Nozīmīgo muzeju simtgades tuvplāni, bilžu grāmatu atmiņas un naktsvijoļu sapņi: izstāžu ceļvedis

Toties Nacionālajā vēstures muzejā skatāma izstāde “Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?”, kas veltīta tā pirmsākumam – 1920 gadā dibinātajam Etnogrāfiskajam (vēlāk - Valsts Vēsturiskajam) muzejam, kas savulaik tika izveidots uz Rīgas Latviešu biedrības Latviešu muzeja bāzes. Varbūt vēlāk šo muzeju krājumos tiks iekļauta māksla, kas šobrīd skatāma galvaspilsētas kultūras centros: Imantā Latvijas Mākslas akadēmijas grafiķi sevi prezentē bilžu grāmatu ilustrāciju izstādē “Atmiņas”, bet Iļģuciemā skatāma tautas mākslas studijas “Rītausma” pusgadsimta jubilejai veltīta izstāde “Sapņi par naktsvijolēm”. Savukārt Rēzeknes “Gorā” Dzīves auduma materializāciju stiklā un akvareļos izrāda Dainis Gudovskis, kuru var uzskatīt par piederīgu stikla mākslas elitei globālā mērogā

* Mākslas muzejā „Rīgas birža” (Doma laukumā, Vecrīgā) līdz 13. decembrim skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100”, kas veltīta vairs neeksistējošai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstāžu darbībā. 1920. gada martā dibinātais un publikai 1922. gada 27. maijā Rīgas pilī atvērtais Valsts mākslas muzejs kļuva par pirmās Latvijas brīvvalsts kultūrpolitikas dalībnieku, iesaistoties kultūras mantojuma saglabāšanā un laikmeta mākslas dzīvē, vienlaikus divās desmitgadēs pieredzot arī ideoloģiskās atmosfēras maiņu. Muzeju izveidoja ar mērķi prioritāri atbalstīt un popularizēt nacionālo mākslu, bet vēsturiskā situācija noteica, ka līdztekus latviešu mākslas darbiem muzejā jau tā pirmsākumos nonāca arī ārzemju mākslas kolekcija, ko laika gaitā papildināja. Latviešu mākslas kolekciju izstādē pārstāv toreiz nesenās pagātnes klasiķi un laikabiedri Jūlijs Feders, Kārlis Hūns, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkalns, Jāzeps Grosvalds, Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Kārlis Padegs un citi. Ārzemju mākslas kolekcijas izstādē parādītas ar Ķīnas un Japānas mākslas priekšmetiem, ko muzejam 20. gadsimta divdesmitajos gados dāvināja Tālajos Austrumos dzīvojošie latvieši, kā arī ar beļģu mākslas apjomīgo dāvinājumu kā starpvalstu diplomātijas piemēru pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā, dāņu stiklu un keramiku, Rietumeiropas porcelānu un sudrabu un krievu mākslas paraugiem. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas, arhīva dokumenti, grāmatas un katalogi. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Savā simtgades jubilejas gaisotnē iejuties arī Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (Brīvības bulvārī 32), kurš tikko atklājis tai veltītu izstādi „Tuvplāni. Kā darbojas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs?”. Izstāde veidota kā izvērsts skaidrojums tam, kā darbojas muzejs, kādi ir tā uzdevumi un kā rit ikdienas darbs. Ko mūsdienās nozīmē pirms daudziem gadu desmitiem muzejam liktais uzdevums –“vākt, saglabāt, pētīt un popularizēt Latvijas un pasaules garīgās un materiālās kultūras liecības”, kā tas formulēts muzeja misijā? Kāpēc vajadzīgs muzejs? Kāpēc būtisks ir muzeja paveiktais, ko tas dod sabiedrībai kopumā? Kāpēc vākšanai bez pētīšanas nav nozīmes, kāpēc nav nozīmes popularizēšanai bez pētniecības, kāpēc nav jēgas vākt, ja to nevar saglabāt un restaurēt!? Šķetinot šīs problēmas, izrādās, ka lakoniskais muzeja misijas formulējums patiesībā ir sarežģīts procesu kopums. Muzeja jubilejai veltītā izstāde ir kā detalizēts skats muzeja darbības mehānismā, skaidrojot dažādo muzeja darbības virzienu nepieciešamību mantojuma saglabāšanai, kultūras atmiņas uzturēšanai, pētniecībai mūsdienu sabiedrības izglītībai, izziņai un piedzīvojumam. Sīkāk internetā: www.lnvm.lv.

* Rīgas kultūras un atpūtas centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) līdz 4. oktobrim skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras 2020. gada bilžu grāmatu skate “Atmiņas”. Jau piekto gadu LMA Grafikas katedras studenti bilžu grāmatu un komiksu gardēžus priecē ar ikgadēju bilžu grāmatu skati. Izstādē aplūkojami maģistra programmas studentu bilžu grāmatu sērijas “Atmiņas” ilustrāciju oriģināli un grāmatas, kura tapusi gatavojoties Boloņas Bērnu grāmatu tirgum Itālijā, un būs apskatāma Latvijas nacionālajā stendā 2021. gadā. Sērijas ietvaros autori risinājuši atšķirīgus atmiņu tēmas aspektus — personīgo atmiņu, atmiņas neuzticamo dabu, kura, iespējams, sagroza piedzīvoto vai padara nebijušu notikumu par notikušu, par sāpīgām vai tieši otrādi, par priecīgām atmiņām. “Atmiņa ir viens no nozīmīgākajiem ilustratora un autora instrumentiem — tā ir bagātīga, bet ne visai uzticama ideju lāde, kurā gan apzināti, gan neapzināti mākslinieki smeļ idejas jaunradei”, uzskata izstādes autori.  Jauno ilustratoru aizraujošie vizuālie stāsti radīti dažādām vecuma grupām - mākslinieki pētīja dažādas bērnu un jauniešu vecuma grupas, uzdodot tām jautājumus un mēģinot apjaust iespējamās lasītāju intereses. Tāpat izstādē apmeklētāji var izšķirstīt 14 dažādas grāmatas. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

* Rīgas kultūras centrs “Iļģuciems” (Lidoņu ielā 27/2) līdz 4. oktobrim visus interesentus gaida Tautas lietišķās mākslas studijas “Rītausma” 50 gadu jubilejas izstāde “Sapņi par naktsvijolēm”. Studijas vadītāja Dagnija Liepa par izstādes nosaukumu stāsta: “Visiem 50 darba gadiem cauri manāmi lielisku meistaru rokraksti, kas savijušies izsmalcinātos rokdarbos kā ziedu rakstu mežģīnēs. Lai radītu šos rakstu rakstus ir jābūt ne vien talantīgam sava amata pratējam, bet arī nedaudz sapņotājam. Tādēļ arī mūsu jubilejas izstāde ir mūsu sapņi, kas realizēti rokdarbos ar nosaukumu “Sapņi par naktsvijolēm”. Tā mēs sapņojot radām jau 50 gadus”. Izstādē eksponēti studijas kvalitatīvākie, tehniski sarežģītākie, krāšņākie darinājumi. Studija “Rītausma” apvieno plaša profila rokdarbnieces, kas rada un pilnveido sevi dažādās tehnikās: adīšanā, tamborēšanā, izšūšanā, mezglošanā, frivolitē un adatiņu mežģīņu darināšanā un citās. Ilgo darbības gadu laikā katrai studijas dalībniecei izveidojies savs unikāls rokraksts, pēc kura meistari var atpazīt citu rokdarbnieku vidū. Studija “Rītausma” kā rokdarbu pulciņš savu darbību sāka 1970. gadā pie Latvijas Nedzirdīgo savienības kultūras nama “Rītausma”, pieņemot pulciņa nosaukumu “Rītausma”. 1985. gadā  rokdarbu pulciņš ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu, kopš 2008. gada studijas mājvieta ir kultūras centrs “Iļģuciems”. Starp studijas dalībniecēm  ir vairākas Tautas daiļamata meistares un Latvijas Amatniecības kameras amata meistares. Sīkāk internetā: www.ilguciems.riga.lv.

* Rēzeknē, Latgales vēstniecības “Gors” Mākslas galerijā līdz 1. novembrim skatāma Latvijā zināmākā stikla mākslas pārstāvja Daiņa Gudovska stikla darbu un akvareļu izstāde “Dzīves auduma materializācija”. Mākslas vēsturniece Iliana Veinberga, raksturojot mākslinieka darbu, izceļ, ka Dainis Gudovskis ir zināmākais Latvijas stikla mākslas pārstāvis – nepilnas trīsdesmit personālizstādes, piedalīšanās vairākos simtos grupu izstāžu gandrīz visos pasaules kontinentos, nominācijas, apbalvojumi un viņa radītie autordarbi muzeju krājumos, kā arī privātajās kolekcijās Latvijā un ārzemēs. Pedagogs un daudzu izcilu mākslinieku skolotājs. Tas viss Daini Gudovski padara piederīgu stikla mākslas elitei globālā mērogā. Viņa ekspresīvie un piesātinātie darbi demonstrē lielisku telpiskas kompozīcijas izjūtu un veidošanas prasmi. Mākslinieka jauda parādās ne tikai meistarīgā formas pārvaldīšanā, kas priecē skatītāja acis, bet arī spējā attīstīt tēlainību, kas uzrunā skatītāja intelektu. Līdzās unikāliem autordarbiem stiklā Dainis Gudovskis praktizē gleznošanu akvareļtehnikā, nu jau ilgāku laiku piedaloties un gūstot atzinību ar saviem akvareļdarbiem izstādēs un konkursos Latvijā un ārvalstīs. Šāds pavērsiens ļauj gan novērtēt autora talantu dažādos medijos, gan arī lūkot rast līdzīgo un atšķirīgo starp Daiņa Gudovska stikla mākslas darbiem un akvareļiem. Raksturojot Rēzeknē skatāmo izstādi, mākslinieks stāsta, ka “Gors” izstāžu telpā demonstrē akvareļglezniecības lapas un stikla mākslas objektu valodu. Akvareļos viņu saista dinamiskas formveides un krāsu valodas piesātinājumi, bet stikla darbu sacerē dod priekšroku monotonai krāsu gammai. Dodot izstādei nosaukumu “Dzīves auduma materializācija”, Dainis Gudovskis domā par laiku un tā neelastību: mākslinieks ik dienu turpina dzīves ceļojumu ikdienas atklājumos, arī klišejās un atkārtojumos, savos darbos apzināti abstrahējoties no realitātes tiešas izpausmes. Sīkāk internetā: www.latgalesgors.lv.