Pastnieki nesīs ne tikai vēstules, bet arī šņabi?
Pēdējos gados Latvijas pasts slēdzis pāris simtus mazo pasta nodaļu un izvērsis darbību jomās, kuras nesaistās ar klasiskajiem pasta pakalpojumiem. Kronis visam ir līdztekus vēstulēm piegādāt grādīgos dzērienus.
Latvijas pasts 20. jūnijā saņēma beztermiņa licenci alkohola mazumtirdzniecībai. Uzņēmuma Mazumtirdzniecības departamenta direktore Inga Freiberga skaidro, ka ārkārtējās situācijas laikā, kad liela daļa uzturējās mājās, izskatīta iespēja sadarbībā ar kādu no mazumtirgotājiem piegādāt klientiem dzīvesvietā pārtiku un pie viena arī alkoholiskos dzērienus.
Slēgts ap 200 pasta nodaļu
“Patlaban licences esamība ir pilnībā zaudējusi aktualitāti, un Latvijas pasts nav paredzējis nekādā veidā iesaistīties alkoholu saturošu dzērienu piegādēs,” teic Freiberga.
Tomēr atliek tikai minēt, vai atkal nepienāks krīzes situācija, kad pastnieki pasta somās varētu likt grādīgā pudeles. Katrā ziņā nākotnē Latvijas pasta rīcībā ir oficiāla atļauja piegādāt spirtotos dzērienus līdz pat namdurvīm.
Citādi ir ar tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, kas kļūst dārgāki, turklāt pēdējā desmitgadē slēgts ap 200 pasta nodaļu. Lauku pagastos vienīgās pasta nodaļas slēgšana ir nopietna problēma, jo ne visi var izbrīvēt pāris stundas darba dienas vidū, kad pastnieks sniedz pakalpojumus, piemēram, pagasta pārvaldes ēkā.
Pensiju piegāde var kļūt dārgāka
Teju divkārt pieaugusi maksa par vēstules nosūtīšanu Latvijas teritorijā – kopš pagājušā gada nogales uz vienkāršās vēstules 57 centu vērtās pastmarkas vietā tagad jālīmē marka par vienu eiro.
Vairāk nekā 77 000 pensionāru pensiju saņem mājās ar pasta starpniecību, par to maksājot 2,39 eiro, bet šis tarifs var palielināties. Iemesls tam ir izdevumu pieaugums par preses piegādi. Patlaban Satiksmes ministrijai un Kultūras ministrijai uzdots līdz 8. jūlijam iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un tiem nepieciešamo finansējumu.
Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns skaidro: “Vēstuļu korespondence vidēji kļuva dārgāka, bet bija arī pozīcijas, kas kļuva lētākas – atsevišķiem izejošiem sūtījumiem. Mūsu mērķis bija grūts – vienlaikus sabalansēt tarifu un rast iespēju atrast kaut kādu kompromisu. Vēstulēm tarifi nebija mainīti kopš 2005. gada. Tā ka mēs ļoti ilgu laiku ļoti atbildīgi veicām sociālo funkciju. Bet visam ir jāmaksā tik, cik tas maksā!”
Priekšroka peļņai
Pensiju piegāde būtībā esot inkasācijas pakalpojums, kas nozīmē drošības pasākumus. Arī preses izdevumu piegādes cenas ar katru gadu pieaug. Šogad izdevēji par viena izdevuma piegādi maksā vidēji 11 centus, pārējo kompensē valsts. Šo cenu veido divas komponentes – par gabalu ir 32 centi, par kilogramu – 1,36 eiro.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir noteikusi minimālo pasta nodaļu skaitu valstī, reāli šis skaits ir lielāks. Vēl Latvijas pastam ir 62 pakomāti visā valstī, un plānots šo tīklu palielināt, taču laucinieks pensiju paku skapī nevar saņemt.
“Nevaram sniegt pakalpojumus ar zaudējumiem. Ir nodaļas, kur mēnesī apgrozījums ir zem 100 eiro. Ļoti maz pieprasītās pasta nodaļās meklējam citus modeļus. Piemēram, esam izveidojuši 264 pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās pastnieks ir stundu dienā. Un arī šajā gadījumā bieži no pastniekiem dzirdam, ka šī stunda ir tikai atsēdēšanas laiks, jo neviens klients neierodas. Tajā pašā laikā esam dažādojuši piegādes veidus – uz degvielas uzpildes stacijām Circle K, pakomātos,” teic Vilcāns.
Pasta vadības attieksme nepārprotami ir kā biznesa uzņēmumam. Uz to Vilcāns saka: “Diemžēl neviens likums mums neuzliek par pienākumu veikt sociālo funkciju un nekad arī nav licis.”
