RSU profesors atgādina: telpās saķert vīrusu ir lielāka iespēja
No augusta kultūras sarīkojumos mīkstinātas distances prasības apmeklētājiem, paredz valdībā atbalstītie Kultūras ministrijas priekšlikumi.
Pēc konsultācijām ar Veselības ministriju paredzēts neattiecināt prasības par minimālās platības nodrošināšanu – četri kvadrātmetri – vienai personai uz pasākumiem muzejā, bibliotēkā, kultūras centrā, izstāžu zālē, brīvdabas estrādē, teātrī, koncertzālē, kinoteātrī un to ārtelpā, kuru laikā apmeklētāji atrodas fiksētās, personalizētās sēdvietās.
Mēnesi glabās datus par sēdvietām
Vienlaikus gan blakus sēdvietās var atrasties ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, un ne vairāk kā četras no vienas mājsaimniecības.
Starp katrām blakus esošajām – attiecīgi divām vai četrām – sēdvietām jānodrošina viena metra distance vai aizsargbarjera. Pametot sēdvietu, tomēr jāievēro divu metru distance. Datus par personalizētajām sēdvietām glabās vienu mēnesi, lai epidemiologi nepieciešamības gadījumā varētu noskaidrot kontaktpersonas.
Līdz šim Ministru kabineta noteikumi par epidemioloģiskās drošības pasākumiem radījuši lielas neskaidrības un visai nevienādas pozīcijas telpu un āra pasākumiem.
Vieni pārceļ, citi uzdzīvo
Kafejnīcās jāievēro divu metru attālums starp galdiem un pie viena drīkst sēdēt ne vairāk kā četri cilvēki, kamēr ārā – astoņi. 17. jūlijā sarīkotais Tērbatas ielas koncerts jau pierādīja grūtības nodrošināt epidemioloģisko drošību āra pasākumos.
Vieni festivālu rīkotāji izlemj neriskēt, piemēram, Rojā rīkotā Kulakova nakts pārcelta uz nākamā gada augustu, bet citi sarīko dzīres mēra laikā.
23. jūlijā Via Jurmala Outlet Village, jaunajā modes preču lieltirgū pie Jūrmalas šosejas, notika Baltais pikniks. Rīkotāji informēja par stingru noteikumu ievērošanu, bet nekāda divu metru distance starp apmeklētājiem nebija vērojama. Policija pārkāpumus nav reģistrējusi, bet Kas Jauns Avīze par inficēšanās risku lūdza eksperta viedokli.
Drošāk ir ārā
Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš stāsta, ka joprojām ir maz veiktu un ticamu pētījumu par jaunā koronavīrusa izplatīšanās īpatnībām un reālajiem riska līmeņiem dažādās vidēs, tāpēc eksperti, gatavojot ieteikumus ierobežojumiem, var izmantot konkrētajā brīdī zināmo informāciju.
Skaidri zināms, ka vīrusa galvenā izplatība notiek pilienu veidā un nokļūstot uz dažādām virsmām, un 15 minūtes atrasties tuvāk par diviem metriem inficētai personai ir lielākais riska faktors.
“Iekštelpās risku palielina tas, ka cilvēki tur atrodas ciešāk kopā un tas notiek ilgāku laiku. Telpās arī cilvēki ievērojami vairāk pieskaras dažādām virsmām (galdi, krēsli, apkalpošana), un daudz kas ļoti atkarīgs no ventilācijas kvalitātes un virsmu dezinficēšanas biežuma,” skaidro Vanadziņš.
Ārpus telpām lielākoties cilvēki tomēr ievēro distanci un arī saskare ir īslaicīgāka, jo šādos pasākumos parasti pārvietojas. Protams, fiksētu sēdvietu gadījumos riski ir augstāki.
“Ārpus telpām arī laika apstākļi – vējš un gaisā esošie putekļi, tāpat saules ultravioletais starojums – inficēšanās risku samazina. Arī virsmām āra pasākumos pieskaras mazāk, jo to vienkārši nav tik daudz. Tāpēc praksē noteiktie ierobežojumi var atšķirties pieļaujamo cilvēku skaitam, taču noteikumi jebkurā gadījumā būtu strikti jāievēro,” saka Vanadziņš.
