Desiņu cepēji Jaunķemeros aiz sevis atstāj ugunsgrēku

Artūrs Jansons, Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru biroja administratīvās daļas vadītājs, "Facebook" vēsta, ka 30. maija vakarā pie Melnezera Jaunķemeros ugunsgrēka iemesls bijis pikniks mežā ar desiņu cepšanu.

Ugunsnelaime izcēlās nomaļā vietā ezera krastā, kur būtībā nav ceļu. Operatīvi ieradās ugunsdzēsēji, glābšanas darbus sarežģīja stiprās un virzienu mainošās vēja brāzmas, kuru dēļ arī uguns mainīja virzienu.

Pēc liesmu nodzēšanas uziets iepakojums, ugunsdzēsēji atraduši arī desas. “Tas varētu nozīmēt tikai to, ka uguns izplatījās ātri un negaidīti. Izdega 0,6 hektāru meža, un, ja pašam mežam no šāda ugunsgrēka īpašs ļaunums neradīsies, tad gadījumā, ja uguns paspētu iesprukt pazemē un sāktu degt kūdra zem zemsedzes, uz rudeni tur izdegtu tādas slēptās kūdras bedres, kurās ogotāji un sēņotāji varētu arī nejauši kaklu lauzt,” brīdina Jansons.

Viņš atgādina, ka mežā no aprīļa līdz septembrim piknikus var rīkot tikai ar tādu ēdienu, kas nav jāvāra vai jācep ne uz atklātas uguns, ne vienreiz lietojamiem griliem. “Kā arī ievērojam principu – ko ienesi, to iznes!” piebilst Jansons.

Vēl viens atstāts ugunskurs kļuva par ugunsgrēka cēloni 30. maija pēcpusdienā Garkalnes novadā, dabas liegumā Buļļezers, izdegot 0,98 hektāriem 140 gadu vecu priežu audžu.

Valsts meža dienests informē, ka 30. un 31. maijā konstatēti 18 meža ugunsgrēki ar gandrīz 18,95 hektāru kopējo uguns skarto platību. Rīgas reģionālās virsmežniecības teritorijā izcēlās astoņi meža ugunsgrēki, pa diviem Ziemeļaustrumu, Ziemeļvidzemes un Centrālvidzemes virsmežniecībās, pa vienam – Ziemeļkurzemes, Dienvidkurzemes, Dienvidlatgales, Zemgales virsmežniecībās.

Divos gadījumos pēc situācijas izvērtēšanas tapis skaidrs, ka ugunsgrēki ir izcēlušies no ugunskuriem. “Tādā laikā un vējā ugunskurus nedrīkst kurināt, un vēl ugunsnedrošajā periodā. Rupji vārdi vien nāk prātā,” dusmīgs ir dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.