Veļu vakars, Aukstās modes dienas un Ziloņa dziesma: brīvdienu ceļvedis 17. un 18. oktobrim

Imantā sāksies dziesminieku festivāls „Bardu rudens”. Dailes teātrī būs „Ziloņu dziesmas” pirmizrāde. Daudz jaunumu arī izstāžu zālēs: trakais pareģis Ventspilī, daudzpusīgās dimensijas Liepājā un Rīgas kinoēku vēsture.

Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā (Brīvības ielā 440, Rīgā) svētdien, 18. oktobrī, visi tiek aicināti uz Putras dienu un Veļu vakaru.

Kad naktis kļūst garākas par dienu un pār zemi nolaižas migla, kad lauki un raža novākta un pagrabus piepilda gardumi ziemai, kad Miķeļi aizvadīti un Mārtiņi sagaidāmi, ir pienācis veļu laiks. Atdarās vārti, un ciemos ierodas senču gari – veļi, saukti arī par iļģiem, paurīšiem, vecīšiem, ķauķiem, urgučiem, māžekļiem. Senie latvieši ticēja, ka veļu laikā aizgājušo senču gari nāk ciemoties pie dzīvajiem, lai satiktos ar dzīvajiem dzimtas pārstāvjiem. Ļaudis teicās redzējuši veļus kā miglu, kā kamolus veļamies. Veļu laikā nedrīkstēja dziedāt, bija jāuzvedas klusi.

Šajā laikā saimniekam ir jārīko veļu mielasts. Iestājoties krēslai, Brīvdabas muzeja Hernhūtiešu namā ikviens tiks aicināts dziedāt un godināt savus senčus.

Brīvdabas muzejs atvērts no pulksten 10.00 līdz 20.00. Veļu vakaru sāks godāt sešos vakarā. Biļešu cena ziemas sezonā: 2 eiro (pensionāriem – 1,40 eiro, skolēniem – 0,70 eiro). Sīkāk internetā: www.brivdabasmuzejs.lv.

Rudens salnu, vēju un lietus sezonā Kalnciema kvartāls (Kalnciema ielā 35, Pārdaugava) izsludinājis ikgadējo Aukstā modes dienu, kas šosestdien, 17. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00 palīdzēs sagatavoties gada aukstākajam laikam, iegādājot siltus, ērtus un kvalitatīvus apģērbus, apavus un aksesuārus.

Kalnciema kvartālā savas rudens/ziemas kolekcijas piedāvās ne tikai Latvijas mākslinieki, dizaineri un amatnieki, bet arī radoši un daudzsološi dizaina pārstāvji no Lietuvas. Apmeklētājiem jau pazīstamos zīmolus papildinās sezonas jaunumi un īpašie atradumi – kolēģu veikums kaimiņu valstī Lietuvā, kā arī sezonai piemēroti atradumi no vietējiem ražotājiem – lietus mētelīši, ziemas mēteļi, kleitas, lietussargu turētāji un citi jaunumi.

Dienas gaitā sildošu mūziku spēlēs Henriks Eliass Zēgners, sildīties varēs ar Vīnu veikala sarūpētajiem karstajiem dzērieniem. Būs arī padomāts par radošu nodarbošanos bērniem.

Paralēli norisināsies arī ierastais Kalnciema kvartāla zemnieku un amatnieku tirgus. Sīkāk internetā: www.kalnciemaiela.lv.

Vidzemes koncertzālē „Cēsis” sestdien, 17. septembrī, pulksten 17.00 izskanēs skaistākās Emīla Dārziņa dziesmu pērles kopā ar solistu Ingu Pētersonu pianista Venta Zilberta pavadībā un koriem no Vidzemes - Cēsu Kultūras centra jauktajiem koriem „Wenden”, „Vidzeme” un „Beverīna”, Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas jaukto kori, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas jaukto kori, Amatas novada vīru kori „Cēsis”, Bērzaunes pagasta vīru kori „Gaiziņš”, Valmieras Kultūras centra vīru kori „Imanta”, Rīgas Latviešu biedrības vīru kori „Latvis” un VEF Kultūras pils jaukto kori „Dzīne”. Koncertā piedalīsies arī Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas klavieru klases audzēkņi.

Koncertā „Pērļu zvejnieks”, kas veltīts Emīla Dārziņa 140 gadu jubilejai, skanēs komponista skaņdarbi vīru koriem un jauktajiem koriem a cappella skanējumā. Emīls Dārziņš ir sarakstījis vairākas operas un skaņdarbus orķestrim, no kuriem ir saglabājies vienīgi „Melanholiskais valsis”, kurš tika atjaunots pēc komponista nāves. Savukārt visas septiņpadsmit komponista kora dziesmas joprojām skan Latvijā, kā arī ārpus tās. Kā teicis pats mākslinieks – visas viņa dziesmas ir pērles, tādēļ koncerta nosaukums ir „Pērļu zvejnieks”.

Emīls Dārziņš dzimis 1875. gada 3. novembrī Jaunpiebalgā un ir viens no populārākajiem liriķiem latviešu mūzikā. Emīla Dārziņa mūzikas mantojums ir nenovērtējams. Viņa skaņdarbu lielums slēpjas tās emocionālajā tiešumā, nodrošinot, ka gandrīz visi autora sacerējumi ir tautā iemīļoti, un tiek bieži atskaņoti joprojām. Komponista mūzikas centrālā tēma ir patiesa jūtu atklāsme - mīlestība - gan gaiša, jūsmīga, gan bezcerīga; vientulība un ilgas pēc laimes, pēc garīgas un ideālas pasaules.

Emīls Dārziņš sarakstījis tādas latviešu kora klasikas dziesmas kā „Mēness starus stīgo”, „Lauztās priedes”, „Pie tēvu zemes dārgās”, „Mūžam zili” un citas.

Biļešu cenas: 3 eiro („Biļešu paradīzes” tīklā). Sīkāk internetā: www.cesukoncertzale.lv.

Emīls Dārziņš, Kārlis Skalbe: „Mūžam zili” (20. Vispārējie latviešu dziesmu svētki, 1990. gads, diriģē Haralds Mednis)

4. Liepājas muzejā skanēs postfolkloras sirds mūzika

Liepājas muzeja Lielajā zālē sestdien, 17. oktobrī, pulksten 17.00 ikviens liepājnieks un pilsētas viesis aicināts uz postfolkloras un meditatīvās mūzikas ansambļa no Siguldas „Rāmi Riti” koncertu „Sirds mūzika”.

Koncertā skanēs latviešu tautasdziesmas ar Ineses Kozuliņas melodijām. Pati Inese Kozuliņa dzied un spēlē kokli. Grupā kopā muzicē četri cilvēki, kuriem visiem tuvs dainu pasaules mīlestības un sirds gudrības pilnais skatījums uz dzīvi. Dzintars Jaunzems dzied un spēlē ģitāru, Anastasija Sliša dzied un spēlē perkusijas, Kārlis Jirgens koncertā spēlēs flautu, stabuli un kokli.

Dziedot spēka dziesmas, katra cilvēka iekšējā pasaule atveras harmonijai, iegūstot meditatīvu stāvokli, stiprinoties Dievišķā gudrībā. „Kopš sevi atceros, vienmēr esmu dziedājusi. Dziesma pati plūdusi no manas dvēseles dzīlēm. Bērnību pavadīju Vidzemes pakalnos, smēlos latvisko dzīvesziņu caur dabu un dziedāju. Latviešu tautasdziesma – vienkārša, tīra un mīlestības pilna. Senču atstātā sirds gudrība, viedums un vērtības uzrunā sirdi caur katru akmeni, koku, puķi, dabas veidotu brīnumu un vēja pūsmu,” stāsta Inese Kozuliņa.

Gadiem ejot, Inese iepazinusi arī zināšanas, ko sniedz Vēdas, un, līdztekus tautas dziesmai, šobrīd dzied arī mantras. Kopā ar citiem mūziķiem ir ierakstījusi mantru albumu „Divine Pearls”. „Manā pasaulē mantras un dainas plūst līdzās un ļauj dvēselei mirdzēt vēl spēcīgāk.”

Biļetes iegādājamas pirms koncerta Liepājas muzejā. Biļešu cena pieaugušajiem ir 7,00 eiro, bērniem līdz 7. gadu vecumam ieeja bez maksas. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

5. „Ziloņa dziesma” Dailes teātrī

Vien retais zina, ka bijušais ilggadējais Operas direktors Andrejs Žagars savulaik bijis Dailes teātra aktieris. Piektdien, 16. oktobrī, Žagars šajā teātrī atgriezīsies kā režisors - pulksten 19.00 Dailes teātra Mazajā zālē notiks viņa iestudētās kanādiešu dramaturga Nikolā Bijona lugas „Ziloņa dziesma” pirmizrāde.

Lugas sižets vēsta par ievērojamu psihiatru, kas pazudis no sava darba kabineta slimnīcā. Pēdējais, kurš ārstu redzējis, ir viņa pacients Maikls. Mēģinot noskaidrot pazušanas iemeslus, slimnīcas vadītājs dakteris Grīnbergs iztaujā pacientu. Savukārt Maikls, manipulējot ar dakteri Grīnbergu, iesaistās smalkā psiholoģiskā spēlē, kas izvēršas grēksūdzē.

Kino kritiķis Deniss Harvejs „Ziloņa dziesmu” nosaucis par smalku lugu, kurā skatītāju aizrauj psiholoģiskās spriedzes, cilvēciskās gudrības un dabas aicinājuma daudzbalsība. Nikolā Bijons savā tvitera kontā bieži ievieto ziņas par jaunatklātām planētām kosmosā. Tieši tāda ir viņa „Ziloņa dziesma” - jauna planēta pie mūsdienu teātra debesīm.

Izrādē daktera Grīnberga lomā būs Juris Kalniņš, Gints Grāvelis atveidos Maiklu Alīnu, bet mis Petersones loma uzticēta Esmeraldai Ermalei. Izrādes radošajā komandā strādājis arī scenogrāfs Einārs Timma, kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka, mūzikas konsultants Arturs Maskats un video māksliniece Ineta Sipunova.

Nākamās „Ziloņa dziesmas” izrādes: 20.un 21. oktobrī, 4. un 11. novembrī, kā arī 1.un 12. decembrī. Biļešu cenas: 18 eiro. Sīkāk internetā: www.dailesteatris.lv.

6. Festivāls „Bardu rudens” Imantā

Rīgas Kultūras un atpūtas centrā „Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29) sestdien, 17. oktobrī pulksten 16.00 ar jauno bardu saietu sāksies 12. starptautiskais bardu un folka festivāls „Bardu rudens 2015”. Šajā pasākumā piedalīsies jaunie, interesantie un mūzikas iedvesmotie dziesminieki. Pēc koncerta pēc skatītāju izvēles, vienam no dalībniekiem tiks dota iespēja piedalīties „Bardu rudens” noslēguma koncertā 22. oktobrī..

Savukārt festivāla Noslēguma koncerts centrā „Imanta” notiks ceturtdien, 22. oktobrī, pulksten 19.00. Tajā Latviju pārstāvēs dziesminieki Ieva Akuratere un Goran Gora, kā arī Jauno bardu saieta koncertā 17. oktobrī publikas izvēlētais dziesminieks. Šajā koncertā viesosies Viktors Pašņiks no Ukrainas, Mihails Celkoviks un grupa „Lombard” no Baltkrievijas, Pīters Baksters no Īrijas, Honza Jiha no Čehijas, Lorāns Seko no Francijas, kā arī grupa „Baltos varnos” un dziesminieks Vīgants Kazlausks no Lietuvas.

Kultūras un atpūtas centrs „Imanta” starptautisko bardu un folka festivālu organizē jau divpadsmito reizi un tradicionāli tas sastāv no divām daļām - Jauno bardu saieta un Noslēguma koncerta.

Biļešu cenas: uz 17. oktobra koncertu - 2 eiro, uz 22. oktobra koncertu – 4 eiro. Sīkāk internetā: www.imantakultura.riga.lv.

7. Izstāžu ceļvedis: trakais pareģis Ventspilī, daudzpusīgās dimensijas Liepājā un Rīgas kinoēku vēsture

* Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a - 26, Rīgā) līdz nākamā gada 30. janvārim ir apskatāma izstāde „Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas akvareļi”. Akvarelim Romans Suta (1896 – 1944) un Aleksandra Beļcova (1892 – 1981) pievērsās visos savas daiļrades posmos, veidojot gan skices, gan gatavus darbus, un viņu radošo meklējumu rezultāts ir augstu vērtējams. Neliela izstāde abu mākslinieku vārdā nosauktajā muzejā akcentē akvareļa lomu katra radošajā mantojumā, atspoguļo izmaiņas viņu pieejā šai tehnikai, tās sniegtajām iespējām. Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

* Rīgas kinoteātrī „Splendid palace” Rīgas Starptautiskā kino festivāla laikā līdz 25.oktobrim skatāma Zigmāra Jaujas fotoizstāde „Zudušos kinoteātrus meklējot”. Tā ir unikāla iespēja noskaidrot, kā kinoteātru ēkas mainījušas Rīgas pilsētas vaibstus. Izstādē apskatāmas bildes ar bijušo kinoteātru ēkām mūsdienās, papildinātas ar stāstiem par kino skatīšanās pieredzi lokālajā kinoteātrī, pārskats par kinoteātru skaita izmaiņām un to sadalījumu pa apkaimēm laika gaitā. Sīkāk internetā: www.rigaiff.lv.

* Liepājas muzejā līdz 8. novembrim skatāma mākslinieka Paula Spridzāna personālizstādi „Dimensijas”. Mākslinieks, sagaidot savu 70. dzimšanas dienu, skatītājiem rāda gan retrospektīvu savas daiļrades apskatu, gan pēdējā laikā tapušus darbus. Izstāde aptver mākslinieka radošā darba dimensijas no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem līdz mūsdienām. Pauls Spridzāns eksponē juvelierizstrādājumus, tēlniecības objektus un gleznas. Sīkāk internetā: www.liepajasmuzejs.lv.

* Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz 7.novembrim skatāma mākslinieces Tatjanas Paļčukas-Rikānes gleznu izstāde. Māksliniece rod iedvesmu braucienos uz Eiropas kultūras centriem, baudot renesanses, holandiešu, itāļu un citu pasaules dārgumu darbus slavenās galerijās un muzejos. Darbu galvenais raksturojums – pozitīvisms, humānisms un harmonija ar vienotu pasauli. Tie gleznoti ekselentā, gleznieciskā tehnikā un vienīgi šai māksliniecei raksturīgā modernā un senā sajaukuma manierē. Sīkāk internetā: www.muzejs.valmiera.lv.

* Ventspils teātra namā „Jūras vārti” līdz 30. oktobrim skatāma Laikmetīgās mākslas centra „kim?” sarīkotā Ullas fon Brandenburgas (Vācija) personālizstāde „Kalns, grimsti! Ieleja, celies!”. Izstādes pamatā ir ideja par sensimoniešu komūnu – 19. gadsimta sākuma franču politisko un sociālo kustību, kura balstījās utopiskā sociālista, socioloģijas tēva un „trakā pareģa” – Kloda Anrī de Ruvruā (1760 – 1825) idejās. Sīkāk internetā: www.kim.lv.

Elmārs Barkāns/Foto: Aigars Hibneris, publicitātes foto, Evija Trifanova/LETA, Lita Krone/LETA, Lauris Nagliņš/LETA