Valmieras pili cēla latgaļi vācu meistaru vadībā
Valmieras pili 14. gadsimtā cēluši Valmieras apkārtnē dzīvojošie latgaļi vācu meistaru vadībā, liecina jaunākie arheoloģiskie atradumi, kas notiek, veidojot Kultūrvides centru.
Izrakumi atklāj liecības, kad Vidzemes latgaļi bija kopā ar vāciešiem – arheoloģiskie pierādījumi šim laikam ir reti, tāpēc katrs atradums liek aizrauties elpai.
Vispirms izcirta mežu
Pils ziemeļu daļā, kur bijis iekšpagalms, izrakumi Vēstures institūta arheoloģes Tatjanas Bergas vadībā veikti 2018. gadā. Pašlaik arheologiem ir iespēja gadsimtiem senajās “dzīlēs ienirt vēl par 70 centimetriem dziļāk”, teic pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
“Patlaban mēs stāvam Valmieras pils pirmsākumos, Valmieras sākumā 14. gadsimtā. Te redzam deguma joslu. Visticamāk, dedzināti zari, pils būvniecību sākot ar meža izciršanu,” stāsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis.
Arheologi paņēmuši ogļu un putekšņu paraugus, lai noskaidrotu, kad un kāds mežs te audzis. Pili cēla vietējais darbaspēks – Valmieras apkārtnē dzīvojošie latgaļi – vācu meistaru vadībā, šī bijusi Vācu ordeņa Livonijas atzara pils.
Brūzis nodrošina arheoloģisko uzraudzību Kultūrvides centra būvniecības laikā, kas sākusies, būvniekiem strādājot kopā ar arheologu komandu.
Strādāja gan vīrieši, gan sievietes
Atrodot latgaļiem raksturīgu vairogaproci un vainaga piekariņus, kas, visticamāk, kaut kur strādājot aizķērās un noplīsa, arheologi guvuši apliecinājumu teikā vēstītajam, ka pils celtniecībā strādāja gan vīrieši, gan sievietes.
“Teikā minēts, ka darbu laikā sievietēm ļauts dēlus zīdīt divas reizes, bet meitas – vienu reizi dienā. Vainags, kā piekariņus atradām, visdrīzāk izmantots kā matu lente, lai strādājot tos saturētu kopā,” teic Brūzis.
Par zvārgulīšiem pie vainagiem vēsta teikas. Visdrīzāk, to uzdevums bija pasargāt no ļauniem gariem. Skaņa rada vilni, tādu kā auru, kas pasargā, piebilst Valmieras muzeja Krājumu nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.
Lode, nazītis, divkapeika
Brūzis uzsver, ka katrs atradums ir ļoti vērtīgs, jo tajā ir stāsts. “Šīs ir māla poda lauskas. Tepat arī gatavoja, ēda. Redzam viļņotu ornamentu gar malu. Analizējot iekšpusē esošo piedegumu, noskaidrosim, kāds ēdiens šajā podā gatavots. Un šī ir vaļņu jeb āķu bises lode. Ap pili bija sarggalerija un šaujamlūkas. Augšā lēja lodes. Izņemot to no veidnes, ir jānokniebj asara, citādi ir risks, ka lode iesprūstu stobrā un pulvera sprādziens traumētu pašu šāvēju,” atradumus komentē vēsturnieks.
Ļoti vērtīgi, ka izpētei pieejama diezgan plaša teritorija, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp dažādiem gadsimtiem. Atrasts nazītis, visdrīzāk no 17. gadsimta, 1814. gada divkapeika, par ko varēja nopirkt krietna lieluma miltu maisu, tādējādi monētas pazušana, visdrīzāk, bija liels zaudējums, eliksīra un ziedes trauciņi no Vecās aptiekas laikiem, austere, jo viduslaikos nevienas nopietnas dzīres bez tām nenotika.
Izpētes darbi vēl turpinās, pēc tam atradumus Valmieras muzejā varēs apskatīt ikviens interesents.
