Sabiedrība
2020. gada 9. oktobris, 04:03

Apsaimniekotājs uz parādnieku rēķina cenšas izvairīties no balkona remonta

Sniedze Smilga

"Likums un Taisnība"

"Man pieder dzīvoklis trešajā stāvā. Balkonam vajadzīgs remonts, jau kāja krīt cauri. Apsaimniekotājs pirms diviem gadiem balkonu apsekoja, bet neko nav darījis. Tagad man atbildēja, ka apsaimniekotājam nav pacēlāja, tā noma ir dārga un mājai ir daudz parādnieku, tāpēc neremontēs. Tie parādnieki būs un paliks, taču es cītīgi maksāju. Neprasu sataisīt visus balkonus, bet tikai manu. Māja izskatās nolemta iznīcībai, jo apsaimniekotājs vairāk nekā desmit gadus neko nav remontējis. Kā rīkoties?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītāja Inga.

Mājokļu apsaimniekošanas speciālists Aivars Gontarevs skaidro, ka balkona konstruktīvā daļa un norobežojošie elementi ir kopīpašums, savukārt balkona iekšējā apdare ir privātīpašums. Ja grīdai jau kāja krīt cauri, kā raksta mūsu lasītāja, balkona konstruktīvā daļa ir avārijas stāvoklī.

Par mājas kopīpašuma uzturēšanu atbild apsaimniekotājs. Ja ir konstatēta avārijas situācija, apsaimniekotāja pienākums ir nekavējoties veikt remontu un novērst avārijas situāciju. Ja balkons ir atzīts par bīstamu, apsaimniekotājs aizliedz to ekspluatēt līdz avārijas situācijas novēršanai.

No kurienes ņemt naudu? Šajā gadījumā apsaimniekotājs nevar aizbildināties ar to, ka mājai ir parādnieki. Cilvēkiem dzīvē mēdz gadīties dažādas situācijas, un kāds parādnieks būs vienmēr. Apsaimniekotājs var sastādīt avārijas remonta tāmi un nosūtīt to dzīvokļu īpašniekiem, lūdzot katram samaksāt savu daļu. Vai arī veikt avārijas remontu par saviem līdzekļiem un pēc tam nosūtīt rēķinus dzīvokļu īpašniekiem.

No savas puses piebildīsim, ka dzīvokļu īpašniekiem ir vērts sasaukt kopsapulci, lai lemtu par nama turpmāko likteni. Pašlaik, nemaksājot par apsaimniekošanu un neuzkrājot naudu plānveida remontiem, dzīvokļu īpašnieki, faktiski klusējot, ir nolēmuši māju sabrukumam. Dzīvokļu īpašnieki var arī lūgt apsaimniekotāju sniegt pret parādniekiem prasības tiesā.

Neveiktie plānveida remonti ar laiku var pāraugt avārijas situācijā. Ja problēmu nerisina, tā pāraug citā, lielākā problēmā. Piemēram, vecie stāvvadi var plīst, jumts sāks tecēt. Un tad avārijas situācijas novēršana maksās dārgāk nekā plānveida remonts.