Dīvainākais tūrisma objekts Latvijā. Tilts uz nekurieni
foto: Sandris Metuzāls
Tilts uz nekurieni pāri Abavas upei.
Novadu ziņas

Dīvainākais tūrisma objekts Latvijā. Tilts uz nekurieni

Sandris Metuzāls

Jauns.lv

Pa ceļam no Rīgas uz Kuldīgu, netālu no Sātiem, ceļa malā slienas dīvaina konstrukcija - tilts pār Abavu, pie kura neved neviens ceļš. Tādēļ nav brīnums, ka tūrisma ceļvežos tas ierakstīts ar nosaukumu “Tilts uz nekurieni”.

Dīvainākais tūrisma objekts Latvijā. Tilts uz neku...

Pirmā doma, kas nāk prātā, ieraugot jokaino tiltu - gan jau tas ir palicis no kādas iesāktas un nepabeigtas padomju laika būves. Vai tad maz Latvijā celtņu, ko sāka būvēt astoņdesmito gadu beigās, bet tad atnāca neatkarība un tā arī šie objekti palika pusratā? Taču, ja pa taciņu aizejam kādus 100 metrus līdz tiltam, tad no tam blakus esošās informācijas planšetes uzzinām, ka stāsts ir senāks.

foto: Sandris Metuzāls
Tilts uz nekurieni pāri Abavas upei.
Tilts uz nekurieni pāri Abavas upei.

Proti, 55 metrus garo tiltu sāka būvēt īsi pirms padomju okupācijas 1940. gadā. Bija paredzēts, ka cauri Sātiem vedīs šaursliežu dzelzceļa līnija Tukums - Kuldīga, un tai tad arī vajadzēja šo tiltu. Dzelzceļa būvi sāka tieši ar tiltu, ko paspēja uzbūvēt, taču tālāk viss projekts apstājās. Viens no iemesliem bija lielās izmaksas, jo projekts paredzēja dzelzceļu šajā vietā būvēt zemā apvidū, tātad būtu nepieciešams veidot uzbērumu un piedevām vēl arī tuneli caurī netālu esošās baznīcas kalnam. Tā nu sanāca, ka tiltam naudas pietika, bet visam pārējam nē. 1940. gada vasarā mainījās vara, vēl pēc gada Latvijai pāri gāja karš, un uz visu šo notikumu fona dzelzceļa būve vairs nevienu neinteresēja. Tieši tāpat tā nevienu vairs neinteresēja arī pēc kara, un tā nu beigās pļavas vidū esošais tilts palika kā dīvains atgādinājums par senajiem laikiem. Starp citu, 2008. gadā tas ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma sarakstā “Neparastais kultūras mantojums”.