Parādījusies jauna krāpniecības shēma internetā: pasakainas peļņas vietā atkal gan kārtējā vilšanās

Kaut arī būtībā tas vērtējams kā kārtējais "Nigērijas prinču" piedāvājums, tomēr noformēts ir daudz nopietnāk, prasītā summa nav liela, un, iespējams, kāds arī varētu noriskēt.

Noformējums un piedāvājums

Noklikšķinot uz reklāmas, tā atveras vietnē Seoar.com, un parādās interneta lapa, kas veidota kā visnotaļ nopietns ziņu portāls – to grezno virsraksts: “Jaunākās ziņas. Atklāta jauna, slepena banku sistēma – ierēdņi šokā.” Vizuāli tas noformēts ar fotogrāfiju no kādas brīvi izvēlētas ierēdņu sanāksmes.

Atverot šo ziņu, varam lasīt: “Valdība apstiprina, ka šīs noslēpumainās bankas konti legāli pieejami katram Latvijas iedzīvotājam. Cilvēkiem ir tiesības uz finansiālu neatkarību – jebkurš iedzīvotājs mēneša laikā var 200 eiro pārvērst par vairāk nekā 200 000 eiro. Šī nav kārtējā viltus reklāma, ko esat manījuši sociālajos tīklos, bet jaunā banku attīstības sistēma, kas ir tālu priekšā vecajai novecojušai, klasiskajai banku sistēmai un pavisam drīz to mainīs.”

Interesanti jau ir tas, ka šāda interneta lapa seoar.com patiešām eksistē, taču tai ar finanšu piedāvājumiem nav nekāda sakara. Jau nākamajā reizē atverot reklāmu, uzrādās pilnīgi cita interneta adrese.

Pieredzē dalās Kārlis Biķeris

Tālāk lasītājs tiek iepazīstināts ar Kārli Biķeri, kurš esot bijis viens no pirmajiem, kam bijusi iespēja pieteikties. Intervijā (ar fotogrāfiju, protams) Biķeris atklāj, ka jau trīs nedēļas pēc 200 eiro noguldīšanas viņš no sava bankas konta noņēmis 165 000 eiro, neieguldot savu naudu nevienā riskantā valūtā vai ārzonas bankā.

Viņš neesot iegādājās akcijas, obligācijas vai jebko citu, ko piedāvā parastie banku investīciju pakalpojumi. Portāls apgalvo, ka veids, kādā šis jaunais bankas konts darbojas, ieguldot noguldītāju naudu, ir kas tāds, ko “mēs līdz šim 23 gadu laikā, kopš gatavojam finanšu reportāžas, nebijām redzējuši”.

Lai visu to izpētītu, pie darba esot ķērušies 12 žurnālisti, un rezultāti esot pārsteidzoši – tikai pēdējā mēneša laikā jaunās sistēmas kontu esot atvēruši 3627 cilvēki. Tālāk piesaukti vēl vairāki cilvēki, kuri kļuvuši stāvus bagāti, piemēram, kāds Andrejs Pavlovskis noguldījis 4500 eiro, bet trīs nedēļas vēlāk viņa kontā jau esot 1,2 miljoni eiro.

Peļņa triljonos...

Pētījumam pieslēdzas arī finanšu konsultants Edgars Liepa, kurš apstiprina: “Nav pakalpojuma maksas, bez riska un apdrošināti, šie konti sasniedz 200 kārtīgu peļņu. Es neredzu nekādu pamatojumu kādam atteikties no šādas iespējas.”

Tālāk jau piedāvājums kļūst par pilnīgu fantastiku – apgalvots, ka 12 mēnešu laikā, pateicoties šai sistēmai, kopējā gūtā peļņa būs lielāka, nekā pēdējo 12 gadu laikā to radījuši "Google", "Amazon", "Apple" un "Microsoft", kopā ņemot. Tās ir kompānijas, kas gadā katra pelna desmitiem miljardu dolāru...

Lai izmantotu šo sistēmu, nav jābūt baņķierim vai investoram, un viss, kas vajadzīgs, – jāreģistrējas mājaslapā, jāaizpilda vienkārša anketa un jāatver jaunais konts, tad noguldījuma tehnoloģija visu izdarīs jūsu vietā.

Kā skaidro peļņas tehnoloģiju

Veids, kādā skaidrota milzu peļņas gūšana, ir pilnīgi murgains un diletantisks, tāpēc, visticamāk, piedāvājuma autori cer uz to, ka potenciālie upuri jau iekritīs uz sākotnēji apsolītajām milzu summām.

Tas strādājot šādi: “Kad cilvēks klasiskajā bankā nogulda 100 eiro, banka naudu apgroza un citam var izsniegt pat 2000 eiro lielu aizdevumu, iekasējot procentus. Tagad ir 2000 eiro īstas naudas, ko iztērēt, sildot ekonomiku, nauda, kas pirms tam neeksistēja. Banka radīja šo naudu, izmantojot frakcionēto rezervju banku darbību; bankas principā var izsniegt aizdevumu, izmantojot naudu, kas neeksistē. To var darīt ne tikai bankas, bet arī korporācijas, mūsu pašu valdība un citas institūcijas – tieši tāpēc 99% no naudas, kas atrodama pasaulē, patiesībā ir aizdevums, kas pirmīt nemaz neeksistēja.”

Pēdējā nagla

Turpinājumā var izlasīt Jura Karpinska stāstu – viņš ir automehāniķis no Tukuma, kurš dzīvo divistabu dzīvoklī kopā ar sievu, dēlu un jaundzimušo meitiņu.

Viņš tēlaini apraksta, cik vienkārši ir atvērt kontu un veikt noguldījumu; pēc 200 eiro ieskaitīšanas jau nākamajā dienā viņa kontā bijuši 1198 eiro. Pēc nedēļas viņš jau varējis izņemt no tā 3500 eiro un rezervēt visai ģimenei ceļojumu uz Ēģipti. Kā pierādījums vēl nopublicēta Karpinska konta izdruka ar fantastiskiem skaitļiem.

Apraksta beigās, protams, ir piezīme, ka lielā pieprasījuma dēļ jauno vietu skaits ir ierobežots līdz diviem simtiem un jau tuvākās stundas laikā interneta saite, visticamāk, tiks bloķēta, tāpēc jārīkojas ātri, un tālāk seko trīs vienkāršu soļu instrukcija, kā noguldīt naudu.

Ar piebildi, protams, ka te nav nekāda banka un jūs savu noguldīto naudu varat saņemt atpakaļ pēc pirmā pieprasījuma. Protams, mēs pārbaudījām – cilvēks ar šādu vārdu neeksistē, un, ja labi ieskatās, Tukuma automehāniķim aizmugurē var redzēt uzrakstu angļu valodā, bet...

Datoram, kurā raksta autors atvēra šo piedāvājumu, ģeogrāfiski tobrīd vistuvākā pilsēta bija Tukums, kurā patiešām ir ļoti daudz lietotu automašīnu tirdzniecības laukumu. Tas nozīmē, ka šī vietne arī ģenerē konkrētus piedāvājumus, piešķirot tiem ticamības momentu. Arī valoda, kādā tas uzrakstīts, ir visnotaļ gramatiski un stilistiski pareiza un neizskatās pēc automātiskā tulkojuma.

Ko par to saka bankā?

Kaut arī piedāvājums šķietami ir absurds un teorētiski to komentēt būtu tas pats, kas analizēt Buratino manipulācijas ar naudu Muļķu zemes naudas laukā, tomēr joprojām ir cilvēki, kas šādās situācijās iekrīt. Ir aprēķināts, ka šādu piedāvājumu veidotāji nopelna arī, ja uz viņu piedāvājumu uzķeras kaut vai viens cilvēks no 100 000, jo tos dažādās valodās izsūta miljoniem visā pasaulē.

"Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops saka: “Ja runa ir par ieguldījumiem, tad, tos veicot, ir noteikti jāpārliecinās par apkalpojošās iestādes patiesumu un atbilstību izvēlētās biznesa formas veikšanai. Latvijā tie tiek uzraudzīti un uz tiem attiecas licencēšanas nosacījumi – par tiem var uzzināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā. Diemžēl tas ir gana izplatīts krāpšanas veids, un ir bijuši arī gadījumi, kad krāpnieki izliekas par tirgū labi pazīstamiem dalībniekiem, nokopējot logo, tāpēc ieteicams to pārbaudīt jebkurā gadījumā. Ir arī citas nianses, kam pievērst uzmanību.”

Krops iesaka:

1.

Noteikti pārbaudīt, vai vispār ir norādīta adrese un kontakti, noskaidrot, kā darbojas klientu serviss, un pameklēt arī citu klientu atsauksmes par izvēlētā uzņēmuma darbību utt. Ja neko neatrodat, visticamāk, tas ir neeksistējošs uzņēmums. Īpaši jāuzmanās no uzņēmumiem, kas neatrodas Latvijā, jo pat situācijā, ja tas sākotnēji nebūs krāpniecisks, būs ļoti apgrūtināta iespēja pretenziju un strīdu izskatīšanas kārtība.

2.

Ja tomēr izlemjat veikt noguldījumu, ļoti rūpīgi jāizlasa līguma nosacījumi, jo biežas ir situācijas, kad nav saprasts, kādos produktos un ar kādiem nosacījumiem nauda ir ieguldīta.

3.

Konkrētajā gadījumā, kad piedāvājums ir pēkšņi un ātri kļūt bagātam, vietā atgādinājums, ka par brīvu ir tikai siers peļu slazdā. Ja piedāvājums sola ienesīgumu, kas daudzkārt pārsniedz vidējo tirgū esošo piedāvājumu, tad loģiski, ka tur savu naudu būtu ieguldījuši pilnīgi visi. Ja par argumentu noslēpt šādu zelta āderi kalpo stāsts par globālo sazvērestību, būtu jāatceras – ja kaut kur tiešām būtu iespējas iegūt milzu peļņu ar minimālu risku, šo faktu nevarētu noslēpt ne ar kādiem līdzekļiem.

Jāpiebilst, ka līdzīgu piedāvājumu internetā ir pietiekami, un daudzi sākas ar foto un parakstu no sērijas – “Jānis no Rīgas uzzināja par slepeno sistēmu un tagad pelna 800 eiro dienā”; šādus labāk vienkārši ignorēt un nevērt vaļā vispār. Nav reti arī gadījumi, kad šādi krāpnieki ne tikai izvilina naudu, bet arī cenšas iegūt bankas datus, un tad jau zaudējumi var būt krietni sāpīgāki.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par Viņi melo – Pieķerts melos! saturu atbild SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi.