Vēstniecība par Rumpānes situāciju: tuviniekiem jāsaprot, ka viņa izdarījusi krimināli sodāmu pārkāpumu
Latvijas vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa "Kas Jauns Avīzei" apstiprina, ka vēstniecība ir informēta par situāciju ar latviešu džeza pianistes Dženiferes Rumpānes nonākšanu cietumā un veic visas konsulārās darbības.
Sīkāk komentēt Āboltiņa atturas, jo to liedz likumdošana: “Tuviniekiem ir jāsaprot, ka viņa pēc Itālijas likumdošanas ir izdarījusi krimināli sodāmu pārkāpumu un vēstniecība nekādi nevar ietekmēt konkrētās valsts tiesu varas lēmumus.”
Arī Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norāda, ka likums liedz runāt par konkrētām personām un lietām, daudzi arī paši nevēloties, lai informācija par viņiem nonāk atklātībā. Vēstniecības vienmēr sniedzot visu iespējamo palīdzību konkrētās valsts likumdošanas robežās.
“Šādu gadījumu, kad Latvijas valstspiederīgie ārvalstīs nonāk ieslodzījumu vietās, ir ļoti daudz, un tikai aizvadītajā gadā tādu ir bijis 496. Gandrīz 300 gadījumos mums lūgta palīdzība, un arī esam iesaistījušies. Vēstniecības uzdevums ir pārliecināties, ka ir nodrošinātas aizturēto tiesības, ka viņiem ir aizstāvis, un to mēs varam palīdzēt nodrošināt – šajā gadījumā viss ir godīgi un korekti. Vēstniecība nekādus juridiskus procesus citā valstī paātrināt nevar.”
Beķeris arī saka: “Ārlietu ministrija katrā konkrētajā gadījumā izvērtē situāciju, sākot ar valsti, kurā tas notiek, un beidzot ar pašu personu. Ja salīdzina situāciju, piemēram, ar Misānes gadījumu (māte, kura glāba savus bērnus no vardarbības, nokļuva apcietinājumā Dānijā un pēdējā brīdī izglābta no izdošanas Dienvidāfrikai – Red.), tur bija pilnīgi citi apstākļi – mazgadīgi bērni, iespēja nonākt Āfrikā – tur bija visi sarkanie karodziņi, kas mums lika iesaistīties ļoti aktīvi.”
Ārlietu ministrijas ieteikumi
Dodoties uz jebkuru valsti, sevišķi uz ilgāku laiku, Ārlietu ministrija iesaka iepazīties ar turienes likumiem, sevišķi tādiem, ar kuriem pat negribot var saskarties ikdienas dzīvē. Krimināli pārkāpumi visur ir diezgan līdzīgi, taču ir valstis, kurās pat uz šķietami nevainīgu mānīšanos vai pajokošanu skatās ļoti nopietni. Ja tomēr rodas konflikts ar tiesībsargājošajām iestādēm, obligāti vajag paziņot to personu vārdus un adreses, kuriem būtu vēlams paziņot par šādu situāciju.
Noteikti jālūdz informēt arī Latvijas vēstniecību – ir gan arī valstis, kuras par citu valstu pilsoņu aizturēšanu vēstniecību informē automātiski. Vēstniecība var palīdzēt sameklēt aizstāvi konkrētā valstī. Parasti juridiskus pakalpojumus var praktizēt tikai konkrētās valsts pārstāvji, tāpēc vēstniecību rīcībā ir šo juristu saraksti. Viņu pakalpojumi gan būs jāapmaksā pašai personai.
Pilnu stāstu meklē izdevumā "Kas Jauns Avīze", kas preses tirdzniecības vietās būs pieejama jau ceturtdien, 24. septembrī.
Dženifere Itālijā ieradās 2014. gadā Eiropas izglītības programmas Erasmus ietvaros un līdz pagājušajam gadam mācījās Frozinones konservatorijā, kur ar izcilību ieguva maģistra grādu. Līdztekus viņa piedalījās un uzvarēja dažādos konkursos, bija atzīta par otro labāko Itālijas džeza pianisti – bija aktīva, nekur neslēpās un pērn pēc studijām atgriezās Latvijā.
Dzimtenē jauniete uzsāka sadarbību ar pazīstamo otorinolaringologu Dinu Sumeragu, kurš beidzis arī Mūzikas akadēmiju un ārpus ārsta darba ir mūziķis un dziedātājs. Augustā viņi kopā nolēma aizbraukt uz Itāliju, lai paņemtu Rumpānes izglītības dokumentus un pie viena nofilmētu videoklipu dziedātājas jaunajai dziesmai. Abi ieradās 19. augustā Santanjello pilsētiņā Neapoles apgabalā un apmetās nelielā klostera viesnīcā. Nevienam prātā nenāca, ka pēc dažām stundām notiks kas neiedomājams.
Ieradās divas policijas ekipāžas
“Pēkšņi piezvanīja no viesnīcas recepcijas un palūdza Dženiferei atnākt uzrādīt dokumentus. Gāju viņai līdzi, bet priekšā jau bija divas policijas brigādes ar divām automašīnām. Policisti pārbaudīja viņas dokumentus un paziņoja – mēs jūs ņemsim līdzi. Nekādus dokumentus gan neuzrādīja, bet teica, lai neuztraucamies, viņa drīz atgriezīšoties,” Kas Jauns Avīzei stāsta Sumerags.
Viņš gribēja braukt līdzi, bet policisti to aizliedza. Sumerags nedaudz pagaidīja, tad tomēr izsauca taksometru un brauca uz policiju: “Nonācu pie aizvērtiem vārtiem, un brīdī, kad tie atvērās, lai izlaistu policijas automašīnu, man izdevās ielavīties sētā. Mani pamanīja un jautāja, ko es te meklēju, bet tad tomēr ielaida mani iekšā. Caur stikla sienu redzēju, ka Dženifere ar asarām acīs sēž un paraksta kaut kādus dokumentus.”
Kad Sumerags jautāja, kas notiek, policisti ieteica zvanīt valsts advokātam un iedeva numuru. Sazvanītais advokāts nekādu interesi tūlīt atbraukt neizrādīja un teica, ka varēšot lietai pieslēgties tikai pēc pāris dienām.
Vedīs uz cietumu, pačukst policists
Vaicājot, uz kurieni Dženiferi vedīs, kāds policists pačukstēja, ka pa taisno uz cietumu ap 35 kilometrus attālajā Pocuoli pilsētā, un draugs, ja vien paspēj, var viņai iedot līdzi kādas nepieciešamās lietas, jo turp braukšot tieši gar viesnīcu.
“Neviena taksometra tur nebija, bet tad izmisumā vienkārši uz ielas uzrunāju vietējos, viens onkulis mani aizveda, un paspēju viņai šo to nodot,” turpina Sumerags.
Nākamajā rītā viņš aizbrauca uz cietumu, bet satikties ar Dženiferi neatļāva, ja gribot nodot viņai kādu ziņu, lai ejot uz pastu un sūtot telegrammu.
“Tā arī izdarīju – uzrakstīju, lai neuztraucas un ka darīšu, ko varēšu. Uzturējos pilsētā līdz līdz vēlam vakaram un nolīgu viņai advokāti no pilsētas, kur Dženifere mācījās. No Pocuoli vairākas reizes zvanīju uz Latvijas vēstniecību, bet tālāk par autoatbildētāju diemžēl netiku (kaut arī bija ceturtdiena, tātad bija darbadiena – Red.). Nākamajā dienā man nācās doties uz Rīgu, bet nekādas skaidrības, kas īsti noticis, tā arī nebija.”
No pārkāpuma līdz arestam seši gadi
Tikai pēc tam, pateicoties advokātei, Rumpānes tuvinieki varēja uzzināt, kas īsti noticis. Izrādās, viņa 2019. gada 15. janvārī, izskatot lietu tiesā, ir aizmuguriski notiesāta par pārkāpumu, kas pēc Latvijas likumdošanas mērauklām uzskatāms par visai nenozīmīgu.
Jurists Gundars Ūdris, kurš uzņēmies ģimenei palīdzēt, nodeva Kas Jauns Avīzes rīcībā šīs tiesas spriedumu. 2014. gada 6. novembrī Rumpāne, tikko Itālijā ieradusies studente, pieķerta sabiedriskajā transportā bez biļetes.
Nobijusies, ka konservatorijā var būt nepatikšanas, viņa samelojusi, ka nav līdzi dokumentu, tāpēc aizpildījusi anketu, nosaucot sevi par Annu Ivanovu no Krievijas. Izsaukta policija, un likumsargs paskaidrojis, ka būs jābrauc uz iecirkni, lai noskaidrotu personību. Pēc tā Rumpāne tomēr uzrādījusi pasi un atlaista ar brīdinājumu, lai tā vairs nedarot – viņai pat nav iedota soda kvīts.
Taču izrādās, ka šāda rīcība, melojot policijai un karabinieriem par savu identitāti, Itālijā ir krimināli sodāms noziegums, un tajā pašā dienā ierosināta izmeklēšana. 2016. gada februārī tā pabeigta, un lieta nosūtīta uz tiesu.
Uz sēdi uzaicināts gan biļešu kontrolieris, gan policists, kuri apstiprinājuši notikuma gaitu, un tiesa, uzskatot, ka Rumpānes vaina pilnībā pierādīta, piesprieda viņai 18 mēnešus cietumsoda, samazinot to par trešdaļu, līdz 12 mēnešiem.
Spriedumā atrodams arī teksts: “Konstatēts, ka tiesas dalībnieki tika pienācīgi uzaicināti uz tiesu, taču apsūdzētā neieradās, un, tā kā nav iebildumu vai pieteikuma par alternatīvu procedūru, paziņots, ka lietas izskatīšana tiek sākta apspriešanas formā, pieņemti dalībnieku pieprasītie pierādījumi, saņemta dokumentācija, uzklausīti prokurors un liecinieki.”
Māte: neviens neko nezināja
Rumpānes māte, Pāvula Jurjāna mūzikas skolas skolotāja Vija Rumpāne ir šokā un apgalvo, ka ne meita, ne ģimene neko par to nav zinājušas. “Nesaprotu, kā tā var būt, ja pēc tā 2014. gada notikuma meita Itālijā mācījās vēl piecus gadus un visi dzīvokļu īpašnieki, pie kuriem viņa mitinājās, oficiāli to valsts iestādēs bija reģistrējuši, uzrādot meitas dokumentus,” pārsteigta ir Rumpāne.
Ir gan pamats aizdomām. Sākotnēji meita dzīvoja pie saimnieces, ar kuru radās domstarpības, jo Dženifere, būdama vegāne, atteicās no viņas gatavotā ēdiena. Tas saimniecei bijis arī peļņas avots, un viņa aizliedza jaunietei iet virtuvē un pat ņemt karsto ūdeni – tāpēc Dženifere pārcēlās uz citu dzīvokli. “Iespējams, ka tieši viņa nenodeva Dženiferei domāto korespondenci, ja vien tāda, protams, bija,” pieļauj māte.
Viņa atminas arī kādu savādu gadījumu – 2016. gada nogalē uz mājām Rīgā atsūtīts tāds kā apsveikums Ziemassvētkos – Itālijas policijas kalendārs ar uzrakstiem itāļu un angļu valodā: “Laimīgu jauno gadu, un es ceru tevi kaut vienu reizi redzēt.” Nav bijis ne zīmoga, ne paraksta. Tas liecina, ka Dženiferes Rīgas adrese policijā bijusi zināma, taču tas arī bijis vienīgais sūtījums, no kura nekādi nevarēja izsecināt sūtīšanas iemeslu.
