Kā paglābties no tā, ka kaimiņi izbraukā zālienu?
"Lai pasargātu mauriņa stūri no izbraukāšanas, viens no mums kaimiņos esošās daudzdzīvokļu mājas Rīgā, Bēnes ielā 8, iedzīvotājiem zālienā pie iebraucamā ceļa guļus novietojis betona stabu. Stabs bojā kopskatu un atgādina izgāztuvi. Tas arī kļuvis par populāru uzdzīves vietu, jo uz tā iesākuši sēdēt apkaimes kungi ar grādīgajiem dzērieniem. Vai ir kāda iespēja likumiski ar šo pašdarbību cīnīties?" Jautā žurnāla "Likums un Taisnība" lasītājs Kristaps no Iļģuciema.
Zālienā gulošu betona stabu var uzskatīt par būvgružiem. Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Greidāne atbild, ka policija 20. jūlijā saņēma sūdzību no kāda Iļģuciema iedzīvotāja par viņa īpašumam pieguļošās teritorijas piegružošanu un apstādījumu bojāšanu. Pašvaldības policijas autopatruļa pārliecinājās, ka dzelzsbetona stabs ir uzlikts tieši uz zāliena. Par to sākts administratīvais process.
Pārkāpti noteikumi
Greidāne skaidro, ka domes saistošo noteikumu Nr. 204 Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi 7.1. apakšpunktā norādīts, ka publiskos apstādījumus ir aizliegts bojāt. Tas attiecas arī uz jebkāda veida konstrukciju izvietošanu zālienā, tos bojājot.
Sods par šādu pārkāpumu ir no pieciem līdz 350 eiro, to piemēro domes Administratīvā komisija. Pašvaldības policija informāciju nodevusi arī pilsētas būvvaldei, jo šāda veida konstrukciju novietošana jāsaskaņo ar to.
Ņemot vērā staba izskatu, to var definēt arī kā teritorijas piesārņošanu. Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likumu zemes īpašniekam vai valdītājam, kura īpašumā prettiesiski tam neparedzētā vietā tiek novietoti sadzīves, bīstamie un ražošanas atkritumi, tostarp būvniecības atkritumi, ir pienākums nodot tos atkritumu apsaimniekotājam, kurš ir saņēmis atļauju attiecīgo atkritumu apsaimniekošanai. Nekādu šāda veida konstrukciju ierakšana zemē nav pieļaujama.
Draud lieli izdevumi
Betona staba novākšana var dārgi maksāt. Saņemot informāciju no pašvaldības policijas, nama apsaimniekotājam nāksies stabu nogādāt būvgružu savākšanas poligonā. Piemēram, SIA Būvgružu pārstrāde Rīgā, Granīta ielā 14, betona būvgružus pieņem par 11,50 eiro par tonnu. Kāds cits uzņēmums betona un dzelzsbetona konstrukcijas (lielākas par 100 x 70 x 70 cm) pieņem par 6,50 eiro par tonnu.
Taču transportēšana ir dārga. Vienkāršāk ir pasūtīt konteineru. Būvgružu pārstrāde piecu kubikmetru konteineru par 165 eiro nogādās uz Iļģuciemu un atkritumus aizvedīs uz pārstrādi. Stabu pašiem vajadzēs pārzāģēt, jo konteinera garums ir 3,40 metri. Laikam vajadzēs arī īrēt tehniku staba iekraušanai. Visus šos tēriņus namu pārvalde iekļaus mājas apsaimniekošanas izdevumos, tātad par staba novākšanu maksās visi nama iedzīvotāji.
Lētāk būs, ja iedzīvotāji ar sludinājumu palīdzību vai sociālajos tīklos atradīs kādu, kurš stabu paņems par velti, piemēram, lai iemūrētu savas mājas pamatos.
Draudzīgi jāmeklē citi risinājumi
Kā pasargāt zālienu? Ieteicams rast kopēju valodu ar kaimiņu mājas aktīvistu, kurš uztraucas par mauriņa saglabāšanu; ir vērts sadarboties ar cilvēkiem, kuri rūpējas par apkaimes skaistumu, nevis konfliktēt ar viņiem.
Var piedāvāt, piemēram, atvest dažus laukakmeņus, kurus nolikt betona bluķa vietā, pret šādiem dārza dizaina elementiem nevienam nevarētu būt iebildumu. Vai arī no fotogrāfijā redzamajiem betona pusaplīšiem var izveidot puķu kasti un nolikt zāliena stūrī. Diez cik skaisti nebūs, taču tādas puķu kastes vēl joprojām ir redzamas Rīgas mikrorajonos. Vasarā šādā kastē iestāda puķes, bet ziemā var saspraust, piemēram, priežu zarus ar skujām.
Ir arī elegantāki risinājumi. Hospitāļu ielas iedzīvotāji, lai pasargātu liepu saknes no izbradāšanas, zem kokiem novietoja puķu kastes, kurās paši stāda vasaras puķes un tās laista. Šāds variants gan prasa vairāk naudas, iedzīvotāju kopdarbību un regulāru darbu.
