Viņķele cer uz miljoniem mediķu atalgojumam
foto: LETA
Veselības ministre Ilze Viņķele (no kreisās), aizsardzības ministrs Artis Pabriks, ASV vēstnieks Latvijā Džons Kārvails un stacionāra "Latvijas Infektoloģijas centrs" Vīrusinfekciju molekulārās bioloģijas nodaļas vadītāja Tatjana Kolupajeva apmeklē Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas Nacionālās mikrobioloģijas references laboratoriju.
Politika

Viņķele cer uz miljoniem mediķu atalgojumam

Jauns.lv / LETA

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) cer, ka valdošā koalīcija vienosies par naudas atvēlēšanu mediķu algu palielināšanai, lai arī ne visi politiskie spēki šo uzskatot par savu atbildību.

Viņķele cer uz miljoniem mediķu atalgojumam...

Ministre šorīt TV3 atzina, ka pašlaik sarunas par nodokļu izmaiņām un līdz ar to arī budžeta jautājumiem koalīcijā nesekmējas, tomēr premjers Krišjānis Kariņš (JV) un Finanšu ministrija grasoties augusta sākumā kolēģiem prezentēt ieceres šajā jomā.

Taujāta, kas viņai liek domāt, ka Veselības ministrija (VM) izcīnīs iecerētos simtus miljonus eiro, Viņķele izteicās, ka tam varētu palīdzēt situācija ar Covid-19, kas esot apliecinājusi, cik būtiski mediķi ir sabiedrībai.

Politiķe atzina, ka starp partijām "ir neliela politiskā greizsirdība", līdz ar to neesot jūtams, ka veselības aprūpi visas valdošās koalīcijas partijas uztvertu kā visas valdības atbildību, atstājot to ministres pārstāvētajai partijai.

Ministre atkārtoti pauda viedokli, ka Latvijā būtu jānosaka minimālās sociālās iemaksas visiem nodokļu maksāšanas veidiem.

Kā ziņots, VM mediķu atalgojuma pieaugumam nākamā gada budžetā ir pieprasījusi 211 miljonus eiro, iepriekš informēja VM valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns.

Šis finansējums paredzēts trīs daļās, no kuriem 16 miljoni eiro paredzēti, lai turpinātu segt šogad piešķirto finansējumu. Vēl 60 miljoni paredzēta atalgojuma pieaugumam par 10%, kas šogad netika veikta, norādīja Kasparāns. Tāpat šajā pieprasījumā paredzēti līdzekļi arī vēl papildu paredzētajam 20% atalgojuma pieaugumam.

Atbilstoši izstrādātajam attīstības septiņu gadu plānam, darba samaksas palielinājums ārstniecības personām varētu būt pakāpeniskāks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu 2,74 vidējo valsts tautsaimniecības darba algu apmērā, atšķirībā no šobrīd 1,86 algu apmēra. Tas, savukārt Kasparāna ieskatā, atbilstu OECD valstu vidējam rādītājam.

Viņķele piebilda, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu, kam nākamajā gadā būtu nepieciešami papildu 211 miljoni eiro, ļautu veselības aprūpes pakalpojumu tarifā noteikto vidējo darba samaksu palielināt par 30%.

Veselības aprūpes finansēšanas likums paredzēja ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu trīs gadu periodā - 2019., 2020., 2021.gadā - katru gadu par 20%. Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, šogad ārstniecības personu darba samaksas palielinājumu neizdevās īstenot pilnā apmērā, bet daļēji - par 10%, bet rezidentiem - par 20%. Tādēļ, lai novērstu neatbilstību likumā noteiktajam, 2021.gadā darba samaksas palielinājumam jābūt, iekļaujot 2020.gadā nepiešķirto apmēru.

Ministrijā norādīja, ka ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam pēdējos trīs gados ir novirzīti ievērojami līdzekļi, ļaujot tarifā noteikto vidējo darba samaksu ārstiem palielināt līdz 1485 eiro, proti, trīs gadu laikā pieaugums kopumā par 61%, māsām, ārstu palīgiem, vecmātēm - līdz 891 eiro, kas trīs gadu laikā pieaudzis kopumā par 56%, māsu palīgiem - līdz 594 eiro, pieaugums kopumā trīs gadu laikā palielinājies par 43%.