Valsts kontrole vērsusies policijā saistībā ar NVD martā veikto aizsardzības līdzekļu iegādi

Valsts kontrole revīzijā vērtēja individuālo aizsardzības līdzekļu - aizsargmasku un respiratoru - iegādes procesu veselības resorā laika posmā no marta sākuma līdz aprīļa sākumam, kad to pārņēma aizsardzības resors.

Revidenti secinājuši, ka veselības resora veikto aizsardzības līdzekļu piegāžu procesā vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

VK norādīja, ka pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums Latvijā tika konstatēts 2.martā, un jau 3.martā Ministru kabinets piešķīra 1,2 miljonus eiro, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) varētu iegādāties medicīnas aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, medikamentus epidemioloģiskās drošības vajadzībām. Daļa no šī finansējuma bija paredzēta arī valsts materiālo rezervju papildināšanai.

"Tomēr, ņemot vērā kritisko situāciju Eiropā, NMPD izdevās iegādāties tikai 48% no plānotajām aizsargmaskām un 12% no respiratoriem," atzīmējuši revidenti.

NMPD un NVD, veicot individuālo aizsardzības līdzekļu iegādes, prioritāri balstījās uz veselības resora aprēķiniem un vajadzībām. Vienlaikus NVD aizsardzības līdzekļu iegādes veica ar rezervi, lai krājumi būtu pēc iespējas ilgākam laika posmam un daļu no tiem varētu novirzīt arī citu resoru vajadzībām. VK vērtējumā, līdz pat 27.martam tā arī nebija zināms, cik un kāda veida individuālie aizsardzības līdzekļi vispār ir nepieciešami valstiskā līmenī.

Revīzijas iestādē atzina, ka veselības resors aizsardzības līdzekļu iegādes veica apstākļos, kad bija jārīkojas ātri un izlēmīgi, taču ne valstiskā līmenī, ne veselības resora ietvaros nebija definētas prasības iegāžu veikšanai, līdz ar to tas, kā veikt iegādes atvieglotā kārtībā, bija tikai un vienīgi konkrētās iegādes veicēja kompetencē un atbildībā.

Vērtējot iegāžu procesu NVD, Valsts kontroles revidenti secināja, ka veselības resorā tika pieļauta vienpersonisku lēmumu pieņemšana, tādējādi radot korupcijas risku. "Lai gan NVD ar direktora mutisku rīkojumu bija izveidota darba grupa, kas nodarbojās ar aizsardzības līdzekļu iegādi, tomēr revidentiem neizdevās iegūt nekādus dokumentus par tās darbību. Turklāt lēmumus par līgumu slēgšanu ar konkrētiem piegādātājiem iestādes direktors pieņēmis vienpersoniski, par saviem lēmumiem informējot krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, tā saņemot netiešu atbalstu," klāstīja revīzijas iestādē.

Arī attiecībā uz NVD izvirzīto piegādātāju atlases kritēriju ievērošanu piecu konkrēto piegādātāju atlasei VK neesot izdevies iegūt dokumentārus pierādījumus, lai gan kritēriji piegādātājiem tika izvirzīti. Valsts kontrolē uzsver, ka visa procesa laikā lēmumu pieņēmēju darbības un lēmumi netika dokumentēti pat ne minimālā apjomā - vienošanās ar piegādātājiem notika mutiski, telefoniski, izmantojot lietotni "WhatsApp" un tamlīdzīgi.

"Lēmumu pieņemšana nav izsekojama un ar audita metodēm nav novērtējama. Iespējamas koruptīvas darbības būtu identificējamas ar operatīvām metodēm. Visu revīzijā iegūto informāciju Valsts kontrole ir nodevusi Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, kura ir uzsākusi resorisko pārbaudi, tostarp lai meklētu atbildes uz jautājumu - vai nepastāv slepenas vienošanās piegādātāju izvēlē," informēja revidenti.

Tāpat iegāžu procesa laikā NVD tā arī nepubliskoja informāciju par visiem saņemtajiem piedāvājumiem, bet gan tikai par 65 piegādātājiem ar norādi, ka saraksts tiks papildināts. Tas Valsts kontrolei liek secināt, ka tādējādi tika ierobežotas nozares iespējas sekot līdzi un uzraudzīt iegāžu procesu, kas varētu mazināt korupcijas riskus un kliedēt sabiedrības bažas.

Vienlaikus Valsts kontrole pozitīvi vērtē NMPD un NVD rīcību situācijā, kad individuālo aizsarglīdzekļu deficīta apstākļos, parādoties informācijai par viltojumiem, veselības resora dienesti pēc savas iniciatīvas organizēja paraugu kvalitātes testēšanu, piesaistot gan augstskolas, gan slimnīcu laboratorijas, gan Patērētāju tiesību aizsardzības centru un Veselības inspekciju. "Tiesa gan, pārbaudes netika veiktas visām piegādāto preču partijām," secināja revidenti.

Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija. Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts bija piešķīrusi finansējumu teju miljarda eiro apmērā.