Pāri Baltijai un Skandināvijai pārgājis radioaktīvs mākonis. Aizdomas par avāriju Krievijas lielākajā AES
Baltijas jūras reģionā fiksēts paaugstināts radiācijas līmenis, par ko satraukušās gan Baltijas, gan Skandināvijas valstis. Tika arī pārbaudīts, vai radioaktivitātes līmeņa celšanās nevarētu būt saistīts ar “Rīgas siltumā” dedzināto šķeldu, bet tas neapstiprinājās. Tagad radušās bažas, ka avārija varētu būt notikusi Krievijā – Ļeņingradas AES. Krievija gan to noliedz, bet fiksēta aizdomīga rosība Sanktpēterburgas kodolstacijas apkārtnē.
Vietējie novērojuši, ka virzienā uz jaudas ziņā lielāko Krievijas kodolspēkstaciju - Ļeņingradas AES - aizbraukusi 25-30 armijas auto kolona ar karavīriem, un izteikuši pieņēmumu, ka viņi devušies uz atomelektrostaciju, lai tur likvidētu iespējamo avāriju.
Par to, ka kāda radioaktivitātes noplūde varētu būt notikusi uz ziemeļiem no Latvijas, liecina arī tas, ka Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, ir lielāks radioaktivitātes piesārņojums, kas gan, pēc igauņu teiktā, neapdraud cilvēku dzīvību. Krievijas puse noliedz, ka radiācijas izplūde varētu būt notikusi viņu valstī, bet Nīderlandes eksperti norāda, ka tas varētu būt saistīts ar kodoldegvielas elementa dehermetizāciju kādā no atomelektrostacijām Krievijas rietumos.
Tikmēr Krievijas ziņu aģentūra TASS, atsaucoties uz valsts atomenerģētikas koncerna „Rosenergoatom” pārstāvi, ziņo, ka neviena no divām atomelektrostacijām valsts ziemeļrietumos nav ziņojusi ne par kādām problēmām.
Somijas, Norvēģijas un Zviedrijas radiācijas un kodoldrošības uzraudzības iestādes ziņojušas, ka fiksējušas nedaudz paaugstinātu vairāku radioaktīvo izotopu (cēzija, kobalta un rutēnija) līmeni daļā Somijas, Skandināvijas pussalas dienvidos un Arktikā, bet neizteica pieņēmumus par to izcelsmi.
Igaunijas Vides departamenta monitoringa stacija valsts dienvidaustrumos Harku ziņo, ka jūnija vidū pāri valstij pārgājis radioaktīvo daļiņu mākonis, kurā radioaktīvo daļiņu koncentrācija pārsniegta trīs reizes. Radioaktīvo izotopu daudzums gan neapdraudot cilvēku veselību, uzsver igauņi. Tomēr Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu uzsvēris, ka gan valsts, gan starptautiskās drošības dēļ ir jānoskaidro paaugstinātās radioaktivitātes cēlonis. Lai to noskaidrotu, ir iesaistīta arī Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra, kura pieprasījusi dalībvalstīm sniegt informāciju par radiācijas incidentu vai paaugstinātu radiācijas mērījumu, kas varētu būt izraisījis konstatētos paaugstinātos radiācijas mērījumus. Arī Latvijai būs jāsniedz ziņas par to, vai bijušas kādas avārijas un dati par konstatētajiem mērījumiem.
Starptautiskā vides aizsardzības organizācija “Greenpeace” pieļauj, ka negadījums varētu nebūt noticis tieši Ļeņingradas AES, bet vai nu netālajā Kolas AES Barenca jūras krastā, vai Krievijas Ziemeļu flotes atomzemūdeņu bāzē.
