Ražas laiks tagad ne tikai zemniekiem, bet arī krāpniekiem

Katru gadu, izmantojot dažādas metodes, tiek apkrāpts ne viens vien zemnieks, un tikai pagājušā gada ražas sezonā tādā veidā nodarīti zaudējumi vismaz 100 000 eiro apmērā. Izkrāpj gan graudus, gan citu produkciju, priekšroku tomēr dodot ilgtermiņā realizējamām precēm.

Pēc vienas shēmas

Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska stāsta: “Parasti tiek izmantota līdzīga shēma – uzdodoties par kāda uzņēmuma pārstāvjiem, ļaundari individuāli vēršas pie zemniekiem vai arī izvieto sludinājumus, piedāvājot iegādāties lauksaimniecības produkciju par cenu, kas parasti ir lielāka par vidējo tirgus cenu. Tādā veidā viņi rada mānīgu iespaidu, ka darījums būs zemniekam ļoti izdevīgs.”

Tad viltus pircējs vienojas ar pārdevēju, ka graudu saņemšanas brīdī parakstīs pavadzīmi un apmaksu veiks tuvāko dienu laikā, taču, protams, par preci tā arī nesamaksā, un guvumu pēc tam krāpnieki pārdod.

Lai potenciālajos pārdevējos radītu uzticību, krāpnieki mēdz pat speciāli nodibināt legālu uzņēmumu, viltot dokumentus un zīmogus.

Šāda veida firmas dibina, izmantojot bomžu shēmu, kad par nelielu samaksu izmanto kāda zemāk krituša sabiedrības pārstāvja dokumentus, kurš īstus krāpniekus nemaz nepazīst un no kura arī nav ko piedzīt. Lai radītu lielāku ticamību, krāpnieki mēdz paņemt arī produkcijas paraugus kvalitātes noteikšanai un pēc kāda laika izrāda nopietnu vēlmi iegādāties.

Kā no tā izvairīties

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicina lauksaimniekus būt atbildīgiem un pirms pirkšanas- pārdošanas līguma parakstīšanas:

• rūpīgi izvērtēt līguma tekstu, kā arī pārliecināties par potenciālās sadarbības partneru identitāti un pārstāvības tiesībām;
• palūgt uzrādīt personu apliecinošus dokumentus un pārliecināties, vai dokumentu parakstījusi tieši tā persona;
• jauniem darījumu partneriem nevajadzētu uzticēties uz vārda un piekrist simtprocentīgai pēcapmaksai, noteikti pieprasot, kādu daļu naudas summas samaksāt priekšapmaksā;
• noteikti jāpārliecinās, vai konkrētais uzņēmums vispār pastāv, kas ir tā amatpersonas ar paraksta tiesībām un kāds ir uzrādītais saimnieciskās darbības veids. To visu var izdarīt Uzņēmumu reģistra vai Lursoft datubāzē. Ziņas par nodokļu maksātājiem var pārbaudīt Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā;
• izmantot iespēju sazināties ar konkrētā uzņēmuma pārstāvjiem un noskaidrot, vai konkrētais cilvēks tiešām pārstāv viņu intereses. Ja tas būs viltus uzņēmums, visticamāk, nekādas kontakta iespējas nebūs pieejamas, un tas vien jāuzskata par trauksmes signālu;
• tāpat jāpievērš uzmanība transporta līdzekļiem – pēc numura zīmēm par to autentiskumu var pārliecināties Ceļu satiksmes drošības direkcijas mājaslapā.

Apdraudēta ir ne tikai raža

Lauksaimniekiem der arī atcerēties, ka krāpšana notiek ne tika ar ražu. Daudzi zemnieki ir iekrituši krāpnieku tīklos internetā, pērkot tehniku un pat minerālmēslus. Speciāli tam tiek veidotas interneta veikalu mājaslapas, kur dažādas saimniecībā noderīgas lietas, ieskaitot smago lauksaimniecības tehniku, piedāvā iegādāties par ļoti vilinošām cenām. Saņemot samaksu, šāds veikals vienkārši izgaist bez pēdām, jo ar vienu liela apmēra krāpniecisku darījumu tajā ieliktās pūles jau ir atmaksājušās.

Arī pirms šādiem darījumiem iespējamais tirgotājs ir rūpīgi jāpārbauda, izmantojot visas legālās iespējas, un vislabākais veids ir pajautāt, kur atrodas viņu birojs un piedāvātās tehnikas noliktava; visticamāk, ka dabā tādas nemaz nebūs.

Pagājušajā gadā policijai vairākus šādus krāpniekus ir izdevies identificēt un arī notvert, tomēr izkrāptās naudas atgūšana prasīs vismaz vairākus gadus. Var arī gadīties, ka no šāda krāpnieka nebūs ko piedzīt, un tad vienīgais ieguvums būs tikai morālais gandarījums.