“Jaunā saskaņa”, “viltojot” pieclatnieku, pārkāpj priekšvēlēšanu aģitācijas likumu. Tās rīcību vērtēs KNAB
KNAB vērtē iespējamo “Jaunās saskaņas” priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumu, izmantojot piecu latu naudas zīmi. Partijas “Jaunā saskaņa” līderi, pārkāpjot gan Autortiesību, gan priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, nodrukājuši nu jau no aprites izņemto piecu latu banknoti tās oriģinālā izmērā, kā savas partijas reklāmlapeli. Bankas prezidenta vietā uz šī poligrāfiskā izstrādājuma parakstījies partijas līderis Juris Žuravļovs.
Lapelē, kas nodrukāta gluži kā īsta banknote un sasviesta tūkstošiem rīdzinieku pastkastītēs, aicināts “palīdzēt” “glābt cilvēkus”, ko var izdarīt balsojot par “Jauno saskaņu”. Saukļus parakstījuši eksbaņķiera Valērija Kargina sieva Tatjana, partijas priekšnieks un citi partijnieki, kas kandidē uz vietām Rīgas domē.
Šādas lapeles “emisija” ir vairāku likumu pārkāpums. Autortiesību likuma 17.1 pants “Naudas zīmes” nosaka, ka “Latvijas Bankai pieder autortiesības uz lata naudas zīmēm. Naudas zīmes aizliegts jebkādā veidā reproducēt, izņemot gadījumu, kad Latvijas Banka, Eiropas Centrālā banka vai valsts, kas emitējusi šīs naudas zīmes, sniegusi rakstveida atļauju vai tiek ievērotas Latvijas Bankas, Eiropas Centrālās bankas vai attiecīgās valsts naudas zīmju reproducēšanas prasības”.
Savukārt Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 17.1 pants nosaka: “Izplatot biļetenus, grāmatas, skrejlapas un citus iespiedtehnikā izgatavotus priekšvēlēšanu aģitācijas izdevumus, kas nav preses izdevumi, izdevumā skaidri un nepārprotami norādāms, ka tā ir politiskā reklāma un kurš aģitācijas veicējs šo priekšvēlēšanu aģitāciju apmaksājis, kā arī jānorāda šā izdevuma tirāža”. Uz šīs skrejlapas nav noradīta tās tirāža.
Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns Jauns.lv norādīja: “Šajā gadījumā ir pieļauts Latvijas Bankas 2009. gada 15. janvāra noteikumu Nr.30 “Lata naudas zīmju reproducēšanas noteikumi” un Autortiesību likuma 17.1 panta otrās daļas pārkāpums. Proti, reproducējot lata banknotes, nav ievērotas prasības par to, ka reprodukcijas izmēram nozīmīgi jāatšķiras no banknotes izmēra, kā arī tai viennozīmīgi jāatšķiras no naudas zīmes.
Minētais politiskais spēks ar mums nav saskaņojis šādas darbības.
Ņemot vērā, ka, visticamāk, pieļauts arī Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma 17.1 panta pirmās daļas pārkāpums, plānojam nekavējoties aicināt šo politisko spēku pārtraukt minēto aģitācijas materiālu izplatīšanu, kā arī informēsim par šo situāciju atbildīgo institūciju – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB).
Naudas zīmju reproducēšanas noteikumi izdoti, lai iespējami mazinātu naudas viltošanas un krāpšanas riskus. Šajā gadījumā šādi riski ir nelieli, jo lati vairs nav oficiāls maksāšanas līdzeklis un to apmaiņu var veikt Latvijas Bankā un specializētos naudas apmaiņas uzņēmumos, kur ir nepieciešamā kompetence un tehnika, lai atšķirtu īstas lata naudas zīmes no viltotām vai reprodukcijas materiāliem”.
Ja Latvijas Banka neplāno vērsties pret “Jauno saskaņu”, tad nepatikšanas tā var sagaidīt no KNAB. Tā preses dienests Jauns.lv informēja: “KNAB apliecina, ka ir pievērsis uzmanību šim aģitācijas materiālam un veiks pārbaudi par tā atbilstību Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma prasībām”.
Ja ir pārkāpts priekšvēlēšanu aģitācijas likums, tad fiziskajai personai draud naudas sods līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (200 eiro), bet juridiskajai personai — līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām (1400 eiro). Savukārt, ja ir pārsniegti priekšvēlēšanu tēriņi, tad partijai tos jāatmaksā valsts budžetā.
