Saņemtas ziņas par vairākiem misēkļiem vēlēšanu iecirkņos

Piemēram, divos iecirkņos atsevišķas aploksnes balsošanas sākumā 26.augustā nav tikušas apzīmogotas ar iepriekšējās balsošanas zīmogu.

Tas noticis, jo abu vēlēšanu iecirkņa komisijas sākotnēji aizmirsušas šo procedūras darbību - vienā gadījumā par to ziņojis vēlētājs, bet otrā pati komisija, norādīja Bērziņa. CVK vēl lems, kā rīkoties šajā situācijā, un vēlēšanu komisijas vadītājas personīgais viedoklis ir, ka arī šajās aploksnēs ievietotās vēlēšanu zīmes būtu jāieskaita vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā, ka šajā gadījumā ir runa par iecirkņu darbinieku kļūdīšanos, aizmirstot uzspiest zīmogu.

Par atsevišķiem iecirkņiem ir saņemta informācija, ka to darbinieki nevalkā caurspīdīgos sejas aizsegus. Bērziņa norādīja, ka, lai gan tas nav obligāts nosacījums, CVK aicina vēlēšanu komisiju darbiniekiem izmantot šos sejas aizsegus, lai rādītu priekšzīmi vēlētājiem. Vēlēšanu komisijas vadītāja gan arī norādīja, ka, iespējams, saņemtās ziņas par sejas aizsegu lietošanu ir par situāciju, kad vēlēšanu komisijas loceklis to ir noņēmis tikai uz mirkli.

Tāpat konstatēti gadījumi, ka atsevišķi vēlētāji, kas Rīgā nedzīvo, bet kuriem galvaspilsētā pieder nekustamais īpašums, nevar nobalsot, jo viņi līdz 15.augustam nav piereģistrējušies balsošanai. Līdzīgi arī nav iespējams nobalsot tiem vēlētājiem, kuri dzīves vietu Rīgā deklarējusi pēc 31.maija, jo likums nosaka, ka vēlēšanu tiesības saistībā ar to, ka balsotāji ir deklarēti Rīgā, tiek iegūtas ne vēlāk kā 90 dienas pirms vēlēšanu dienas, norādīja Bērziņa.

Vaicāta par sociālajos tīklos izskanējušo gadījumu, kad vēlētājs, kurš esot piereģistrējies līdz 15.augustam, nevarot nobalsot, jo nav iekļauts neviena iecirkņa vēlēšanu sarakstā, Bērziņa norādīja, ka, iespējams, tas skaidrojams ar to, ka vēlētājs vēlēšanu iecirknim pieteicies pa pastu un vēstule tikusi saņemta pēc 15.augusta vai nav saņemta. Konkrētu iemeslu bez sīkākas iepazīšanās ar konkrēto gadījumu gan nav iespējams pateikt, izrietēja no CVK vadītājas paustā.

Bērziņa arī norādīja, ka saņemtas ziņas, ka atsevišķos iecirkņos iet uz beigām individuālie aizsardzības līdzekļi, kas paredzēti Covid-19 izplatības ierobežošanai, taču tas skaidrojams kā loģistikas jautājums un ka pie nepieciešamības papildu līdzekļi tiks pievesti klāt.

109.vēlēšanu iecirknī, kas atrodas VEF kultūras pilī, šorīt sākot darbu bijušas nelielas tehniskas problēmas ar rūteri, taču tās atrisinātas 15 minūšu laikā, pastāstīja iecirkņa priekšsēdētāja Gunta Valdīšana. Vakar šajā iecirknī nobalsojuši 190 vēlētāji, bet šodien divās pirmajās stundās savu balsi par kādu no sarakstiem bija nodevuši jau 58 cilvēki.

Kā novēroja aģentūra LETA, Rīgas 45.vidusskolas ēkas sienu, kas atrodas pret Ropažu ielu, strādnieki turpina remontēt, tādēļ praktiski nav iespējams atvērt logus, jo uz palodzēm birst apmetums. Tikko ir pabeigta skolas pagalma bruģēšana, skolas kāpnes ir pārklātas ar dzeltenu plēvi.

Repke stāstīja, ka skolai ir atvērtas tikai parādes durvis, kuras izmanto gan skolas personāls, gan skolēni, kuri nāk pēc mācību grāmatām, gan būvnieki, gan mēbeļu piegādātāji, gan vēlēšanu komisijas locekļi, kā arī vēlētāji. Ja skolā atgadītos ugunsnelaime, tad cilvēku evakuācijai būtu atvērtas tikai vienas durvis. "Pirmdien un otrdien, kad mēs skolā sākām darbu, tur bija kā bišu stropā un nekādus noteiktos ierobežojumus praktiski ievērot nebija iespējams," novērojumos dalījās sekretāre.

Divās klašu telpās un gaitenī, kur strādā vēlēšanu komisija, strauji pieput ar būvniecības putekļiem, kas kādam no darbiniekiem var izraisīt alerģiju, lai arī darbinieki strādāja ar sejas maskām.

86.vēlēšanu iecirkņa sekretāre rosina Rīgas vēlēšanu komisijai pirms iecirkņu iekārtošanas izglītības iestādēs pārliecināties, vai tajās nenotiek remontdarbi, kas var apgrūtināt vēlēšanu norisi. "Man ir 12 gadu darba pieredze vēlēšanu komisijā un šī nebūt nav pirmā reize, kad ir jāsaskaras ar līdzīgām problēmām. Tādēļ pirms katrām vēlēšanām būtu ļoti svarīgi apzināt visa iecirkņu telpas un izvērtēt iespējamos riskus, kuri var apgrūtināt vēlētājus un iecirkņa darbiniekus. Turklāt šoreiz jāņem vērā, ka vēlēšanas notiek pāris dienas pirms jaunā mācību gada sākuma, kad arī skolās norit visintensīvākais darbs, lai sagatavotu telpas mācībām," sacīja Repke.

Viņa norādīja, ka 86.vēlēšanu iecirknis ierīkots skolas gaitenī, savukārt 87.iecirknis izvietots klases telpā. Iepriekšējās balsošanas laikā, kad cilvēku plūsma nav tik intensīva, te vēl ir iespējams nodrošināt visas noteiktās prasības, taču vēlēšanu dienā iespējams to izdarīt nebūs tik vienkārši.

Patlaban nav iespējams izmantot arī liftu, kas nepieciešams cilvēkiem ar kustību traucējumiem un gados vecākiem cilvēkiem.

Kā apgalvo Rīgas pilsētas būvvalde, veicot telpu vienkāršotu atjaunošanu, kā tas ir šajā gadījumā, nav aizliegums telpas arī paralēli ekspluatēt.

Ja personai ir pamatots uzskats, ka objektā netiek ievēroti ugunsdrošības noteikumi, tad iesnieguma formā jāinformē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un pēc tam dienesta inspektori veiks pārbaudi, skaidroja VUGD pārstāve Agrita Vītola.

Tāpat viņa uzsvēra, ka par ugunsdrošību objektā atbild īpašnieks vai apsaimniekotājs. Atbildīgās personas uzdevums ir sekot līdzi ugunsdrošības noteikumu ievērošanai, tādēļ būtu korekti vaicāt arī objekta pārstāvja viedokli par norisēm ēkā.

Kā ziņots, šodien iepriekšējās balsošanas laikā būs iespējas nobalsot līdz plkst.16, savukārt piektdien, 28.augustā, iepriekšējā balsošana būs no plkst.12 līdz 20. Vēlēšanu dienā, 29.augustā, iecirkņi būs atvērti no plkst.7 līdz 22.

Rīgas domes vēlēšanās var balsot jebkurā no 156 vēlēšanu iecirkņiem, taču, ja tas nebūs iecirknis, kurā vēlētājs reģistrēts, tad balsotājam ir jāieplāno laiks, kamēr izvēlētā iecirkņa pārstāvis sazināsies ar tā iecirkņa darbinieku, kura sarakstā vēlētājs sākotnēji ticis iekļauts.

Balsošanas dokuments Rīgas domes vēlēšanās ir derīga pase vai personas apliecība (eID). Par dalību vēlēšanās spiedogs pasē netiks likts, un principa "viens vēlētājs - viena balss" nodrošināšanai tiek lietoti vēlētāju saraksti.

Jau vēstīts, ka iepriekšējās balsošanas pirmajā dienā, 26.augustā, Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās pie urnām devušies 20 383 jeb 4,82% balsstiesīgo vēlētāju, liecina CVK apkopotie dati.