Banka atzīst, ka krāpšanu kļūst aizvien vairāk
“Neskatoties uz nemitīgo izglītošanu par krāpnieku metodēm, vēl aizvien veiksmīgo krāpniecības gadījumu skaits ir liels. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2019. gadā Citadele novērojusi divkāršu krāpnieku kampaņu skaita pieaugumu,” atzīst Kaspars Briška, bankas Citadele Informācijas tehnoloģiju drošības daļas vadītājs.
Noziedznieki karšu datus visbiežāk iegūst, tos nolasot ar kādu neautorizētu iekārtu (visbiežāk ārzemēs) vai ielaužoties interneta veikalos un nozogot uzkrātos karšu datus, vai tos nokopējot pirkuma brīdī.
Uzreiz jāziņo bankai
Tāpat krāpnieki ļoti veikli iegūst datus no pašiem klientiem gan ar krāpnieciskiem zvaniem, gan e-pastiem, iegūstot uzticību un saņemot darījumu veikšanai nepieciešamos datus.
Bieži maksājumu karšu dati tiek kompromitēti, klientam mēģinot norēķināties nedrošās vietnēs (piemēram, sociālos tīklos aktīvi reklamētās nezināmās ārzemju mājaslapās). Nereti šādas lapas izmanto tikai karšu datu iegūšanai un paziņojumu par maksājuma mēģinājumu pat nenosūta bankai, kas izdevusi karti.
Ja klients savos kontos atklājis sev nepiederošus darījumus, nekavējoties jāziņo bankai un jābloķē karte, kā arī jāraksta pieteikums bankai, lai sāktu izmeklēšanu.
Saņemot klienta pieteikumu, banka parasti iesaka vienlaikus vērsties tiesībsargājošās institūcijās nozieguma izmeklēšanai. Specifiskus pierādījumus faktam, ka klients darījumu nav veicis, banka nepieprasa, tomēr analizē viņa darbības un darījumus un var pieprasīt papildus informāciju.
Var prasīt pierādīt savu taisnību
Teorētiski var būt iespēja, ka klients apstrīdēto darījumu vienkārši neatceras (piemēram, gadījumos ar novēlotām papildus maksām, kas ieturētas autonomās, regulāru pakalpojumu apmaksu u.tml.).
Pamatojoties uz klienta pretenziju, karšu darījumu gadījumā banka ierosina reklamāciju procesu. Ja tā rezultātā saņemta informācija, ka darījuma veikšanā bijis iesaistīts klients, var tikt lūgts paskaidrojums un apliecinājums faktam, ka darījums bijis nesankcionēts (atkārtots klienta iesniegums, dokuments, kas apliecina, ka viņš vērsies policijā).
Vietā jautājums – vai uz pēkšņiem lieliem pārskaitījumiem bankas reaģē kā noteikts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumos Nr. 135 – uzreiz aptur darījumu vai naudu pārskaita un pēc tam uzdod jautājumus.
“Bankas klientu darījumu uzraudzībai tiek izmantotas abas metodes,” atbild Briška. Proti, iespējama gan pārskaitījuma apturēšana, noskaidrojot papildus apstākļus, gan arī izpēte jau pēc tam, jo ir gadījumi, kad aizdomīgas pazīmes konstatējamas ne uzreiz, bet skatot vairākus savstarpēji saistītus darījumus ilgākā laikā.
Iesaka izmantot atsevišķu karti
Citadeles pārstāvis iesaka ieviest atsevišķu maksājumu karti darījumiem tiešsaistē, kurā naudu ieskaita tikai, kad veic pirkumu. Tādējādi, ja kartes dati nonāks krāpnieku rokās, nebūs iespējams nozagt visu kontā esošo naudu.
Darījumus var kontrolēt bankas mobilajā lietotnē – ir iespējams norādīt pasaules reģionu, kurā ar karti var norēķināties. Vai izmantot internetbanku – ieslēgt atļauju darījumiem internetā tikai brīdī, kad to veic, un pēc tam atkal atslēgt šo funkciju.
Tāpat jāprot izvairīties no viltus interneta veikaliem, kuru vienīgais mērķis ir krāpniecība, nepiegādājot preci vai vienkārši nozogot kartes datus, un nekādā gadījumā nevajag atvērt e-pastā vai saziņas vietnē atsūtītas nepazīstamas interneta saites arī it kā kārdinošiem piedāvājumiem.
