Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā veikuši bīstamas darbības ar elektroiekārtām
foto: Publicitātes
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atklāja, ka mediķi katru nedēļu dodas sniegt palīdzību kādam, kurš guvis elektrotraumu.
Sabiedrība

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā veikuši bīstamas darbības ar elektroiekārtām

Jauns.lv

Latvijas sabiedrību raksturo pārgalvīga un neapdomīga rīcība ar elektroiekārtām, kasdažkārt diemžēl noved pie traģiskām sekām. Kā liecina AS “Sadales tīkls” sadarbībā ar pētījumu centru SKDS īstenotā pētījuma “Latvijas iedzīvotāju izpratne par elektrodrošību” rezultāti,puse (49 %) Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā – bērnībā vai vēlāk – ir veikuši bīstamas darbības ar elektroiekārtām vai elektrības infrastruktūru.Tostarp 30 % ir neapdomīgi rīkojušies ar elektrības kontaktiem, piemēram, bāzuši priekšmetus rozetēs vai neuzmanīgi, velkot aiz vada, atvienojuši elektroierīces no sprieguma, un 27 % – lietojuši elektroierīces ar bojātu vadu izolāciju vai nedrošasierīces, kas mēdz ar elektrību “drusku iesist pa pirkstiem”.

Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju sava mūža laikā ...

3 % iedzīvotāju ir veikuši arī tik pārgalvīgas un bīstamas darbības, kā mēģinājuši kaut ko iemest elektrības vados, rāpušies elektrības balstos (stabos) vai mēģinājuši nesankcionēti atraut vaļā transformatoru apakšstaciju durvis, lai tajās iekļūtu.

Jautāti par bīstamo darbību iemesliem, 42 % aptaujāto atbildēja, ka šādi rīkojās cerībā, ka nekas slikts nenotiks, bet katrs trešais (33 %) – jo nezināja, ka veiktās darbības ir bīstamas. Savukārt 7 %  atzina, ka veica neapdomīgās darbības elektrības tuvumā, jo neuzskata, ka tas ir bīstami. Atbilstoši datiem vīrieši biežāk nekā sievietes ir veikuši neapdomīgas vai bīstamas darbības ar elektroinfrastruktūru, cerot, ka nekas nenotiks.

“Sadales tīkla” speciālisti skaidro, ka pārgalvīgas vai neapdomīgas darbības ar elektrības kontaktiem un ierīcēm ir biežākais iemesls elektrotraumām, ko ik gadu gūst kā pieaugušie, tā bērni. Pieaugušo vidū no elektrotraumām visbiežāk cieš vīrieši, un nereti cēlonis ir lēmums pašiem veikt elektroiekārtu remontu, tās neatvienojot no sprieguma vai neatslēdzot īpašumam elektrības padevi. Savukārt mazi bērni elektrotraumas visbiežāk gūst, tiekot klāt neizolētiem elektrības vadiem vai piekļūstot rozetēm, kurās mēģina iebāzt pirkstus vai priekšmetus.

“Diemžēl arī šogad elektrotraumu statistika ir satraucoša – lietotāju elektroietaisēs esam reģistrējuši 58 elektrotraumas, tostarp 17 gadījumos cietuši bērni. 10 no visām elektrotraumām ir bijušas letālas. Aicinām iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem un nerīkoties pārgalvīgi elektroietaišu tuvumā. Nekādā gadījumā nedrīkst remontēt no sprieguma neatslēgtas ierīces vai lietot bojātas ierīces – vai būtu traucēta to darbība vai, piemēram, bojāta vada izolācija. Vadu vai pašu ierīču pārtīšana ar izolācijas lenti nav risinājums – ja notiks īssavienojums, strāvas trieciens var būt nāvējošs. Ja mājoklī ir mazi bērni, svarīgi parūpēties par viņu drošību – piemēram, uzstādot kontaktligzdu bloķētājus. Nekad nedrīkst mazus bērnus atstāt bez uzraudzības elektroinfrastruktūras vai pie strāvas pieslēgtu ierīču tuvumā un, bērniem paaugoties, aicinām vecākus ar viņiem regulāri pārrunāt elektrodrošības noteikumus. Diemžēl pētījums rāda, ka vecāki ne vienmēr atgādina saviem bērniem par elektrodrošību,” stāsta “Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule: “Mūsu mediķi katru nedēļu dodas sniegt palīdzību kādam, kurš guvis elektrotraumu. Bieži cilvēki gūst plašus ķermeņa apdegumus vai sirdsdarbības traucējumus, kas var parādīties tikai vēlāk, bet dažkārt elektrība arī nogalina. Piemēram, kāda pusaudža dzīvība šovasar izdzisa burtiski acumirklī, pēc tam, kad zēns bija iekļuvis nožogotā privātā teritorijā, kur atrodas elektrotīkli. Savukārt kāds vīrietis spēka gados nāvējošu elektriskās strāvas triecienu saņēma, veicot remontdarbus ūdenssūknim, neaizdomājoties par blakus esošajiem atkailinātajiem elektrības vadiem. Lai pasargātu sevi un savus bērnus, atcerēsimies – pārgalvība un drošības neievērošana var maksāt dzīvību, un elektrība šīs kļūdas nepiedot.”

Lai iedzīvotājiem atgādinātu par elektrodrošību, “Sadales tīkls” ik gadu veic dažādas aktivitātes. Šī gada vasarā ir uzņemta īsfilma par elektrodrošību, kasnodota Latvijas izglītības iestāžu rīcībā ar aicinājumu to demonstrēt audzēkņiem. Tāpat ap 70 “Sadales tīkla” darbinieki – elektrodrošības vēstneši – visa jaunā mācību gada garumā gan ar klātienes, gan attālinātām lekcijām viesosies skolās un bērnudārzos, kā arī iesaistīsies skolu programmā “Dzīvei gatavs”, lai jauniešiem stāstītu un atgādinātu par svarīgākajiem drošības noteikumiem.

Lai par elektrodrošību atgādinātu arī pilsētvidē, “Sadales tīkls”, sadarbojoties ar Latvijas Kultūras izaugsmes fondu, šogad īsteno arī unikālu projektu “Uzlādē krāsas”. Tā ietvaros jaunie mākslinieki ar grafiskiem zīmējumiem par tēmu “Elektrība - jaudīga, bet draudīga!” apglezno izglītības iestāžu tuvumā esošos transformatoru namiņus. Apgleznotās apakšstacijas redzamas Rīgā – Purvciemā, Mežciemā un Pļavniekos.