Skanstes dārzu vietā būs dzīvnieku kapsēta
Ingmārs Līdaka uzņēmies šefību pār sešiem ežiem – adataiņi noķerti likvidācijai nolemtajos Skanstes dārzos, un bijušais Nacionālā zooloģiskā dārza direktors izlaidis tos gan savā īpašumā Vecumniekos, gan tuvējā apkārtnē. Tikmēr Skanstē notikušais atklāj šokējošu vienaldzību pret dabu un arī cilvēkiem.
Skanstes dārziņi, saukti par Lapeņu koloniju, pastāvējuši jau vairāk nekā simt gadu un kādreiz piešķirti aptuveni tūkstoš īpašniekiem. 2002. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu par pakāpenisku to likvidāciju, un līdz šim pavasarim bija palikusi vien neliela zaļa saliņa – 137 dārziņi, no kuriem aptuveni divas trešdaļas saimnieki joprojām apkopa.
Ābeles aiz likuma borta
Rīgas domē šeit plānoto sauc par Skanstes teritorijas revitalizācijas 1. kārtu - mazdārziņu vietā būs brīvi pieejams parks, atpūtas laukums un jaunas ielas. Kā parasti šādos gadījumos, īsta daba ir traucēklis un nesakoptība.
Kaut arī pastāv Ministru kabineta noteiktais aizliegums putnu ligzdošanas laikā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam pilsētā cirst kokus, tas neattiecas uz augļu kokiem.
Saprotot, ka dārziņu iznīcināšanas darbus uzsāks tad, kad vairumam savvaļas dzīvnieku ir mazuļu laiks, viņu glābšanā iesaistījās sabiedriskās organizācijas, un 23. maijā aktīvistiem un Dzīvnieku policijai izdevās panākt darbu atlikšanu vismaz uz divām nedēļām.
Divi ornitologi, divi viedokļi
Šajā laikā ornitologs, sertificēts eksperts Andris Dekants dārziņos un tiem piegulošajā teritorijā konstatēja 34 putnu sugas, no kurām septiņas ir īpaši aizsargājamo sarakstā – lauku piekūns, grieze, stepes čipste, svītrainais ķauķis, somzīlīte, brūnā čakste un lielā čakste. Tostarp četras sugas iekļautas Eiropas Putnu direktīvas 1. pielikumā.
Interesanti, ka domes piesaistītais ornitologs Kārlis Millers, kurš šo vietu pētīja trīs dienas vēlāk, spējis ieraudzīt tikai 11 sugas, “kuru ligzdošanas vietu pazaudēšana kopējai populācijai Latvijā nekādu kaitējumu nenodarīs”.
Līdztekus putnu apzināšanai Ulubeles darbinieki un brīvprātīgie uzsāka vietējās kaķu kolonijas izķeršanu. Vairāku dienu laikā, izmantojot speciālus ķeršanas sprostus, izdevās pārvietot vairāk nekā trīsdesmit kaķu.
“Mēs arī konstatējām, ka dārziņu kolonijā ir ļoti daudz ežu, kuriem tur ir ideāli apstākļi dzīvošanai, manījām arī sesku, dažādu sugu sikspārņus un lapsu. Ežiem šobrīd ir mazuļi, kuri patstāvīgai dzīvei būs gatavi tikai jūlija beigās,” teic Ulubeles vadītāja Ilze Džonsone.
Daži eži kā PR instruments
No domes par dzīvnieku izķeršanu atbildīgā persona bija Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Dace Vilaua, kura nesen pavēstīja, ka izdevies sagūstīt piecus ežu tēviņus.
Ingmārs Līdaka gan ir skeptisks: “Pēc pieredzes zinu, ka savvaļas ezim dzimumu var noteikt tikai tad, ja viņu iemidzina, jo viņš visu laiku raujas kamolā, un diez vai departamentā to būtu darījuši. Tas faktiski nozīmē, ka noķerto vidū, iespējams, bijušas arī ežu mātītes, kuru mazuļi tagad nolemti bojāejai.”
Līdaka neslēpj skumjas, ka pasūtītājs un darbu veicējs, nosakot termiņus un izpildes gaitu, nav ņēmuši vērā objekta specifiku: “Ir saprotama domes vēlme aplaimot rīdziniekus ar jaunu parku, taču man būs dīvaini skumja sajūta, pa to staigājot, zinot, ka šeit ir lakstīgalu, čunčiņu, strazdu, citu putnu mazuļu un arī ežu kapsēta.”
Diemžēl Vilaua neesot izrādījusi nekādu interesi sadarboties ar dzīvnieku patversmi Ulubele, kuras speciālisti piedāvāja palīdzēt gan ežu ķeršanā, gan mazuļu izmitināšanā. Arī Kas Jauns Avīzei komentāru par pašreiz dārziņos notiekošo no viņas iegūt neizdevās, visa teritorija ir nožogota un apsargāta.
Diez vai tas kādam būtu dzīvības un nāves jautājums (izņemot dzīvnieku mazuļus), ja šis projekts taptu tikai ar dažu nedēļu nobīdi.
Kā uzbrukuma operācija
Kaut arī brīdinājums par mazdārziņu likvidēšanu saņemts jau 2017. gadā, trīs gadus nekas nenotika. Pensionētā ekskursiju vadītāja Biruta Bēta stāsta, ka viss bija diezgan pēkšņi: “Vēl agrā pavasarī nekas par iespējamo nojaukšanu neliecināja. Tā vietā, lai jau janvārī, februārī brīdinātu par darbu uzsākšanu, tas netika izdarīts, un mēs vienā mierā vēl aprīlī sējām un stādījām. Un tad pēkšņi 20. maijā ierodas buldozeri un sāk nolīdzināt visu ar zemi.”
Solīts gan, ka dos vismaz divas nedēļas laika, lai varētu pārvietot augus, tomēr jau 1. jūnijā Birutu dārziņu teritorijā vairs neielaida: “Man pie vārtiem izcēlās diezgan asa vārdu pārmaiņa ar sargu un divām dāmām no Rīgas domes, un ko domājat – tajā pašā naktī mana mājiņa nožogotā un apsargātā teritorijā vienkārši nodega. Citādi nekā prastu atriebību es to nevaru vērtēt.”
Dārziņu saimniekiem sākotnēji bija apsolītas divas nedēļas laika savu stādījumu pārvietošanai. Tā vietā viņiem bija jānoskatās, kā ar diviem Rīgas mežu kravas auto ierodas ar lāpstām bruņoti darbinieki, kuri sāka rakt ārā augus pēc savas patikas.
Lūdz atlikt darbus
Dzīvnieku policija un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicinājušas pārtraukt darbus Skanstē vismaz līdz 31. jūlijam, lai dotu iespēju putniem pabeigt ligzdošanu.
Sabiedriskās organizācijas, tostarp Vides aizsardzības klubs, nosūtījušas satraukuma pilnu vēstuli Dabas aizsardzības pārvaldei. Diemžēl šī iestāde izvēlējās pasīva novērotāja pozīciju un atbildes vēstulē par vienīgo pareizo atzina Millera vērtējumu.
Vienlaikus pārvalde izsniedza Pilsētas attīstības departamentam “nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļauju ežu indivīdu iegūšanai Projekta teritorijā, lai nodrošinātu tajā mītošo ežu īpatņu pārvietošanu uz citu, konkrētajai sugai piemērotu teritoriju un pilnvērtīgas palīdzības sniegšanu bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem īpatņiem (proti, mazuļiem – Red.)”.
Atļaujas nosacījumi paredz, ka darbi veicami zooloģijas speciālistu uzraudzībā. Tomēr dome vienošanos būtībā pārkāpa, jau 1. jūnijā dzīvnieku aizstāvjiem brīva ieeja teritorijā bija liegta, un nav zināms, kā dzīvnieki izķerti.
Kas plānots vietā
Nošķūrēto dārzu vietā par aptuveni 17 miljoniem eiro tiks veidots publiski pieejams parks un inženierkomunikācijas, attīstītāji sola iestādīt vismaz tūkstoš koku un 10 000 dažādu ziemciešu, būšot atpūtas zonas cilvēkiem ar dažādām iespējām un interesēm.
Vides aktīviste Rita Eva Našeniece, savulaik viena no aktīvākajām cīnītājām pret kapu tramvaju, gan uzskata, ka tiek turpināts iesāktais: “Ir skaidrs, ka šāda parka veidošanas galvenais mērķis ir tuvumā esošo zemju tirgus vērtības pacelšana – tam pašam mērķim bija domāts arī kapu tramvajs, jo cita loģiska izskaidrojuma tam nebija. Protams, parks kopumā ir laba lieta, bet ne veids, cik barbariski šis projekts tika uzsākts, nerēķinoties ar dārziņu īpašnieku cilvēciskām interesēm un dabai nodarīto postu. Labas auras šim parkam nebūs.”
