Latvijas sabiedrībā saglabājas augsta iecietība pret korupciju
Korupcija Latvijā pēdējo septiņu gadu laikā nav būtiski mazinājusies un valdība nedara pietiekami, lai efektīvi apkarotu korupciju, tādu Latvijas sabiedrības uzskatu atklāj Eiropas Komisijas jūnijā publicētie Eirobarometra pētījuma dati par korupciju ES dalībvalstīs.
84 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija mūsu valstī ir izplatīta. Šis skaitlis ir augstāks nekā ES vidējais rādītājs (71 %) un nav būtiski mainījies kopš 2013. gada. Tikai 15 % aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdības centieni apkarot korupciju ir efektīvi, kamēr vidējais ES rādītājs ir divas reizes augstāks – 32 %.
Saskare ar korupciju Latvijā ir identiska ES vidējam rādītājam – 5 % aptaujāto bijuši korupcijas upuri vai liecinieki. Tomēr tikai 3 % no tiem par korupciju kādam ziņojuši. Šis rādītājs ir būtiski zemāks nekā vidēji ES, kur par korupciju ziņojuši 21 %.
Sabiedrība par atklātību "Delna" uzskata, ka eirobarometra rezultāti jāskata kopā ar Korupcijas uztveres indeksu, kurā Latvija 2019. gadā piedzīvoja lejupslīdi. Augsto iecietības līmeni pret korupciju un zemo motivāciju ziņot par pārkāpumiem būtiski ietekmē rezultātu trūkums valdības centieniem sodīt korumpētas amatpersonas un kukuļdevējus.
Taču, lai veiksmīgi cīnītos ar korupciju, materiālu pateicību došanas tradīcijām un palielinātu sabiedrības uzticību godīgiem procesiem valsts pārvaldē un politikā, svarīga ir ne tikai apkarošana, bet arī mērķtiecīgs ieguldījums prevencijā un sabiedrības izglītošanā. Tāpēc "Delna" īpaši aicina pretkorupcijas politikas plānošanā prioritizēt iestāžu iekšējo kontroles sistēmu pilnveidi, kā arī atklātības un ētikas normu stiprināšanu valsts pārvaldē un politikā.
