Kapu apmeklētāji neizpratnē: viss savests kārtībā, izņemot laukumiņu pie Jāņa Čakstes pieminekļa
Lietainā laikā iepretim Latvijas pirmā Prezidenta Jāņa Čakstes kapavietai un piemineklim veidojas peļķes un dubļu lāmas. Iepriekšējos gados notika pieminekļa restaurācija un Rīgas Meža kapu centrālo aleju sakopšana, bet kapu apmeklētāji ir neizpratnē, kādēļ laukums, kurš padomju laikā bija apstādīts ar krūmiem, lai noslēptu skatu uz mūsu valsts pirmā Prezidenta pieminekli, nav savests pienācīgā kārībā.
Jauns.lv lasītāja Skaidrīte pauž neizpratni: „Kad pagājušajā rudenī un šopavasar lieli darbi ar smagas tehnikas dārdiem tika veikti, ieklājot segumu Meža kapu alejā uz mūsu valsts pirmā Prezidenta kapa pieminekli, jutos pacilāta un lepna.
Bet pašlaik - dziļa vilšanās un neizpratne. Jo nenoklāti ir atstāti kādi 20 metri paša pieminekļa priekšā. Tur tagad ir plašs nelīdzens laukums ar dziļu un plašu peļķi. Tā tieši ir tā zona, kur padomju laikā bija sastādītas pieminekli aizsedzošās liepiņas.
Jāņa Čakstes kapavieta un piemineklis Rīgas Meža kapos
Lietainā laikā iepretim Latvijas pirmā Prezidenta Jāņa Čakstes kapavietai un piemineklim veidojas peļķes un dubļu lāmas. Iepriekšējos gados notika pieminekļa ...
Dīvaini gan - Vilis Lācis un vecie komunisti, kuri apglabāti alejas pašā viducī, tiek pagodināti ar lielisku alejas segumu. Toties Jāņa Čakstes pieminekļa pašā priekšā - satriecošs skats.
Kādi spēki noteica ka jābūt tā, kā ir tagad? Varbūt bija kāds, kas pateica „a vot eto ņe nado” (to nevajag – kr.)? Drīz taisīsim „subotņiku” (talku) un stādīsim liepiņas atpakaļ”.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Inga Gulbe Jauns.lv skaidro: „2007. gadā uzņēmums „Arhitekta L. Šmita darbnīca” izstrādāja tehnisko restaurācijas projektu Jāņa Čakstes kapa pieminekļa restaurācijai, paredzot arī pieminekļa teritorijas labiekārtošanu, kurā ietilpst tā priekšlaukums, kas ikdienā tiek izmantots gan autotransporta, gan kājāmgājēju vajadzībām. 2008. gadā Čakstes piemineklis tika restaurēts, labiekārtota pieminekļa teritorija un priekšlaukumā vecā asfaltētā seguma vietā uzklāts optimālais grants segums. Šim piemineklim ir valsts aizsargājamā pieminekļa statuss, tādēļ tā teritorijā nedrīkst veikt būvdarbus bez Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojuma.
Kapsētu pārvalde vairākas reizes vērsās Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldē (NKMP) ar lūgumu atļaut grants segumu nomainīt ar izturīgāku un vieglāk kopjamu materiālu. 2016. gada beigās, pirms ieplānoto I Meža un II Meža kapsētas centrālo aleju labiekārtošanas darbu uzsākšanas, Kapsētu pārvalde atkārtoti vērsās ar lūgumu saskaņot Čakstes kapa pieminekļa priekšlaukuma labiekārtošanu – ieklājot tajā kvalitatīvu bruģa segumu. Bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (tagad – NKMP) šo ieceri noraidīja, paskaidrojot, ka Meža kapsētās jāsaglabā vēsturiskais smilšu grants segums, jo tas ir visatbilstošākais Jāņa Čakstes kapa pieminekļa mākslinieciskajai kompozīcijai.
Kapsētu pārvalde regulāri izlīdzina un uzkopj esošo grants segumu, jo nav saņemta atļauja no NKMP nomainīt ar cita seguma materiālu”.
Jāatgādina, ka 2018. un 2019. gadā I Meža un II Meža kapsētu centrālajās alejās notika ceļu seguma remontdarbi, kuru kopējās izmaksas bija 205 000 eiro.
