Atbrauc atpūsties no Covid-19? Cilvēkus Rīgā un Pierīgā biedē lielais skaits automašīnu ar Krievijas numurzīmēm
Pēdējo nedēļu laikā sociālajos tīklos arvien biežāk novērojams sašutums par to, ka Rīgā un tās apkārtnē manāmi savairojušās automašīnas ar Krievijas Federācijas numurzīmēm. Cilvēki bažījas par to, vai visi iebraukušie tik tiešām godīgi ievēro saistībā ar Covid-19 noteiktos piesardzības pasākumus un 14 dienu karantīnu, kā arī vaicā, vai valstī iebraukušos kāds maz uzrauga.
Kā novērojams sociālajā tīklā “Twitter”, vietējie iedzīvotāji šomēnes neierasti daudz automašīnas ar Krievijas numurzīmēm pamana Rīgā, Jūrmalā, Mārupē, tostarp arī lielākajos galvaspilsētas tirdzniecības centros.
“Vai man vienīgajam šķiet, ka tik daudz auto ar Krievijas numurzīmēm Jūrmalā, “Spicē” un Mārupē nebija redzēti pat Jaunā Viļņa laikos?” vaicā kāds “Twitter” lietotājs.
Šodien 5 min laikā Jūrmalā redzēju 8 mašīnas ar RU numuriem, pilnas ar cilvēkiem, kuri neievēro nekādus piesardzības pasākumus. Varbūt pirms vainot LV sabiedrību C-19 izplatībā, vajadzētu noteikt STINGRUS ierobeožojumus iebraucējiem. Pretējā gadījumā viss būs kaķim zem astes...
— Roberts Furmanis (@dr_furmanis) July 11, 2020
Interesanti, no kuram valstīm iebrauc visvairāk - šobrīd (statistika ir? ) - un attiecībā uz kurām valstīm ir vēl aizvien iebraukšanas aizliegums? Vai tad liegums lidot no uz Krieviju ir atcelts? https://t.co/LX9TYnq6UI
— Ilze Ostrovska (@io7246) July 10, 2020
Skatoties uz ielām auto at krievu numuriem - baigi daudz. pluss tie krievi kas iebrauc pie mums no citas Šengenas, netiek kontrolēti vispār.
— Martins Jansons (@MartinG34232398) July 10, 2020
varbūt mums tomēr nelaist šeit iekšā personas, piemēram, no Krievijas? Ar savu auto brauc bariem vien...
— Anita Legzdina (@AnitaDreika) July 8, 2020
Vai man vienīgajam šķiet, ka tik daudz auto ar Krievijas numurzīmēm Jūrmalā, Spicē un Mārupē nebija redzēti pat Jaunā Viļņa laikos?
— Juris Vaidakovs (@Afanasijs) July 12, 2020
Pēdējās nedēļas laikā esmu sastapis desmitiem cilvēku, kuri ir reāli uztraukušies no baisā daudzuma auto ar Krievijas numurzīmēm ielās pandēmijas laikā. Es dzīvē neesmu redzējis nevienu, kurš uztrauktos, ieraugot NATO gaisa spēku lidaparātus.
— Armands_sgrebdlaV (@Wald_berg) July 13, 2020
Kas bija ar to lidmašīnu no Krievijas? Un kamdēļ ir tikdaudz auto ar RU nummuriem??🤔
— Richijs (@Richijs13) July 9, 2020
Vai kāds uzrauga no “sarkanā saraksta” valstīm ieceļojušos?
Der zināt, ka Covid-19 izplatības dēļ, ceļošanas kontekstā “sarkanajā sarakstā” tiek iekļautas tās Eiropas Savienības (ES) un līdzīgās attiecībās esošās valstis, kuru kumulatīvie rādītāji ir saslimšana virs 25 personām uz 100 000 iedzīvotāju, liecina Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētā informācija.
Tāpat sarkanajā sarakstā iekļautas valstis, kuras nav minētas iespējamo atļauto valstu sarakstos – līdz ar to sarkanajā sarakstā ir arī Krievija un Baltkrievija.
Saskaņā ar statistiku, Krievijā vēl 12. jūlijā dienā konstatēto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits bija 6615.
Kopumā valstī, kuru starptautiskā sabiedrība sākotnēji turēja aizdomās par neprecīzu Covid-19 situācijas atainojumu sniegtajā statistikā, reģistrēti ap 733 699 saslimšanas gadījumiem un 11 439 Covid-19 izraisītiem nāves gadījumiem.
Ņemot vērā iepriekšminēto, Jauns.lv vērsās Veselības ministrijā (VM) un Iekšlietu ministrijā (IeM), lai noskaidrotu, vai atbildīgās instances ir lietas kursā un var apstiprināt Krievijas iedzīvotāju pastiprinātu ieceļošanu.
Papildus tika lūgts skaidrot, kādi tieši piesardzības pasākumi Latvijā ir jāievēro no Krievijas ieceļojušajiem un vai atbildīgie dienesti seko līdzi tam, lai iebraucēji ievērotu ar Covid-19 saistītos nosacījumus.
Iebraucēju pašizolēšanos lielākoties kontrolē pa telefonu
Uz jautājumiem atbildēja IeM Komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Māris Zariņš, paskaidrojot, ka iebraucēju uzraudzīšana saistībā ar Covid-19 ierobežojumu ievērošanu ir ministrijas pakļautībā esošās Valsts policijas (VP) kompetence. To pašu norādīja arī VM, sīkāk jautājumus nekomentējot.
VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Elīna Priedīte Jauns.lv informēja, ka policija joprojām turpina kontrolēt to, vai personas, kurām jāievēro pašizolācija, to dara.
“Personas, kuras iebraukušas no “nedrošām valstīm” – t.i. no tādām, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 16, aizpilda anketu, apņemoties ievērot 14 dienu pašizolāciju. Attiecīgi Valsts robežsardze informāciju nodod VP pēc piekritības, un policijas darbinieki veic personu kontroli – tagad vairāk pašizolācijas kontrole notiek pa telefonu, taču tiek veiktas arī klātienes pārbaudes,” atklāja VP pārstāve.
Ar anketu, kura jāaizpilda iebraucošajiem, var iepazīties šeit, norādīja Valsts robežsardzē.
Priedīte arī piebilda, ka tāpat pašizolācija obligāti jāievēro arī tām personām, kas caur smagi skarto valsti ir braukušas tranzītā, kā arī tad, ja persona ierodas no “nedrošām” valstīm, caurbraucot arī tās valstis, kur nav paaugstināts saslimstības risks.
“Jāapzinās, ka vīruss vēl joprojām nav uzveikts, tāpēc ir nopietni jāattiecas uz noteiktajiem ierobežojumiem – ierodoties no smagi skartajām valstīm, obligāti jāievēro pašizolācija, neatkarīgi no tā, vai anketa ir vai nav aizpildīta,” piebilda VP pārstāve.
Ja kāda rīcībā ir informācija par iespējamiem likumpārkāpumiem saistībā ar pašizolāciju un noteiktajiem ierobežojumiem, VP aicina iedzīvotājus par to ziņot, zvanot uz tālruni 110.
VP atbildē gan netika minēts, cik bieži iebraucēji, konkrēti no Krievijas, tiek pieķerti īpašo piesardzības pasākumu neievērošanā un kādas sankcijas pārkāpējiem par to pienākas.
IeM arī neatbildēja, vai ir apstiprināms, ka pēdējās nedēļās būtu pieaudzis no Krievijas ieceļojušo personu skaits.
Viņķele aicina pārskatīt vīzu izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem
Jauns.lv jau arī ziņoja, ka veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi, ka Iespējams, tiks pārskatīta vīzu izsniegšanas kārtība ar Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, jo minētajās valstīs inficēšanās rādītāji ar Covid-19 izraisīto slimību ir diezgan augsti.
Viņķele skaidroja, ka jautājumi par ierobežojumiem šo valstu pārstāvjiem nav VM pārziņā, tāpēc par izmaiņām šajā jomā sīkāk jāinteresējas pie ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) un satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP).
Politiķe norādīja arī uz Iekšlietu ministrijas lomu kontroles nodrošināšanā. Attiecībā uz sarkanā saraksta valstīm nepieciešamie ierobežojumi jāattiecina gan uz vīzu, gan termiņuzturēšanās atļauju izmantošanu, norādīja politiķe.
VM pašlaik jaunus ierobežojumus no savas puses nepiedāvās, jo nav atklāti jauni slimības perēkļi.
Attiecībā uz pagājušajā nedēļā atklātajiem trīs uzliesmojuma perēkļiem valdība jau piektdien, 10. jūlijā, lēma par nepieciešamo ierobežojumu atjaunošanu, atgādināja Viņķele.
Arī Rinkēvičam nav pārliecības par ieceļotāju apzinīgumu
Edgars Rinkēvičs (JV) jau pagājušajā nedēļā pieļāva iespēju, ka Covid-19 izplatības mazināšanai būtu jāpārskata termiņuzturēšanās atļauju sistēma.
Diskutējot par VM priekšlikumiem par atsevišķu ierobežojumu pastiprināšanu Covid-19 izplatības mazināšanai, Rinkēvičs šos ierobežojumus nodēvēja par “maigiem”.
Vienlaikus ministrs informēja par ārvalstu ieceļošanas gadījumu statistiku, sevišķi no tādām valstīm kā Krievija un Baltkrievija, kur joprojām ir liels Covid-19 saslimušo skaits.
Rinkēvičs norādīja, ka lielākā daļa šo valstu pilsoņu, kuri ierodas Latvijā, galvenokārt saņēmuši ar darbu saistītas vīzas, piemēram, 39% vīzu izsniegtas jūrniekiem. Vienlaikus ārlietu ministrs aicināja diskutēt par termiņuzturēšanās atļauju sistēmas pārskatīšanu.
“Arī ārkārtējās situācijas laikā laidām Latvijā cilvēkus ar uzturēšanās atļaujām. Es neesmu pārliecināts, ka viņi nosēž divas nedēļas pašizolācijā,” stāstīja Rinkēvičs, piebilstot, kas šis ir diskusiju vērts jautājums.
Arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) norādīja uz problēmu, ka Latviju apmeklē Covid-19 vairāk skartu valstu iedzīvotāju, tāpēc Latvijā būtu pārskatāma termiņuzturēšanās atļauju sistēma.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs atzina, ka šis jautājums ir skatāms kontekstā Eiropas politiku attiecībā uz atļauju piešķiršanu ieceļot.