No amata atlaistais Kravalis traucējis izmeklēt viņa māsas lomu viltotu drēbju kravas neaizturēšanā

2014.gada jūnijā Terehovas muitas kontroles punktā no Krievijas iebraukušas divas kravas automašīnas ar dārgu zīmolu apģērbiem, taču radušās aizdomas, ka preces ir viltojumi, tāpēc krava aizturēta. Pārbaudīt radušās aizdomas par apģērbu viltojumiem pieaicināts Eiropas Antikontrafakta tīkla pārstāvis no Rīgas.

Sākumā kravas mērķis bijusi Eiropas Savienība (ES). Pieaicinātais speciālists konstatējis, ka krava ir viltojums, un muitnieki noformējuši attiecīgu protokolu. Likums paredz, ka apģērbu viltojumi ir konfiscējami un iznīcināmi.

Krava Terehovā nostāvējusi nedēļu, kad pēkšņi muitnieki mašīnas palaiduši, jo it kā noskaidrojies, ka krava tomēr paredzēta transportēšanai ārpus ES - no Krievijas uz Ķīnu tranzītā caur Latviju.

Antikontrafakta tīkla pārstāvis vērsies pie VID generāldirektores Ināras Pētersones ar lūgumu pārbaudīt, vai amatpersonas nav pieļāvušas noziegumus. Sāktas dienesta pārbaudes, kurās noskaidrojies, ka Latgales muitas darbinieki pārtraukuši administratīvo lietvedību pēc tam, kad no Rīgas muitas Riska vadības daļas saņēmuši rīkojumu ļaut kravai turpināt ceļu. Lietā esot bijusi iesaistīta Muitas pārvaldes vadītāja Kravaļa māsa Trukšāne.

Dienesta pārbaudes ilgušas vairāk nekā gadu, līdz Finanšu policija pret Trukšāni un Latgales muitas pārvaldes priekšnieku Guntaru Loitu sākusi kriminālprocesu par valsts amatpersonu bezdarbību, kuras rezultātā nodarīts būtisks kaitējums. Abi aizturēti, bet pēc divām nedēļām palaisti, atstādinot no amatiem.

Izmeklētājiem esot pierādījumi, ka Kravalis izmantojis savu dienesta stāvokli, lai traucētu izmeklēt viņa māsas lomu viltoto drēbju kravas atbrīvošanā. Sarunā ar "Nekā personīga" nu jau atstādinātais muitas ģenerālis pauda viedokli, ka, vēršoties pret viņa māsu un citiem muitniekiem, finanšu policisti kārto attiecības, kuras varētu risināt, lietas vienkārši izrunājot.

Kravalis aizstāv savu māsu un skaidro, ka viņa tikai esot rūpējusies, lai Latvija nepārkāptu ES regulas, kas paredz nepārbaudīt tranzītam domātās kravas.

Tikmēr apģērbu viltotāju apkarotājs vērš uzmanību uz to, ka sākotnēji krava tikusi uzrādīta kā Eiropai domāta. Turklāt, ja muitnieki konstatē, ka krava ir viltojums, likums atļaujot aizturēt arī tranzītam domātās kravas. Speciālists pārmet Kravalim bezdarbību, kuras rezultātā esot radies caurums Latvijas muitā, lai Eiropā ieplūstu apģērbu viltojumi.

Eiropas Antikontrafakta tīkla pārstāvis raidījumam skaidro, ka zelta ādere pakaļdarinājumu ievedējiem esot Rīgas brīvosta. "2014.gadā Lietuvas policija veica ļoti plašu reidu Viļņas tirgū, kur tika aizturētas kopumā 15 personas un izņemti aptuveni 4-5 konteineri ar kontrafaktām precēm, un visas šīs preces bija nākušas no Latvijas ostām," skaidroja apģērbu viltojumu apkarotājs.

VID vadības sanāksmēs no Kravaļa pieprasīti paskaidrojumi, kādus uzlabojumus viņš plāno veikt, lai "caurumu" aizvērtu, taču Kravalis kolēģiem atcirtis, lai Muitas policija labāk apkaro cigarešu kontrabandu.

Kravalis arī esot pretojies kārtībai, ka muitniekiem jāinformē Muitas policisti par savām pārbaudēm, bet tā vietā viņš vēlējies noteikt otrādu kārtību, proti, ja muitas policisti grasās veikt neplānotas pārbaudes, viņiem vispirms tas būtu jāpaziņo ierindas muitas darbiniekiem.

VID vadītāja Pētersone noliedz, ka kriminālprocess pret Kravaļa māsu Trukšāni būtu saistāms ar Kravaļa atstādināšanu. Tomēr tas, ka Trukšāne strādājusi netiešā brāļa pakļautībā, esot radījis interešu konflikta pazīmes. Kravalis arī rakstiski sūdzējies Pētersonei, ka izmeklēšana pret viņa māsu tiekot veikta negodīgi. Pētersone lūgusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) izvērtēt, vai, šādi sūdzoties, Kravalis nav nonācis interešu konfliktā. KNAB secinājis, ka Muitas priekšnieks ir nonācis interešu konfliktā, tāpēc viņam piemērots naudas sods 120 eiro apmērā.

Pētersona arī atzina, ka Kravalis iepriekš nebija vērsis viņas uzmanību uz faktu, ka VID strādā viņa māsa. "Es esmu skatījusies, [..] tā struktūra nav tieši zem viņa, bet ir vietniece un zem vietnieces ir Riska vadības daļa, par kuru mēs runājam. Man personīgi šķiet, ka tas [ir] nepareizi, jo riska vadība ir viens no būtiskajiem instrumentiem jebkuram vadītājam," raidījumam izteicās Pētersone.

LETA jau ziņoja, ka uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata atstādināts VID ģenerāldirektores vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Kravalis. Galvenais iemesls tam esot problēmas ar ES tranzīta regulas ieviešanu, iepriekš žurnālistiem skaidroja VID ģenerāldirektore Pētersone.

"Disciplinārlietā jānoskaidro, kāpēc ilglaicīgi nav nodrošināta pienācīga regulas ieviešana. Patlaban nav aizdomu par kādu ļaunprātību, nav aizdomu par to, ka muitas rīcība būtu pretrunā ar regulu. Arī nekāds kaitējums valstij nav nodarīts," sacīja Pētersone.

Galvenās bažas, kuru dēļ tika sākta disciplinārlieta, ir par to, vai ES tranzīta regula ir ieviesta pilnībā. Pamatproblēma ir procesā, vai vispirms krava tiek uzkrauta un tad sākta tranzīta procedūra, vai arī vispirms tiek sākta tranzīta procedūra un tad krava tiek uzkrauta, sacīja Pētersone.

Viņa norādīja, ka Lietuvā un Igaunijā vispirms krava tiek uzkrauta un tad tiek sākta tranzīta procedūra, bet Latvijā ir otrādi.

Pētersone norādīja, ka disciplinārlieta pret Kravali nav personiska izrēķināšanās, jo tad maijā, kad Kravalis bija iesniedzis atlūgumu, viņa to būtu varējusi parakstīt, tomēr pēc pārrunām ar Kravali viņš savu iesniegumu paņēmis atpakaļ.