Bijušie Rīgas domnieki negrasās maksāt par skādi, ko nodarījuši, „aizklapējot” spēļu zāli

Divas nedēļas pirms jaunievēlētās Rīgas domes sēdes – 17. septembrī – Rīgas pagaidu administrācija sagādāja savdabīgu „dāvanu” iepriekšējās, atlaistās domes 35 deputātiem gan no pozīcijas, gan opozīcijas, viņiem pieprasot atmaksāt vairāk nekā 12 000 eiro, katram – 345 eiro, kas tai bija par deputātu „nedarbu” jāmaksā kazino īpašniekiem. Deputāti grasās tiesāties ar galvaspilsētas pagaidu administrāciju, un, ja tiesa atzīs administrācijas taisnību, tad tas būs precedents, ka soda tautas ievēlētus deputātus par viņu pieņemtu lēmumu.

„Bezatbildīgie, nevērīgie un vieglprātīgie” Rīgas domnieki

Pašvaldības administrācijas lēmumā bija teikts, ka SIA „Olympic Casino Latvia” 2019. gada 26. augustā vērsās Rīgas pašvaldībā ar iesniegumu par atļaujas izsniegšanu spēļu zāles atvēršanai četru zvaigžņu viesnīcas „Radisson Blu Daugava” telpās Kuģu ielā 24. Pēc Rīgas domes Juridiskās pārvaldes atzinuma, pašvaldībai nebija likumīgi pamatotu tiesību neļaut šajā vietā atvērt spēļu zāli.

Tomēr Rīgas domes deputāti 18. decembrī noraidīja šo lūgumu. Par atļaujas izsniegšanu atvērt spēļu zāli nobalsoja divi deputāti, pret bija 13, bet atturējās 22 deputātu. 17 tautas kalpi nebalsoja. Savukārt „Olympic Casino Latvia” vērsās tiesā, apstrīdot šo lēmumu, un panāca, ka atļauja tiek izsniegta. Turklāt, izpildot administratīvo līgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu administratīvajā tiesvedībā, pašvaldībai jāsamaksā „Olympic Casino Latvia” 12 081,25 eiro, ko arī solidāri pieprasa atmaksāt eksdeputātiem, kuri balsoja pret vai atturējās.

Pagaidu administrācijas ieskatā, balsojot pret, neizdarot lietderības apsvērumus un nenorādot uz apstākļiem, kāpēc izsniegtā atļauja radītu būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, Rīgas domes deputāti tīši rīkojās prettiesiski. Bet tie deputāti, kas atturējās no balsojuma, ir pieļāvuši rupju neuzmanību, jo rīkojās augstākā mērā vieglprātīgi un nevērīgi.

Zaudējumus administrācija plāno atgūt no tā laika vairākiem „Saskaņas”, „Gods kalpot Rīgai”, neatkarīgo deputātu frakcijas, Jaunās konservatīvās partijas, „Vienotības” un Nacionālās apvienības deputātiem. Tātad, katrā toreizējā sasaukuma frakcijā bija kāds domnieks, kas iestājās pret konkrēto spēļu zāli. Jauns.lv jautāja, vai eksdeputāti grasās doties uz pašvaldības kasi un budžetā atmaksāt naudu?

Jurģis Klotiņš: „Neplānoju maksāt!”

Jurģis Klotiņš (Nacionālā apvienība): „Atbildēšu, citējot būtiskās pagaidu administrācijas paziņojuma detaļas: „Rīgas pilsētas pašvaldība, izpildot administratīvo līgumu par tiesiskā strīda izbeigšanu administratīvajā tiesvedībā Nr. A420160920, samaksāja SIA „Olympic Casino Latvia” 12 081,25 eiro”. Tātad, “izpildot administratīvo līgumu”. Kas šo līgumu slēdza? To slēdza pagaidu administrācija ar attiecīgo kazino spēļu zāļu organizatoru. Tā ir pagaidu administrācijas atbildība, ka šis līgums radīja zaudējumus. Atlaistā Rīgas domes sasaukuma deputāti nekādā veidā nevar atbildēt par pagaidu administrācijas lēmumiem, kas nesuši Rīgas pašvaldībai zaudējumus.

Otrais: „Izpildot Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 33. panta pirmajā daļā noteikto par to, ka, lai atlīdzinātu amatpersonas rīcības dēļ publisko tiesību juridiskajai personai nodarīto zaudējumu, attiecīgajam publisko tiesību juridiskās personas orgānam vai piekritīgajai iestādei ir pienākums atbilstoši šim pantam izvērtēt un regresa kārtībā piedzīt no amatpersonas pilnu vai daļēju zaudējuma atlīdzinājumu”. Pirmkārt, minētā likuma 33. pants, ja to sāk attiecināt arīdzan uz pašvaldību deputātiem, ir jāskata kontekstā ar Latvijas Satversmē nostiprināto demokrātiskas pārstāvniecības principu. Deputātam nav darba līguma ar pašvaldību. Deputātu pašvaldību vēlēšanu ceļā savas intereses pārstāvēt deleģē Latvijas pilsoņi, deputāts ir atbildīgs viņu priekšā, un deputātam ir jābūt tiesībām lemt saskaņā ar vēlētājiem dotajiem solījumiem un sabiedrības kopējā labuma interesēm.

Ja deputāts, viņa pārstāvētais politiskais spēks, ņemdams vērā sabiedrības veselības labākās intereses un citus pamatotus apsvērumus, uzskata, ka azartspēļu zāļu skaits ir jāsamazina, tad deputātam ir tiesības ar savu balsojumu pieņemt attiecīgu lēmumu. Turklāt nevar pieprasīt no pašvaldības deputāta līdzatbildību par iespējamām likumdevēja pieļautām nepilnībām normatīvajos aktos, kas apgrūtina attiecīgo normatīvo aktu interpretācijas precizitāti pašvaldību juristu darbā.

Normatīvais akts nedrīkst iepriekš noteikt deputāta viedokli jeb to, kā deputātam būs jābalso konkrētā jautājumā. Likumdevējs iepriekš nedrīkst pieņemt to, kādam jābūt pašvaldības deputātu lēmumam. Demokrātiskās pārstāvniecības princips paredz deputātam trīs iespējas – balsot “par”, “pret” vai “atturas”. Par to sodīt nedrīkst. 

Pagaidu administrācijai bija jāvērtē arī tas, vai Rīgas domes Juridiskā pārvalde ievēroja pareizo administratīvo procedūru, virzīdama balsojumam uz domes sēdi tādu lēmumu, kura izpildi paredz Azartspēļu un izložu likums, kura 42. pantā noteikts, ka “Pašvaldības atļauja nav nepieciešama kazino atvēršanai četru un piecu zvaigžņu viesnīcās”. Pagaidu administrācijai bija visas iespējas deputātu pieņemto lēmumu atcelt, ja uzskatītu, ka tas pieņemts, nekorektas administratīvās procedūras ceļā.

Kā pilsonim un deputātam man nav saprotams, kādēļ pagaidu administrācija savu paziņojumu par 12 000 eiro prasījumu no iepriekšējā sasaukuma deputātiem medijiem paziņoja septembra vidū, laikā, kad Rīgas pašvaldības domes ārkārtas vēlēšanas jau bija notikušas un tika veidota jaunā koalīcija. Rīgas pašvaldībai nelabvēlīgais tiesas lēmums strīdā ar kazino vietas rīkotājiem bija zināms jau augusta pirmajā pusē. Kā Rīgas ļaudīm vērtēt šo “izgājienu publiskajā telpā”? Tas var radīt jautājumus par Pagaidu administrācijas kompetences pietiekamību, par azartspēļu lobija ietekmi uz pieņemto lēmumu, mēģinājumiem ar šo rīcību jau pēc pašvaldību vēlēšanām izdarīt proaktīvu ietekmi uz šī Rīgas domes sasaukuma deputātiem, proti, būt piesardzīgiem ar mēģinājumiem ierobežot azartspēļu zāles Rīgas pilsētā. 
 
Pagaidu administrācijai nav leģitīma tiesiska pamata pieprasīt pagaidu administrācijas rīcības vai bezdarbības rezultātā radušos zaudējumus no manis kā iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma deputāta. Līdz ar to es neplānoju maksāt Rīgas pašvaldībai minētos 345 eiro”. 

Irina Vinnika: „Pētu kopā ar juristiem”

Irina Vinnika ("Gods kalpot Rīgai"): „Šo Rīgas pagaidu administrācijas lēmumu pašlaik pētu kopā ar juristiem. Es nepiekrītu tam, ka, atturoties no balsojuma par lēmuma projektu par atļaujas izdošanu atvērt spēļu zāli telpās Kuģu ielā, deputāti pieļāva rupju neuzmanību. Tieši, saprotot jautājuma sarežģīto būtību, balsot “par” vai “pret” es, piemēram, šajā gadījumā nevarēju pieejamās informācijas un juridiskās analīzes apjoma trūkuma dēļ. Gan ziņotāji, gan Rīgas domes Juridiskas pārvaldes darbinieki nepiedāvāja pamatotu, izvērstu un argumentētu vērtējumu par lēmumu tiesiskumu, riskiem un tā tālāk. Tieši tāpēc lēmumā (kā precedenta sekas) parādījās 4. punkts, proti – uzdot domes Juridiskajai pārvaldei, gatavojot lēmumu – administratīvo aktu projektus, pievienot paskaidrojošu informāciju par projektu, ietverot Juridisku vērtējumu par alternatīvu lēmumu tiesiskumu. Tad kas slikti pastrādāja – deputāti vai pārvaldes darbinieki?”

Aleksejs Rosļikovs: „Galvenais jurists Spēļu elles pusē”

Aleksejs Rosļikovs (neatkarīgais deputāts) : „Mana pozīcija ir absolūti vienkārša! Bet Jānis Liepiņa kungs (Rīgas domes galvenais jurists) acīmredzot ir ieņēmis Spēļu elles īpašnieku pusi! Pirmkārt, deputāts balso, izejot no vēlētāju vēlmēm, nevis stingru juridisku motīvu vadīts. Ja jautājumam ir konkrēti atbalsti likumā, tad Rīgas domes balsojums ir Juridiskās daļas neprofesionāla darba organizācija. Šādus jautājumus nedrīkst virzīt uz domi, bet jāvirza atbilstoši likumiem vai noteikumiem. Otrkārt, tiksimies ar Liepiņa kungu tiesā, un tur ļoti gribas dzirdēt viņa argumentāciju, kāpēc viņš nerīkojās atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem, bet licis jautājumu uz domnieku balsošanu. Pats personīgi lepojos ar rezultātu, kas pagaidām ir mūsu pusē! 

Ja tiesa pieņems kaut vienu lēmumu, kur sauks pie atbildības deputātu, tad tas būs precedents saukt pie atbildības visu parlamentu par OIK, „Parex” un citām afērām, kur cilvēki, pateicoties viņu balsojumiem, ir zaudējuši miljonus! Atkārtošu - deputāts ir ievēlēta amatpersona, kas balso un darbojas tikai un vienīgi ar vēlētāju gribu motivēta”.

Ainars Baštiks: „Kā var darba kārtībā iekļaut nelikumīgu lēmumu?”

Ainars Baštiks („Gods kalpot Rīga”): „Rīkošos tiesiski un likumīgi. Bet jautājums gan paliek par to, kā var domes sēdes dienas kārtībā iekļaut lēmumu, kas ir nelikumīgs? Ja jautājums ir domes dienas kārtībā, tad katram deputātam ir tiesības lemt par vai pret”.

Valters Bergs (Jaunā konservatīvā partija): „2019. gada 18. decembrī Jaunās konservatīvās partijas deputāti, tajā skaitā es, balsoja „pret” spēļu zāles, totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietas atvēršanai Kuģu ielā 24. Nevienam nav noslēpums, ka Jaunā konservatīvā partija iestājas, par azartspēļu (skaita) vietu ierobežošanu un mazināšanu. Dotajā adresē jau atrodas „Olympic Casino”, faktiski izsniedzot vēl vienu atļauju azartspēļu vieta tiktu paplašināta. Turklāt jāņem vērā, ka Kuģu iela 24 atrodas Rīgas vēsturiskā centra un aizsardzības zonā. 

Ņemot vērā minēto, spēļu zāles atvēršanai (bija) nepieciešams saņemt pašvaldības atļauju. Ņemot vērā minēto pašvaldībai ir tiesības arī atteikt izsniegt atļauju, šajā situācijā, faktiski netiek izskausta pakalpojuma sniegšanas iespēja, jo minētajā adresē jau darbojas kazino. 

Uz doto brīdi šādu maksājumu nedomāju veikt. Vērtēju, ka deputātiem ir jābūt tiesībai balsot pēc iekšējās pārliecības, nebaidoties, ka kāds varētu pēc tam prasīt zaudējumu atlīdzību. Lēmumam Jaunā konservatīvā partija nepiekrīt un lēmums tiks apstrīdēts”.

Tāpat kā visi Jauns.lv uzrunātie iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma deputāti, arī Sandris Bergmanis (“Saskaņa”) negrasās maksāt par “nepareizo lēmumu”: “Neuzskatu bijušās pagaidu administrācijas lēmumu par sev saistošu. Vēl jo vairāk - lēmums ir prettiesisks! Likumā “Par pašvaldībām” (42. pants) ir skaidri atrunāts, kā jārīkojas, ja rodas zaudējumi, kas jāatlīdzina, par pašvaldības lēmumiem (šajā pantā teikts, ka “nelikumīgu domes lēmumu rezultātā nodarītie zaudējumi jāatlīdzina no pašvaldības budžeta” – red.). Partija “Saskaņa” gan toreiz, gan arī tagad kopumā uzskata, ka spēļu zāles ir jāsamazina. Tieši no šāda skatupunkta es arī vērtēju pērnā gada Rīgas domes lēmumu”.