašumus ar viņu sasaistīt neizdevās. Izmeklēšanu veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Aizturēts arī Ukrainā

2017. gada martā Krupeņiču aizturēja uz Polijas robežas, kad viņš centās izvest no Ukrainas automašīnas degvielas tvertnē noslēptas pirotehniskās patronas – tās izmanto kara aviācijā, lai avārijas brīdī katapultētu pilota sēdekli.

Pēc Ukrainas preses ziņām, aizturēšanas brīdī Krupeņičs ar sērkociņiem vairākkārt mēģinājis degvielas tvertni aizdedzināt, un sākotnēji viņam pat izvirzīja apsūdzību par mēģinājumu nogalināt tiesībsargājošo iestāžu darbiniekus dienesta pienākumu pildīšanas laikā. Draudēja pat mūža ieslodzījums, bet nezināmu iemeslu dēļ viņš tomēr no atbildības izvairījās.

Šā gada martā Augstākās tiesas Senāts rakstveida procesā sāka skatīt lietu par spriedumu, ar kuru Krupeņičam liegts reģistrēt masu informācijas līdzekli – bezmaksas avīzi, kuru izdeva viņa vadītā biedrība Pereval. Pēc drošības iestāžu sniegtās informācijas, tās saturā bija redzamas kara propagandas un vēsturisku faktu sagrozīšanas pazīmes.

Interesanti, ka vēl 2010. gadā ar Krupeņičam piederošo SIA Mednis strīdā par 1180 latu liela honorāra samaksu bija iesaistījies mīklaini bez vēsts pazudušā advokāta Aināra Platača birojs.