Politisko partiju vērienīgie tēriņi pirms RD ārkārtas vēlēšanām raisa jautājumus

Iepriekš sauktās summas bija par reklāmu izvietošanu, kam kopumā tērēts ap 1,3 miljoniem eiro. Tomēr partijām bijuši arī citi tēriņi.  Kopējie izdevumi pārsniedz 2,2 miljonus eiro. Liela daļa no tā  - valsts, proti, nodokļu maksātāju nauda, kuru dabūja partijas, kas startēja pagājušās Saeimas vēlēšanās un ieguva vismaz 2% vēlētāju balsu. Tādēļ jo īpaši uzmanību raisa atsevišķas pozīcijas partiju deklarācijas, kas liek jautāt, vai nav pārmaksāts un par ko īsti maksāts?

Vēlēšanu uzvarētāji – “Attīstībai/Par!” un “Progresīvie” kampaņā ieguldīja visvairāk - 469,8 tūkstošus eiro, no kuriem 365,5 tūkstoši no “Attīstībai/Par!” maka un 104,2 tūkstoši – no “Progresīvo”. Otrajā vietā ar 360,7 tūkstošiem - “KPV LV”, kas domē tā arī nemaz netika. Pārējās partijas tērējušas ap 200  tūkstošiem un mazāk. Vismazāk – Rīcības partija, kas izdevumos deklarējusi 867 eiro.

“Attīstībai/Par” lielo naudas summu skaidro ar izstiepto kampaņas laiku, jo iespējamos vēlēšanu datumus vairākkārt pārcēla, attiecīgi aģitācija ieilga un partijā neuzskata, ka tā tērēta nesamērīgi. “Attīstībai/Par!” valdes loceklis Pēteris Viņķelis norāda, ka partijām Satversmē noteiktā funkcija ir piedalīties vēlēšanās un veidot valsts varu. “Un šīs Satversmē piešķirtās funkcijas īstenošanai arī šis budžets ir piešķirts un te ir taisnīgi un pareizi, ka partijas to dara,” viņš saka.

“KPV LV” savus ievērojamos tēriņus savukārt skaidro ar pieslēgšanos pēdējā brīdī. 

Daļa partiju plānošanas izdevumus ietvērusi kampaņas darbinieku algās, taču arī ar to neviena cita šādu summu nesasniedz. “KPV LV” norāda, ka šajā pozīcijā ietvēruši plašu sadaļu.

“Līgumi paredzēja gan organizēšanu, gan materiālu sagatavošanu, un bieži vien šie ir divi neatraujami procesi.  Piemēram, filmēšana notiks vienā, otrā trešā vietā.  Kāpēc -  tāpēc, ka konteksts tam ir pieskaņotos (..) tas ir komplekss pasākumu kopums,” par šiem tēriņiem saka “KPV LV”valdes loceklis Ralfs Nemiro, kurš bija arī Rīgas mēra amata kandidāts.

Līgumi par kampaņas plānošanu un organizēšanu pamatā slēgti ar divām kompānijām – mediju aģentūru “Mindshare” un reklāmas aģentūru “Thumbs up media line”. Pirmā reklāmas tirgū ir atpazīstama, taču otrai, spriežot pēc finanšu rādītājiem, līdz pat 2020.gadam nav notikusi aktīva darbība. Vēlāk sarakstē, jautāts par šo faktu un kā partija kompāniju atradusi, Nemiro norādīja, ka partijai bijuši svarīgi viņu piesaistītie cilvēki – tos “KPV LV” zinājuši. Kas viņi ir un līguma summu gan neatklāj.

Politoloģe Iveta Kažoka, kura pētījusi partiju finanses un kā eksperte piedalījusies diskusijās par attiecīgo regulējumu, atzīst, ka deklarācijās redzamais, jo īpaši “KPV LV” gadījumā raisa jautājumus.

“Ar šiem piemēriem jau pietiek, lai būtu nopietni jautājumi par to, vai partijas ir nodeklarējušas reāli tērētās naudas summas un vai gadījumā nevajadzētu palielināt šo partiju deklarāciju detalizētību, lai katrs varētu salīdzināt, vai tiešām pie tāda reklāmas apjoma vai pie tāda darba apjoma summas ir adekvātas. Un, protams, ka KNAB būtu uz šo jāpaskatās,” domā I.Kažoka.

KNAB norāda, ka to darīs, pārbaudot visu partiju deklarācijas. “KNAB pārbaudīs un pievērsīs uzmanību katrai partijas iesniegtai deklarācija, arī pārbaudīs katru šo te pozīciju, tai skaitā, vai valsts līdzekļi ir tērēti atbilstoši paredzētajam mērķim, un vai par to pakalpojumu netiek acīmredzami pārmaksāts (..) Tas cik padziļināti vērsīsies plašumā, prasot papildus informāciju, pārbaudes veicot un tā tālāk, tas būs atkarīgs no katra individuālā gadījuma,” skaidro KNAB Administratīvi procesuālo izmeklēšanu pārvaldes priekšnieks Andris Donskis.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā arī atbalstītu lielāku izdevumu detalizāciju deklarācijās, lai sabiedrība šos tēriņus varētu izvērtēt un salīdzināt. Iepriekš gan tam nebija politiskā atbalsta. Taču Iveta Kažoka uzskata, ka Tieslietu ministrija, kuras pārziņā būtu šis likums, regulējumu varētu pārskatīt. “Šeit es domāju, kaut vai tos tēriņus, kuriem tiek tērēts valsts finansējums, jo dažām partijām nekāda īpaši cita finansējuma, izņemot valsts finansējumu, nav,” viņa skaidro.

Iveta Kažoka vērtē, ka kopumā valsts budžeta finansējums izlīdzinājis partiju aģitācijas iespējas un kampaņu ziņā konkurence bijusi vienlīdzīgāka un ir mazāka atkarīga no ziedotājiem.

Tiesa, partijas kurām vispār nav valsts naudas kampaņai tērējušas ievērojami mazāk. Izņēmums ir “Gods Kalpot Rīgai”, kampaņai atvēlot 207 tūkstošus eiro. Partijas vadītājs Andris Ameriks norādīja, ka varēja to atļauties, jo partijas kontā bijis 400 000 eiro. Saeimas vēlēšanām, kad atļautie griesti būs pusmiljons eiro, valsts finansējuma neesamība būšot viens no iemesliem meklēt partnerus, lai finansiāli varētu konkurēt ar valsts finansētām partijām.

Trīs partijas norādītajā termiņā deklarācijas nav iesniegušas, un KNAB sācis administratīvo pārkāpumu procesu.

Neraugoties uz ekspertu ieteikumiem, Tieslietu ministrijas netaisās virzīt likuma izmaiņas, lai publiski pieejamās deklarācijas būtu detalizētākas. Tur norāda, ka visi dati ir pieejami KNAB, bet to publiskošana jāskata fizisko personu datu aizsardzības kontekstā un konkrētu līgumu atklāšana turklāt nozīmētu politisko partiju priekšvēlēšanu aģitācijas cīņas stratēģijas atklāšanā.