Pārdaugavā septiņus gadus darbojas nelegāla viesnīca
Pārdaugavā, Slokas ielā 28, atbildīgo dienestu degungalā bez jebkādām problēmām jau septiņus gadus darbojas viesnīca, kas nav nodota ekspluatācijā, pat vēl vairāk – būvdarbi veikti, pat nesaņemot būvatļauju. Īpašnieki ēkas legalizāciju uzsākuši tikai pirms pāris gadiem, taču nekas vēl nav izdarīts.
Viesu nams un kempinga mājas iebūvētas Pārdaugavas vēsturiskajā centrā starp privātmājām. Kaimiņi interesējušies Rīgas pilsētas būvvaldē, kur pavēstīts, ka 2007. gadā īpašnieks vērsies pēc būvatļaujas, bet tā atteikta.
Sūdzības nelīdz
“Kopš tā laika noritējusi nelikumīga būvniecība, tapusi briesmīga dizaina vēl nepabeigta ēka un vesela rinda kempinga māju, kas nu jau arī aktīvi otro sezonu uzņem viesus. Šovakar atkal skan skaļš krievu reps, bet pusapģērbti viesi klīst ārpus teritorijas un skaļi lamājas. Viesnīca, protams, strādā nelegāli, jau divas reizes pārrunāju ar būvvaldes atbildīgajiem, kaimiņi un es rakstījām pretenziju, bet nekas nav mainījies,” lasāms ierakstā Facebook.
Tāpat nelikumīgi nozāģēta skaista, sena kļava. “Paspēju izsaukt pašvaldības policiju, bet diemžēl pēc mēneša kļava tika piebeigta. Apsaimniekotājam esot gali Rīgas domē, un tad diemžēl darbojas citi likumi,” secina kaimiņiene.
Ieraksta autore (viņas vārds ir redakcijas rīcībā) Kas Jauns Avīzei apstiprina, ka viņa divas reizes personīgi bijusi runāt par šo situāciju pie nu jau atstādinātā būvvaldes vadītāja Ingusa Vircava. Viņš teicies kaut ko par šo problēmu dzirdējis, solījis noskaidrot un sniegt informāciju, bet nekā. Informēts arī Valsts ieņēmumu dienests, taču viesnīca turpina darboties. Būvvaldē šis objekts joprojām figurējot kā pirms kara būvēta četru dzīvokļu māja.
Rezervācijas piedāvā kopš 2013. gada
Apskatot klātienē, jāsecina, ka uzbūvētā ēka ļoti izceļas ar bezgaumību. No ielas puses gan nekādas viesnīcas izkārtnes nav pamanāmas, tomēr, ieejot sētā, uz nama sienas var redzēt padzisušu uzrakstu Hotel Atrium.
Ierakstot šo nosaukumu viesnīcu rezervēšanas portālā booking.com, atklājas, ka šis hotelis tur piedāvā savus pakalpojumus kopš 2013. gada augusta. Ir 11 numuri, sākot no vienkārša divvietīga un beidzot ar “ekskluzīvu ar balkonu”.
Teju septiņu gadu laikā viesi booking.com ievietojuši gandrīz 400 atsauksmju – tiesa gan, tās nav visai glaimojošas un Atrium kopumā novērtēts tikai ar 6,8 desmit ballu sistēmā. Daudzos ierakstos lasāmi pat vārdi “briesmīgi”, “tā nav viesnīca, bet hostelis” un “šausmīga teritorija”. Bieži norādīts, ka numuros ir nepatīkama smaka, kas liecina par neatbilstošu ventilācijas sistēmu.
Kas Jauns Avīzei izdevās noskaidrot, ka šis īpašums uz 1999. gada pirkuma līguma pamata pieder diviem it kā Krievijas pilsoņiem ar uzturēšanās atļaujām. Cīņā par īpašumu bijušas vairākas tiesvedības, un tas joprojām ir apgrūtināts ar hipotekārajiem kredītiem.
Piemērots naudassods
Rīgas pilsētas būvvaldē apgalvo, ka par šo objektu iestāde uzzinājusi tikai pēc sūdzības pagājušā gada vidū. Tad ēkas apsekotas un konstatēts, ka viena no tām tiek ekspluatēta neatbilstoši projektētajam lietošanas veidam, bet otra ēka un piebūve – bez nodošanas ekspluatācijā.
Īpašniekam uzlikts par pienākumu ēku ekspluatāciju pārtraukt un piemērots maksimālais naudas sods – 1400 eiro. Uzdots arī sakārtot būvniecības dokumentus, bet īpašnieks lūdza termiņa pagarinājumu, kas piešķirts, un tikai nesen būvvaldē iesniegts būvprojekts.
Tikmēr, pēc kaimiņu novērojumiem, būvdarbi tur nav apstājušies ne mirkli un viesu uzņemšana turpinājusies nepārtraukti. Nav arī skaidrs, kā šāda objekta darbību septiņu gadu laikā nav pamanījuši ne ugunsdrošības, ne sanitārās uzraudzības dienesti.
Gaida jaunu traģēdiju?
Būvvaldes galvenā speciāliste Kristīne Bašķere turpretim informē: “Šā gada sākumā būvvaldes inspektori atkārtoti veica objekta apsekošanu, kuras laikā konstatēts, ka būvdarbi ir pārtraukti un otrā ēka ar piebūvi apsekošanas brīdī nav tikušas ekspluatētas. Arī šā gada vidū veiktajā apsekošanā būvinspektors ir secinājis, ka situācija pēc iepriekšējās apsekošanas nav būtiski mainījusies, un viesu izmitināšana apsekošanas laikā netika konstatēta.”
Bašķere arī norāda, ka būvvaldes politika šobrīd virzīta uz to, lai nevis aizvērtu, likvidētu un nojauktu, bet gan uz iespēju dot iespēju šīs lietas sakārtot.
Iespējams, ka privātmāju gadījumā šāda pretimnākšana ir pieļaujama, taču komerciālā objektā, kuru izmanto klienti, tas ir vairāk nekā dīvaini, it īpaši ja atceramies Zolitūdes traģēdiju.
Ko neredz būvinspektors
Pēdējā apsekošana veikta jūnijā īsi pirms Jāņiem tieši pēc Kas Jauns Avīzes izrādītās intereses. Tieši šajā laikā, 21., 22. un arī 26. jūnijā, booking.com ievietotas kārtējās viesu atsauksmes, bet pēdējais ieraksts ir pavisam svaigs, datēts ar 3. jūliju.
Jāsecina, ka būvinspektors labākajā gadījumā ir vai nu piemānīts, vai sliktākajā gadījumā uz laiku padarīts neredzīgs. Arī raksta tapšanas laikā 5. jūlijā Kas Jauns Avīze piezvanīja uz Hotel Atrium norādīto telefona numuru un uzzināja, ka brīvu numuru var dabūt kaut tūlīt.
Kad apmēram stundu pēc šī zvana laikraksts sazvanīja viesnīcas pārvaldnieku Redžinaldu, viņš nekautrējoties apgalvoja, ka viesnīcas darbība apturēta un šobrīd kārto dokumentus.
Arhitekte atteicās no sadarbības
Kas Jauns Avīzei izdevās atrast arhitekti, pie kuras Atrium apsaimniekotāji 2015. gadā bija vērsušies jautājumā par nelikumīgās būvniecības legalizēšanu. Velga Drupa šo objektu personiski apsekojusi un konstatējusi neskaitāmus būvniecības normu pārkāpumus.
“Tur bija viss iespējamais. Ēka pēc saviem ārējiem parametriem un izmantošanas veida vismaz tolaik noteikti neatbilda šā pilsētas rajona apbūves noteikumiem,” atceras arhitekte. Apsekošanas brīdī jau bijusi veikta iekšējā pārbūve no diviem uz trim stāviem un izbūvēts pagrabs. Arī iekšpuses izbūvē bijis lērums pārkāpumu.
“Runāju ar kādu vīrieti, kurš stādījās priekšā kā Redžinalds, un viņš diezgan atklāti pastāstīja, ka objekts iecerēts kā vieta, kur pārīšiem pārlaist nakti. Viņš tur pats trešajā stāvā dzīvo, un viņa ģimene šajā viesnīcā arī darbojas. Visu apsekoju un pateicu, ka bez ļoti nopietnas pārbūves nekāda legalizācija te nevar notikt, un no tālākas sadarbības atteicos. Būs ļoti interesanti pavērot, kā viņiem ar saskaņošanu un legalizāciju veiksies,” teic Velga Drupa.
Viņai ir arī viedoklis par pašreizējo būvvaldes politiku: “Būvvalde un būvinspektori ir tieši ieinteresēti, lai šādi pārkāpumi Rīgā būtu, jo tad viņiem nāk gan soda naudas, gan arī otrā alga tieši kabatā. Viņi velk garumā šādas administratīvās lietas, kaut gan situācijā, ja kaut kas ir uzbūvēts, acīmredzami pārkāpjot normatīvus, lēmumam būtu jābūt ātram un kardinālam – tas ir jājauc nost. Vienam būvinspektoram savulaik pat pietika nekaunības man uzdot jautājumu – bet kāpēc jūs esat ieinteresēta, lai likumi tiktu ievēroti?”
Problēmas arī Saskaņas telpās
Atgādināsim, ka kādreiz visu būvniecību valstī uzraudzīja Valsts būvinspekcija, kuru toreizējais premjers Einārs Repše likvidēja 2009. gadā. 2010. gadā Valsts kontrole atzina, ka tas bijis kļūdains lēmums, jo pašvaldību pārraudzītās būvvaldes jau pirmajā darbības gadā bija veikušas par 70% mazāk pārbaužu, nekā līdz tam būvinspekcija.
Vēl kāds interesants fakts – izrādās, ka telpas Centrāltirgus Spīķeros, kurās ilgu laiku atradās Rīgā valdošās partijas Saskaņa birojs, arī visu šo laiku izmantotas, tās nenododot ekspluatācijā pēc iekštelpu pārbūves. Arī tur pēc Kas Jauns Avīzes intereses paviesojās būvinspekcija, un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. Tiesa gan, Saskaņa savu biroju jau pārcēlusi uz Saeimu.
