Rīgā stāvošs auto pārsniedz ātrumu Nīderlandē. Viltīga krāpšana vai tehniska kļūda?

Labā latviešu valodā

Kvīts sūtīta no ļoti nopietnas Nīderlandes valsts iestādes – Tieslietu ministrijas pārraudzībā esošā Centraal Justitieel Incassobureu. Tā ir iestāde, kas nodarbojas ar visu iespējamo naudas sodu iekasēšanu gan valstī, gan Eiropas Savienības teritorijā.

Dokuments uzrakstīts pārsteidzoši labā latviešu valodā, un tajā izdevniecība informēta: “15.08 Nīderlandē reģistrēts ceļu satiksmes pārkāpums ar transportlīdzekli, kura valsts numura zīme ir KO4031. Transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīme pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija reģistrēta uz Jūsu vārda vai jūs pārkāpšanas brīdī bijāt transportlīdzekļa īrnieks. Tas nozīmē, ka jūs esat atbildīgs par piemēroto sodu un administratīvajiem izdevumiem, tāpēc jūs saņemat šo protokolu ar informāciju par pārkāpumu un par piemēroto soda apmēru.”

Iesākumā 52 eiro

Tālāk norādīta pārkāpuma izdarīšanas vieta un laiks un naudas soda apmērs – par braukšanu ar 56 kilometriem stundā vietā, kur atļauts 50 kilometru, izdevniecībai būtu jāšķiras no 52 eiro. Tāpat norādīts soda naudas apmērs par kavējumu – vispirms piemērotas sankcijas 50% apmērā, bet pēc vēl viena atgādinājuma tās jau sasniedz 100%, proti, summa visai ātri izaug līdz 138 eiro.

Tiesa gan, minēti arī trīs iemesli, kad šo lēmumu var apstrīdēt –ja auto bijis nozagts, oficiāli izīrēts uz laiku līdz trim mēnešiem vai noņemts no uzskaites pirms pārkāpuma izdarīšanas. Iemesls, ka transporta līdzeklis nemaz norādītajā vietā nav bijis, minēts nav, taču tieši šāda situācija ir konkrētajā gadījumā.
Jāatzīst, ka dokuments izskatās ļoti ticams un atsūtīts pa pastu konkrētās iestādes aploksnē – uzmanību raisa vien apstāklis, ka nav pievienota radara uzņemtā fotogrāfija pārkāpuma brīdī, kā tas parasti šādos gadījumos notiek.

Izdevniecība sodu apstrīdēs

"Zvaigzne ABC" vadītāja Vija Kilbloka "Kas Jauns Avīzei" teic, ka uzņēmumā pavisam ir 26 automašīnas un visas aprīkotas ar GPS raidītājiem, tāpēc visa to pārvietošanās jebkurā diennakts laikā tiek fiksēta. 15. augusts bija sestdiena, konkrētais auto visu dienu bija Rīgā un līdz pirmdienai neizbrauca nemaz, kur nu vēl ārpus valsts, ko apliecina arī fiksētā transportlīdzekļa pārvietošanās shēma.

To apstiprina arī izdevniecības administratīvais direktors Elmārs Lācis, kurš domā, ka notikusi vai nu cilvēciska, vai kāda mākslīgā intelekta radīta kļūda. Šobrīd izdevniecība uzsākusi saziņu ar attiecīgo Nīderlandes iestādi un sākotnēji mēģina panākt, lai tiek uzrādīta pārkāpuma fotogrāfija – tas arī novērstu aizdomas, ka šis ir viltīgs krāpšanas mēģinājums.

“Protams, summa nav liela, taču tik vienkārši mēs maksāt netaisāmies. Dokuments ir atdots juristiem, viņi šo informāciju apstrādās – viegli un ātri tas neies, bet gadījumā, ja tajā visā kaut kas nav tīrs, mēs vismaz būsim gatavi līdzīgām situācijām nākotnē,” uzskata Kilbloka.

Visu uztic datorsistēmai

Lai noskaidrotu, vai šī nevar būt viltīgi izplānota krāpšana, "Kas Jauns Avīze" vērsās pēc komentāriem gan Valsts policijā, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijā.

CSDD informē, ka šādi gadījumi ir ļoti reti. Direkcijas pārstāve Ieva Bērziņa skaidro: “Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, šī nav krāpšana, bet gan sekas tam, ka informācijas apstrāde notiek automātiski.”

Proti, papildus netiek pārbaudīta datu atbilstība fiksētā transportlīdzekļa veidam, markai, modelim, valstiskai piederībai un atpazītās numurzīmes korektumam. Tādējādi protokols tiek nosūtīts ne tās valsts transportlīdzekļa turētājam/īpašniekam, ar ko izdarīts pārkāpums.

Pildot Eiropā noteikto direktīvu par pārrobežas sodiem, CSDD nodrošina citu Eiropas Savienības valstu kompetentām institūcijām pieeju mūsu transportlīdzekļu un to vadītāju reģistram, lai tās varētu iegūt īpašnieku datus.

Jālūdz skaidrojums

Valsts policijas pārstāve Līna Kaļķe apstiprina, ka likumsargi ir saņēmuši informāciju par šādiem gadījumiem, taču līdz šim nav gadījies konstatēt krāpšanu, tāpēc tie nav izskatīti. “Šādā situācijā vajadzētu lūgt skaidrojumu no valsts, kur protokols sastādīts. Lielākoties šādi pārpratumi ir cilvēcīgā faktora kļūdas rezultāts,” saka Kaļķe.

"Kas Jauns Avīzei" ir zināms, ka ar līdzīgiem gadījumiem saskārušies arī citi lieli uzņēmumi, taču tie parasti šādās situācijās izvēlas netērēt laiku un spēkus, tāpēc sodu vienkārši samaksā un aizmirst.

Jebkurā gadījumā pilnīgi bez uzmanības šādu soda kvīti atstāt nedrīkst, pat ja autovadītājs vai īpašnieks ir pilnīgi pārliecināts par savu nevainību. Pretējā gadījumā, neapmaksājot šādu sodu un citā reizē dodoties uz kādu no Eiropas valstīm, var iekulties pamatīgās nepatikšanās.