Nobraukuma rādījumus, neskatoties uz prāvo naudassodu, vilto uz nebēdu
Kaut arī jau vairākus gadus ar likumu noteikta administratīvā atbildība par odometra rādījumu viltošanu, realitātē tā joprojām ir ļoti izplatīta parādība. Izmantojot pircēju nezināšanu, no ārzemēm ievesto lietoto auto tirgotāji, neraugoties uz iespējamo 2000 eiro lielo naudas sodu, to turpina darīt, un nav arī dzirdēts, ka kāds būtu saukts pie atbildības.
Raksta autors nolēma nopirkt savai meitai ne pārāk dārgu lietotu automašīnu, un uzmanību piesaistīja sludinājums, kurā piedāvāja 2009. gada "Toyota Yaris" ar 160 000 kilometru nobraukumu.
Apskatot to uz vietas kādā Tukuma auto placī, ārēji auto izskatījās labi uzturēts. Plača īpašnieks gan stāstīja, ka neko daudz par auto nezinot, jo to pieņēmis kā pirmo iemaksu par citu automašīnu.
Daudz netrūka, lai iegrābtos
Es vēl piezvanīju "Toyota" dīlerim un apjautājos par konkrēto modeli ar konkrēto nobraukumu, un saņēmu atbildi, ka tas būtu labs pirkums. Apskatot automašīnas vēsturi CSDD mājaslapā, bija redzams, ka tā Latvijā atrodas piecus gadus un šajā laikā nobraukusi tikai 25 000 kilometru.
Uzmanīgu gan darīja fakts, ka vienā gadā tehniskā apskate ir izieta tikai ar trešo piegājienu. Tirgotājs bija gatavs arī pakaulēties, nometa cenu, un gandrīz jau biju gatavs pirkumam, tomēr nolēmu pārbaudīt automašīnu pēc VIN – automašīnas identifikācijas numura. To var izdarīt vairākos interneta portālos, samaksājot apmēram 10 eiro.
Tad arī atklājās, ka pēdējā tehniskajā apskatē pirms iebraukšanas Latvijā šīs automašīnas faktiskais nobraukums Francijā ir bijis jau 397 000 kilometru, un tas – tikai piecu gadu laikā! Maza mašīnīte ar mazu motoriņu, turklāt vēl ar piekabes āķi – patiesībā būtu nopircis lūzni, kas varēja nomirt jebkurā brīdī.
Nav arī nekādu šaubu, ka šī automašīna savu “laimīgo pircēju” sagaidīs, jo agri vai vēlu atradīsies kāds, kurš patieso nobraukumu pārbaudīt neiedomāsies.
Krāpnieku guvumā miljardiem eiro
2018. gadā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, pieprasot pastiprināt noteikumus pret lietotu automašīnu odometru manipulācijām, kas patērētājiem gadā izmaksā miljardiem eiro.
Pētījumi liecināja, ka Eiropā importētām automašīnu odometru rādījumi tiek samazināti vidēji par 50% un to pārdošanas krāpnieciskā cena palielināta par 2000–5000 eiro. Aprēķini rāda, ka tādā veidā krāpnieki papildus iegūst 6–9 miljardus eiro.
Teorētiski šīs manipulācijas ar likumu ir aizliegtas 25 Eiropas valstīs, tomēr sodi ir dažādi – Francijā, piemēram, draud līdz diviem gadiem cietumā, bet citur tikai 200 eiro naudas sods. Latvijā sods par šādu pārkāpumu ir 1000 eiro fiziskai un 2000 eiro juridiskai personai, bet, ņemot vērā, ka šādu summu var atpelnīt pat ar vienu veiksmīgi notirgotu auto, tas nav diez ko iedarbīgs.
Pazūd pat pusmiljons kilometru
Vienīgi panākts tas, ka internetā vairs brīvi nevar iegādāties ierīces, ar kurām šos viltojumus izdara. Tiesa gan, Eiropas Savienībā pieņemta arī direktīva, kas paredz, ka tuvāko gadu laikā automašīnu ražotājiem ir jāpāriet uz vienotu sistēmu ar attālināti nolasāmiem odometru rādījumiem, bet līdz tam vēl tāls ceļš ejams.
Pēc Latvijas lietoto automašīnu ekspertu viedokļa, lietotajām automašīnām no ārzemēm vidēji tiek notīti vismaz 100 000–200 000 kilometru, turklāt fiksēti arī rekordisti ar vairāk nekā pusmiljonu pazudušu kilometru.
Diemžēl Latvijā daudzi joprojām tic, ka, piemēram, Vācijā, Francijā un Šveicē ar turienes pirmklasīgi attīstīto ātrgaitas ceļu sistēmu, kur 150–200 kilometrus braukt katru dienu uz darbu ir normāla parādība, automašīnas visi pārdod zem 200 000 kilometru nobraukuma.
Latvijā patiesību uzzināt vieglāk
Likums un Taisnība vēlējās noskaidrot, vai CSDD kā pelnoša satiksmes drošības iestāde varētu uzņemties atbildību noskaidrot patieso nobraukumu no ārvalstīm ievesto automašīnu pirmreizējās reģistrācijas reizē.
CSDD pārstāves Ievas Bērziņas komentārs gan liecina, ka tas faktiski nav iespējams: “Visa informācija par transportlīdzekli (arī odometra rādījumiem), to reģistrējot Latvijā, kā arī veicot tehnisko apskati, atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek iekļauta CSDD uzturētajā Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistrā. Šī informācija autovadītājiem bez maksas ir pieejama e-CSDD.
Turklāt odometru rādījumu datus var uzzināt kā auto īpašnieks, tā arī persona, kura, piemēram, vēlas iegādāties konkrēto transportlīdzekli. Taču ne visās valstīs (pat Eiropas Savienībā) šī informācija ir publiski pieejama. Nobraukumu vēstures dati daudzās Eiropas Savienības valstīs tiek uzskatīti par personas datiem, kas ir ierobežotas pieejamības informācija. Tāpēc nav patiess apgalvojums, ka transportlīdzekļu nobraukumi ir viegli pieejama informācija.”
Izrādās, Latvija ir viena no nedaudzajām Eiropas valstīm, kur informācija par nobraukumu tehniskajā apskatē tiek uzskaitīta un ir bez maksas pieejama. “Arī CSDD mājaslapā ir atrodama saite uz desmit valstu attiecīgajām interneta vietnēm, kur šo informāciju var noskaidrot,” piebilst Bērziņa.
CSDD statistika liecina, ka 2019. gadā Latvijā ir ievests aptuveni 50 000 lietotu automašīnu ar vidējo vecumu 11 gadi, to vidējais nobraukums šādā vecumā ir 212 000 kilometru. Interesanti, ka arī 5000 ievesto kravas auto, kuru vidējais vecums ir vidēji desmit gadu, vidējais nobraukums ir tikai 213 000 kilometru, un tas jau nu ir pilnīgi neticami. Šie skaitļi nepārprotami norāda, ka odometru rādītāju pirmspārdošanas vai pirmsreģistrācijas viltošana joprojām ir ikdienišķa parādība.
Katrs pats sava auto kalējs
Faktiski visās Eiropas valstīs darbojas lietotu auto pārpircēju mafija, kurā vadošie ir albāņi, turki, poļi un lietuvieši; viņi automašīnas sameklē privātpersonu sludinājumos un pēc tam jau attiecīgi sagatavotas tirgo savos auto plačos.
Ko tad darīt tam, kurš nolēmis iegādāties lietotu auto? Vispirms, protams, jāizmanto visas pieejamās iespējas, lai pārbaudītu reālo nobraukumu.
Latvijā pirmo reizi reģistrēto automašīnu vēsturi bez īpašām problēmām var uzzināt CSDD mājaslapā csdd.lv, tomēr arī šeit pastāv risks, ka īpašnieks katru gadu pirms došanās uz tehnisko apskati odometra rādītāju var pakoriģēt.
Tāpat darbojas interneta vietnes, kurās var iegūt pieeju diezgan daudzu Eiropas valstu datubāzēm; ir arī daudzu marku auto tirgotāji, kuri neslēpj pie viņiem apkalpoto automašīnu datus.
Latvijā populārākie ir autodna.lv un uzzinivin.lv, bet cilvēki, kas prot svešvalodas, līdzīgas iespējas var sameklēt arī citās valstīs, izmantojot interneta pārlūkprogrammas.
Meklēšana ir vienkārša, taču nav bez maksas. Ievadot VIN, ir iespējas uzzināt visu tās vēsturi, sākot ar nobraukumu un beidzot ar avārijām vai nozagšanas gadījumiem.
Protams, šajā sistēmā nebūs visu valstu automašīnu, taču lietoto auto tirgū pārstāvētas visas populārākās. Ir gan dzirdēts par atsevišķiem viltošanas gadījumiem dīleru centros, kur tirgo mazlietotas automašīnas, tāpēc varat pamēģināt arī laimi konkrētas automašīnas markas interneta vietnēs.
Nav informācijas, nav darījuma
Viens ir skaidrs – ja pēc VIN ierakstīšanas meklētājā nekāda informācija neuzrādās, ir tikai divi varianti: vai nu šī automašīna nāk no valsts, kur šāda centralizēta uzskaite netiek veikta, vai VIN ar nolūku uzrādīts nepareizi. To, starp citu, visai bieži dara lietoto automašīnu tirgotāji savos sludinājumos interneta portālos.
Katrā ziņā, ja jums neizdodas šādā veidā automašīnu identificēt, tas ir pietiekams iemesls, lai no konkrētā pirkuma atteiktos, un tikai tad, ja par nobraukuma pareizību esat pārliecināts, ir vērts sākt pārbaudīt konkrētā auto tehnisko stāvokli servisā. Jo tas, kā zināms, arī nav bez maksas.
