Pēc pusaudža nelaimes Bauskā mediķi aicina lietot veloķiveres
Bauskā pie Mūsas tilta smagu galvas traumu guvis pusaudzis ar divriteni, nogāzdamies no kraujas. Mediķi uzsver, ka puisim nebija ķiveres.
Negadījuma aculiecinieks Bauskas Dzīves portālā vēsta, ka pusaudzis braucis lejā caur spraugu, kur tilta beigās nav margu. Iespējams, viņš domāja, ka kalns ved līdz upei, taču nokrita no apmēram piecus metrus stāvas nogāzes.
Cīņa par dzīvību
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule pavēstījusi, ka divas mediķu brigādes par 2007. gadā dzimušā zēna dzīvību cīnījās pusotras stundas. “Sapakots vakuummatracī, mākslīgi elpināts, aparātu pīkstienu skaņās tagad viņš ir ceļā uz Bērnu slimnīcu. Vēl jānoturas vairāki desmiti kilometru! Ķiveres nebija,” tviterī ierakstīja Cipule.
Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents, anesteziologs reanimatologs Roberts Fūrmanis tviterī atklāti norāda, ka smagā galvas trauma ir ar ļoti augstu invaliditātes risku: “Ja šis zēns izies cauri bez sekām, tad tā būs milzīga laime.”
Ķivere amortizē triecienu
Tajā pašā laikā diskusijā sociālajos tīklos daļa nekavējās paziņot, ka veloķiveru lietošana ir bezjēdzīga. Fūrmanis skaidro, ko nozīmē smaga galvas trauma: “Tā ir ārēju spēku (sitiens, rotācija, paātrinājums) ietekme uz galvaskausa kauliem un galvas smadzeņu audiem, kā rezultātā ir iestājies galvas smadzeņu bojājums, kas rada gan apziņas traucējumus notikuma vietā, gan arī dažādas organisma reakcijas vēlākā laika posmā.”
Bērni turklāt ir daudzkārt jūtīgāki pret traumatisku bojājumu, un viņiem smagas galvas traumas biežāk ir ar neatgriezeniskām sekām.
“Sociālajos tīklos izskanēja arguments, ka bērnam tāpat nekas nebūtu palīdzējis, jo kritiens bija no kraujas. Šim apgalvojumam es negribētu piekrist. Velosipēda ķivere ir paredzēta tam, lai amortizētu triecienu pa galvu (salūstot un deformējoties), kas šajā situācijā, iespējams, būtu palīdzējusi bērnam izvairīties no smagas galvas traumas,” raksta Fūrmanis.
Jāpārliecina arī paša dēls
Vilkt vai nevilkt ķiveri, paliek uz katra paša sirdsapziņas. “Es vilkšu ķiveri, kad braukšu no Jūrmalas uz Rīgu vai arī braukšu savā treniņā pa mežu. Citi nevilks ķiveri, kad brauks uz veikalu pēc piena. Brīva izvēle. Taču bērniem tā būtu lietojama obligāti, jo arī šis gadījums apliecina, ka neviens nevar paredzēt to, kas ienāks bērna prātā un kurā brīdī viņš izdomās uzbraukt uz kraujas malas. Vecākiem ir jāmotivē bērni domāt par drošību. Vecākiem ir jāstāsta tas, ka uzvesties droši – tas ir stilīgi,” aicina Fūrmanis.
Arī ārstam pašam savā ģimenē tas bijis jāpierāda: “Mans vecākais dēls (7 gadi) vēl pavisam nesen konsekventi atteicās nēsāt veloķiveri. Salīdzinoši ātri tika atrasta motivācija – veloķivere ar mirgojošu lampu aizmugurē. Savu iepriekšējo ķiveri mans dēls uzdāvināja kaimiņu bērnam, kurš arī tagad to nēsā. Arī pats ar lepnumu ieslēdz lampu un uzvelk ķiveri.
Nepārprotami ir skaidrs – bērnu veloķivere pasargās no smagas galvas traumas gūšanas.”
Pareiza rīcība smagas galvas traumas gadījumā
• Novietojiet cietušo pusguļus vai cietušajam ērtākajā pozā
• Vienmēr zvaniet 113, ja ir bijis samaņas zudums
• Ja cietušais vemj – pagrieziet uz sāniem
• Ja ir brūce, pārsieniet ar sterilu pārsēju
• Neļaujiet cietušajam atdzist, pasargājiet no apkārtējās vides nelabvēlīgas ietekmes
• Aprūpējiet un nomieriniet cietušo
• Ja nepieciešams, veiciet atdzīvināšanas pasākumus
• Ja cietušais bezsamaņā ar saglabātu elpošanu, novietojiet stabilā sānu guļā
• Novērojiet cietušo
