foto: Ivars Soikāns/LETA
Vai siltumtīkla avārija kā Ģertrūdes ielā var izskalot arī namu pamatus? “Rīgas siltums” skaidro patiesību
Pilsētplānošanas pieņemtie nosacījumi paredz, ka cauruļvadi, tai skaitā siltumtīkli, Rīgā tiek izbūvēti zem ielām, taču tranzītā iet arī cauri namiem, skaidroja AS "Rīgas siltums" pārstāve Linda Rence.
Sabiedrība
2020. gada 8. jūnijs, 03:48

Vai siltumtīkla avārija kā Ģertrūdes ielā var izskalot arī namu pamatus? “Rīgas siltums” skaidro patiesību

Edvīns Rakickis

Jauns.lv

Piektdienas incidents Ģertrūdes ielā, kad siltumtīkla bojājuma dēļ bruģī ielūza automašīna, liek jautāt par to, kā tiek veiktas ikgadējās siltumtīklu pārbaudes un vai līdzīga situācija, proti, izskalojumi, nevar rasties arī ēku pamatu tuvumā, radot bīstamību telpās esošajiem.

Vairāk par Rīgas pilsētas siltumtīkla izbūves principiem un metodi, ar kādu tiek pārbaudīts šīs infrastruktūras stāvoklis, izstāsta AS “Rīgas siltums” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Linda Rence.

Ģertrūdes ielā, iekrītot bruģī, avarē divas automašīnas

gallery icon
26

Uzņēmuma pārstāve atklāj, vai pastāv iespēja, ka šodienas incidents Ģertrūdes ielā 14a var atkārtoties zem pilsētas ēkām, vai vietām, kur regulāri uzturas cilvēki, proti: vai plīsuša siltumtīkla posma dēļ (bojājuma vai kontrolētas pārbaudes rezultātā) radies zemes masas izskalojums var rasties arī, piemēram, zem vai ēkas pamatu tuvumā.

Siltumtīkli caur pilsētas namiem iet tranzītā

“Rīgas siltums” pārstāve skaidroja, ka siltumtīkli netiek izbūvēti zem ēkām, tomēr tie tranzītā iet cauri ēkām, tādēļ šādās pagrabtelpās ir spēkā aizliegums izbūvēt dzīvojamās telpas, birojus, kafejnīcas utt. Tāpat jauno siltumtīklu izvietošana tiek veikta zaļajā zonā, informēja “Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence.

"Saskaņā ar Aizsargjoslu likumu siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tiek noteikta ekspluatācijas aizsargjosla, lai nodrošinātu siltumtīklu, to iekārtu un būvju ekspluatāciju un drošību. Gar pazemes siltumtīkliem, to iekārtām un būvēm tā ir divi metri, bet ap virszemes - metru," skaidro uzņēmuma pārstāve.

"Pilsētplānošanas pieņemtie nosacījumi paredz, ka cauruļvadi, tai skaitā siltumtīkli, Rīgā tiek izbūvēti zem ielām," informēja Rence.

60% siltumtīklu ir modernizēti, ar signalizāciju

“Tos pakāpeniski pārbūvē, izmantojot jaunos rūpnieciski izolētos bezkanāla siltumtīklus ar signalizāciju, tādējādi defekti ir vieglāk nosakāmi un tie parasti nav šāda apjoma kā Ģertrūdes ielā,” piebilda uzņēmuma pārstāve.

Saskaņā ar viņas teikto, siltumtīklu hidrauliskās pārbaudes arī ir visefektīvākās siltumtīklu drošības pārbaudes metodes, kas tiek veiktas katru gadu, izņemot tos galvaspilsētas rajonus, kuros ir pilnībā nomainīti siltumtīkli.

“Jāatzīmē, ka kopumā 60% “Rīgas siltums” siltumtīklu ir nomainīti, aprīkoti ar signalizāciju un atrodas labā stāvoklī, tāpēc Rīgā ir rajoni, kuros vairs šādas hidrauliskās pārbaudes netiek veiktas katru gadu, bet nu jau ar gada līdz pat četru gadu pārtraukumu, piemēram, Daugavgrīva, Keramikas ielas rajons,” pauda Rence.

Hidrauliskās pārbaudes ir visefektīvākā metode, lai pārliecinātos par siltumtīklu drošību, tādējādi samazinot apkures sezonā iespējamo siltumtīklu defektu skaitu.

To laikā katru siltumtīklu posmu pārbauda ar paaugstinātu spiedienu. Hidraulisko pārbaužu laikā tiek kontrolēts cauruļvadu, armatūras, savienojuma atloku un kompensatoru blīvums.

Pārbaužu laikā bruģī ielūst automašīna

Jauns.lv, jau ziņoja, ka piektdien pulksten 10.32 Valsts policija saņēma izsaukumu uz Ģertrūdes ielu 14a, kur divas automašīnas – “Mercedes-Benz” un BMW – bija ielūzušas bruģī.

Automašīnas “Mercedes-Benz” šoferis esot ticis ārā saviem spēkiem, bet BMW nē. Notikuma vietā ieradās gan VP, gan arī citi atbildīgie dienesti. Sākotnēji tika slēgta satiksme.

foto: Aculiecinieka foto
Piektdien Ģertrūdes ielā notikušo fiksēja vairāki aculiecinieki.

Iegruvums bija izveidojies tieši iepriekš minēto hidraulisko pārbaužu laikā, kas piektdien notika visā Daugavas labajā krastā.

“Pārbaužu laikā siltumtīkli tiek testēti ar paaugstinātu spiedienu, un šoreiz siltumtīkls ir plīsis, kā rezultātā izveidojies izskalojums. Konkrētie tīkli gan ir izbūvēti 1963. gadā un savu laiku nokalpojuši,” pastāstīja “Rīgas siltums” pārstāve Linda Rence.

Viņa arī uzsvēra, ka ir labi, ka avārija notikusi tieši vasarā un pārbaužu laikā, jo ziemas sezonā tas varētu būt arī potenciāli bīstami un bez karstā ūdens varētu palikt viss kvartāls.

Kā portālam Jauns.lv norādīja Rence, pārbaužu laikā ūdens temperatūra tiek samazināta zem 45 grādiem pēc Celsija, savukārt ziemā siltumtīklā temperatūra var pārsniegt pat 100 grādus. Negadījuma sekas kompensēs “Rīgas siltums”.