Satriecošs skats skats uz Daugavas lokiem. Viena diena Slutišķos
Nonākot Naujienes novadpētniecības muzeja ekspozīcijā Slutišķu vecticībnieku lauku sēta, šķiet, ka esi aizceļojis simts gadu senā pagātnē: gaiša guļbaļķu ēka ar grezni veidotām logu apmalēm, istabā ar rozēm izšūts lina dvielis, uz galda patvāris, kam blakus žāvējas tējai salasītās ugunspuķes…
Viena diena Slutišķos
Nonākot Naujienes novadpētniecības muzeja ekspozīcijā Slutišķu vecticībnieku lauku sēta, šķiet, ka esi aizceļojis simts gadu senā pagātnē: gaiša guļbaļķu ēka ...
Viss kā pirms simt gadiem
Slutišķi ir vecticībnieku ciemats Daugavas labajā krastā Naujenes pagastā. 20. gadsimta sākumā Daugavpils pusē bija daudz krievu vecticībnieku, un daļai no viņiem iepatikās šajā klusajā un nomaļajā vietā pie upes. Slutišķu iedzīvotāji savas mājas iekopuši pēc savām, nevis latgaliešu tradīcijām, tāpēc te reiz izskatījās kā tipiskā krievu vecticībnieku ciematā. Novērtējot vietas unikalitāti, ir izveidota muzeja ekspozīcija – te apskarama renovēta dzīvojamā māja un saimniecības ēkas. Abu ēku būvniecības un atjaunošanas metodes bija kā toreiz, piemēram, ēkas siltumizolācijai izmantotas sūnas, bet mitruma izolācijai – bērza tāss. Izrādās, vecticībnieku mājā ir siltais gals, kurā saime dzīvoja, gatavoja ēst un gulēja, savukārt aukstajā galā glabāja graudus, sālītus gurķus un speķi, bet vasarā tur turēja arī ziemas darbarīkus – stelles, vērpjamos ratiņus. Ieejot mājā, šķiet, ka esi nonācis simt gadus senā pagātnē, tikai saimnieki uz mirkli izgājuši ārā. Te ir gan mēbeles, skapī salocīti palagi un segas, pie ūdens bļodas atstāts ziepju gabaliņš. Blakus esošajā saimniecības ēkā aplūkojama ekspozīcija Zirgvilkmes darbarīki Daugavpils novadā, kur redzami priekšmeti, kas saistīti ar zirgkopību un zemes darbiem. Arī transporta līdzekļi – darba rati, ziemas kamanas un līnijdroška.
Ar cieņu pret māju
Vecticībnieku sādžas būvētas, ievērojot svēta pagalma principu, ka dzīvojamā māja un saimniecības ēka atrodas tuvu, ideālā gadījumā tām saskaras jumti, pagalms ir noslēgts ar augstu sētu. Izrādās, vecticībnieku mājā svarīgākā vieta bijusi tā sauktais sarkanais stūris, kur atradās dažādi priekšmeti, kas nepieciešami lūgšanu rituāliem, – ikonas, lūgšanu spilventiņš, rožukronis. Parasti to iekārtoja austrumu pusē, bet, ja tas nebija iespējams, tad tajā stūrī, kur, ienākot istabā, krīt skatiens. Uzmanību piesaista augstie sliekšņi un mazās durvis. Izrādās, tas nav tapis ekonomiskos nolūkos, bet ar domu, ka katru reizi, kad savējais vai ciemiņš, ienākot istabā pieliec galvu, viņš šādi izrāda godu mājai. Taču pagrabs zem mājas būvēts tieši ekonomiskos nolūkos; zemes bija maz, un taupības dēļ to necēla kā atsevišķu ēku. Arī bez muzeja ēkas ir vērts izstaigāt Slutišķu ciemu un aplūkot pārējās saimniecības. Daudzas apkārtējās mājas nu kļuvušas par vasarnīcām, un ne visi vietēji ir vecticībnieki, taču apdarē saglabājušies vecticībnieku ēkām raksturīgie elementi. Te kādai mājai koši zili logu rotājumi, te citai augstā koka sēta un slēgtais pagalms.
Slutišķi iedvesmo Atmodai
Mierīgo un kluso dzīvi Slutišķos 80. gados apdraudēja iecere būvēt Daugavpils HES. Hidroelektrostacijas dēļ līmenis Daugavā krietni paceltos, un vairums vecticībnieku māju būtu zem ūdens, tāpēc daudzas ēkas tika nojauktas vai pārceltas citur. Un tieši šis iespējamais zaudējums iedvesmojis Atmodas laika līderi Daini Īvānu nosargāt mūsu dabas un vēstures bagātības – pēc viesošanās Slutišķos tapa leģendārais raksts laikrakstam Literatūra un Māksla, kas aizsāka kampaņu par Daugavas ielejas glābšanu. Īvāna atbalstītāji panāca, ka Daugavpils HES neuzcēla, un šis pavērsiens bija nozīmīgs solis Atmodas sākumam. Runājot par citiem interesantiem notikumiem, jāmin iecienītā seriāla Likteņa līdumnieki uzņemšana. Sibīrijā nonākušā Edgara Nārbuļa un Serafimas mīlas stāsts filmēts tieši te.
Uzkāpt Markovas pilskalnā
Taču nav tā, ka vecticībnieki bija pirmie iedzīvotāji Slutišķos, to apliecina blakus esošais Markovas pilskalns. Tas bijis viens mazākajiem latgaļu pilskalniem, diemžēl līdz mūsdienām nav saglabājies. Taču, stāvajā, aptuveni 40 metru augstajā kalnā uzkāpjot, paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas lokiem un apkārtnes mežiem. Tāpat interesenti aicināti iziet nepilnus divus kilometrus garo Markovas izziņu dabas taku. Tajā var aplūkot Markovas kapsētu, Putānu strautu, te ir arī atzīme, kādu ūdens līmeni būtu sasniegusi Daugava, ja tiktu uzbūvēts vēl viens HES. Tā kā Slutiški atrodas Daugavas loku dabas parka un Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā, šeit sastopamas retas dabas vērtības, piemēram, meža vizbuļi un atvašu saulrieteņi. Nogurušie kājas var atpūtināt labiekārtotajā atpūtas laukumā Latgales sēta: te viss sagatavots piknikam, ir vieta ugunskuram, galdi ar soliem.
Kā atrast?
Slutišķos var nokļūt, braucot pa Daugavpils-Krāslavas šoseju, nogriežoties pa labi, kad redzi brūnu zīmi ar norādi uz Slutišķiem. Taču, ja ir luste un iespēja, griezies pa labi jau Naujenē un brauc pa grants ceļu līdz Vasargelišķu skatu tornim. No 21 metru augstā torņa paveras brīnišķīgs skats uz Daugavas lokiem. Ja ainava šķiet kaut kur redzēta, atceries – šis skats reiz rotāja mūsu 10 latu banknoti. Tālāk, turpinot ceļu gar Daugavu, nonāksi Slutišķos.
Cik maksā? Skolēniem, studentiem un senioriem muzeja apskates biļete maksā 1 eiro, pieaugušajiem – 1,5 eiro. Gida pakalpojumi maksā 4,5–7 eiro, atkarībā no grupas lieluma. Muzeja sezona ir no maija līdz septembrim, apmeklētājus gaida no trešdienas līdz svētdienai plkst. 10–18. Tālrunis saziņai – 26532508. Markovas izziņu taka ir bez maksas un pieejama visu gadu.