Ģenerālprokurors lūdzis skaidrot, kā tiks novērsta Pujāta lietā konstatēto pārkāpumu atkārtošanās citos procesos

Stukāns intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" teica, ka prokurora iesniegumā IDB norādījis uz pārkāpumiem, kas izdarīti, izmeklējot šo kriminālprocesu. Mēneša laikā viņš gaida atbildi no IDB priekšnieka par to, kas ir izdarīts, lai turpmāk šādus pārkāpumus nepieļautu.

Pēc viņa teiktā, lēmums atzīt Pujātu par aizdomās turēto nebija likumīgs. Nelikumība izpaužas tajā, ka viņš nebija pamatots tā, kā to prasa kriminālprocesa regulējums, uzsvēra Stukāns.

Vēstulē arī norādīts, ka procesuālās darbības, kas veiktas pret Valsts robežsardzes amatpersonu, neatbilst Kriminālprocesa likuma principiem. "Piedošanu, esošais Valsts robežsardzes priekšnieks visu šo laiku strādāja. Kriminālprocesu izmeklēja pusotru gadu. Es neuzzināju, kas notika tajā dienā, lai vajadzētu viņu aizturēt, piemērojot procesuālo līdzekli," sacīja Stukāns, sakot, ka izmeklētājs vienkārši varēja atnākt viņu nopratināt vai izsaukt nopratināt uz IDB.

Ģenerālprokurors arī atklāja, ka no Pujāta pāris dienas pirms viņa aizturēšanas bija saņemta vēstule ar lūgumu izvērtēt ar austrumu robežas izbūvi saistītajā kriminālprocesā notiekošo.

Kā ziņots, IDB 4.septembrī aizturēja Pujātu. Viņš tika atbrīvots tajā pašā dienā un viņam tika piemērots drošības līdzeklis - aizliegums ieņemt robežsardzes priekšnieka amatu.

Pujātam tika piemērots aizdomās turētā statuss saistībā ar valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas. IDB paziņoja, ka aizturēšana notikusi ar valsts austrumu robežas izbūvi saistītā kriminālprocesā. Amatpersona turēta aizdomās par valsts amatpersonas bezdarbību, atbilstoši nereaģējot uz pretlikumīgu rīcību Latvijas austrumu robežas izbūves procesā. Šīs amatpersonas bezdarbības rezultātā valstij iespējami ir nodarīti zaudējumi īpaši lielā - vairāku miljonu eiro - apmērā, norādīja IDB.

Vēlāk Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors kā neatbilstošu Kriminālprocesa likuma 398.1.panta prasībām atcēla IDB lēmumu par Pujāta atzīšanu par aizdomās turēto. Pujāts zaudēja aizdomās turētās personas statusu, taču saglabāja statusu - persona, pret kuru sākts kriminālprocess.

Tāpat tika atcelti Pujātam piemērotie drošības līdzekļi, kas pēc 13 dienu prombūtnes viņam ļāva atsākt pildīt Valsts robežsardzes priekšnieka pienākumus.

Pujāta advokāte Alla Juraša iepriekš teica, ka inkriminētais nodarījums saistīts ar aizsargjoslu būvniecību uz Latvijas un Krievijas robežas. Aizstāvība secinājusi, ka aizturēšana varētu būt notikusi lietā, kurā jau figurē Pujāta priekštecis Normunds Garbars.

Pats Pujāts par aizturēšanu un inkriminēto nodarījumu pauda sašutumu, norādot, ka visu mūžu darbojies valsts labā. Viņš uzskata, ka notikušais ir veikts apzināti, lai viņu diskreditētu, norādīja advokāte.

Vēlāk Pujāts intervijā TV3 pieļāva, ka IDB viņu aizturēja un uz laiku atstādināja no amata, jo viņš pret IDB vērsies pie ģenerālprokurora.

Pujāts uzsvēra, ka ilgus gadus valsts dienestā esot cīnījies ar likumpārkāpumiem, tāpēc jūtot pienākumu rīkoties ikreiz, kad konstatējot pretlikumīgu rīcību.

Viņš esot konstatējis, ka nelikumīgas darbības veic IDB, piemēram, nepamatoti vēršoties pret robežsargiem, tāpēc sūdzējies ģenerālprokuroram Stukānam. Pujātam esot bijusi plānota arī klātienes tikšanās ar Stukānu, taču tā nav notikusi, jo viņu aizturēja un atstādināja no pienākumu pildīšanas.