Aknīstē piedāvā jaunu izklaidi: kuģot ar Latvijā ražotiem "rupučiem"
Aknīstes biedrība "Sēlijas laivas" šoruden piedāvā jaunu izklaidi uz ūdeņiem – kuģot ar "Rupuci". Tās ir Latvijā dizainētas un ražotas bļodveida formas laivas.
Idejas autors Jānis Briška tās ražo Rīgā no stiklšķiedras, 2016. gadā izgudrojums saņēma Gada rūpnieciskā dizaina balvu. Vietā gan teiciens – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais, jo bļoda uzskatāma par senāko laivu formu, kāda lietota vēl pirms vienkočiem.
Aizguvums no Britu salām
Meistars ierosmi aizguvis no Britu salu vēsturiskajiem coracle peldlīdzekļiem, ko būvēja, uz pīta koka karkasa uzstiepjot darvotu audeklu vai vērša ādu. Tām ir lence, kas ļauj nest laivu uz muguras kā bruņrupuča čaulu, Latvijā ražotajām gan tādas nav.
Šādas laivas mūsdienās joprojām izmanto Dienvidaustrumāzijā un Indijā, bet kontinentālajā Eiropā tās ir nepelnīti aizmirstas. Līdz šim senākais zināmais eksemplārs atrasts kādas angļu muižas bēniņos, lēsts, ka tas izgatavots ap 18. un 19. gadsimta miju. Coracle minēta Džeroma K. Džeroma darbā "Trīs vīri laivā", tikai latviski pārtulkots kā "mazā, pītā īru laiviņa".
Pirmā noma Latvijā
Rīgas rupuči ir roku darbs, laivas izgatavo no stiklšķiedras divu dienu laikā. Izmēri ir 150 x 120 x 38 centimetri, svars aptuveni 11 kilogrami, viegli vilkt pa zāli un citiem šķēršļiem, nestspēja ir līdz 120 kilogramiem.
Biedrības "Sēlijas laivas" valdes loceklis Ričards Šmits stāsta: “Šobrīd esam vienīgā laivu noma Latvijā, kas ir uzdrošinājusies rupučus piedāvāt tūristiem, un esam lepni, ka tas notiek tieši Sēlijā. Daudzi aktīvās atpūtas cienītāji jau izmēģinājuši laivu braucienus ar kanoe, kajakiem, un viņus Latvijā pārsteigt ir grūti. Bet rupuči ir kaut kas negaidīts. Turklāt smieklu deva garantēta, jo airēšana gan pašiem, gan skatītājiem no malas izskatās ļoti uzjautrinoši."
Pa ezeriem, upītēm, dīķiem
Pagaidām Aknīstes pieci jaunie rupuči nomā piedāvāti līdz 15. oktobrim, ja atsaucība būs laba, varēs izmēģināt arī nākamajā gadā. Novadā piemēroti šādām peldierīcēm varētu būt Zuju un Vecmuižas ezers, Gārsenes dzirnavezers un Dienvidsusēja vai pat vēl mazākas upītes, var izmantot izklaidei arī piemājas dīķos. 17. oktobrī šīs bļodas varēs iemēģināt Gārsenes dzirnavezerā biedrības vides sakopšanas talku noslēguma dalībnieki.
Meistars Briška rupuci izmanto, makšķerējot nelielā piejūras upītē. Jārēķinās tikai, ka šīs laivas nav piemērotas braukšanai cauri biezām niedrēm un lielā atklātā ūdenī. Tiesa, 1974. gadā velsietis Bernards Tomass ar šādu laiviņu spēja 13,5 stundās šķērsot Lamanšu.
