Arī pati "Maxima" atzīta par cietušo veikala sabrukšanā. Uzņēmums grib naudu. VIDEO

Kompānija aprēķinājusi zaudējumus. Veikala ēkas sabrukšanas brīdī tika iznīcinātas preces, mēbeles un iekārtas, zudusi arī nauda, kas tovakar atradās veikala kasēs. Kopumā aprēķinātie zaudējumi ir teju 1,7 miljoni eiro.

““Maxima Latvija” ir apdrošinājusi savus īpašumus, preces. Atlīdzība ir sagaidāma no apdrošinātāja. Piesakot pretenzijas apdrošinātājam, “Maxima” nevar tās nepieteikt arī kriminālprocesā. Jo tad apdrošinātājam radīsies jautājumi, vai “Maxima” nav krāpnieki”, skaidro advokāts, “Maxima Latvija” juridiskais pārstāvis Oskars Rode.

Uz “de facto” žurnālistu jautājumu par to, vai “Maxima” nevarēja pati kompensēt zaudējumus kā labas gribas žestu, Rode atbildēja: “Aizmirst un piedodot, ja? Piedot kam? Cilvēkiem, kas ir nekvalitatīvi izdarījuši savu darbu?”

Uz kompensācijām pieteicās ne tikai “Maxima”, bet arī uzņēmums “Tineo”. Tineo ir veikala ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs, tieši no šīs kompānijas “Maxima” īrēja telpas Priedaines ielā. “Tineo” pieprasītā kompensācijas summa ir kādreiz par ēku samaksāta, 4,4 miljoni eiro.

“Tineo” nopirka tikko uzceltu, valsts un pašvaldības iestāžu pārbaudītu ēku, tāpēc “Tineo” bija visas tiesības ticēt, ka ēkas tehniskais stāvoklis bija labs un nekādi papildus pasākumi nebija nepieciešami. Tāpēc mēs arī nopirkām šo ēku. Un tāpēc pēc tam pieprasījām cietušā statusu”, skaidro “Tineo” valdes locekle  Ilona Gobīte.

Zolitūdes lietā process sākts pret pieciem uzņēmumiem, trim arestēta manta

“Zolitūdes krimināllietā” process sākts arī pret piecām juridiskām personām – firmām, kurās strādāja pieci no apsūdzētajiem. Trim no šiem uzņēmumiem arī arestēti īpašumi, šovakar ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

“Maxima Latvija”  ir viens no uzņēmumiem, pret kuru uzsākts process par  piespiedu ietekmēšanas līdzekļiem. Pret uzņēmumu sākts process, kurā viens no pārmetumiem ir nesamērīgi lielu darba pienākumu uzlikšana vecākajai speciālistei, kura ir viena no apsūdzētajām.

Šo sākotnēji atsevišķi sākto lietu pievienoja lielajai “Zolitūdes lietai”. Pret “Maxima Latvija” sāktais process ir saistīts ar četru darbinieku nāvi un divu ievainošanu darba vietā Priedaines ielā. Uzņēmumu neapsūdz saistībā ar pārējo cilvēku nāvi lielveikalā “Maxima” 2013.gada 21.novembrī.

“Maxima Latvija” juridiskais pārstāvis, advokāts Oskars Rode, atbildot uz jautājumu, vai “Maximai” bija iespēja izglābt šos cilvēkus,  “de facto” saka: “Katram dzīvē ir kādas iespējas, bet vai mēs šo iespēju pamanām vai nepamanām, vai mums bija jāpamana -  tikai tā es to varu atbildēt. Tīri teorētiski.”

“Maxima Latvija” uzlikts arests vairāk nekā četrdesmit īpašumiem. Lielākoties tie ir uzņēmuma veikali. Pēc zemesgrāmatu datiem to vērtība ir ap 44 miljoniem eiro, bet vērtētāji to tirgus vērtību aplēsuši ap 80 miljoniem. “Maximas” īpašumi šobrīd ir lielākais nodrošinājums krimināllietā.

Mantas arests uzlikts arī arhitektu firmai “Kubs” piederošajām mašīnām un vienam motociklam. Uzņēmuma gada pārskats liecina, ka pērn firmas ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas Latvijā ir sarukuši uz pusi – no 591 228 eiro līdz 297 171 eiro. Process pret “Kubu” uzsākts, uzskatot, ka noziegums, kurā apsūdzēts arhitekts Kalinka, visticamāk bijis firmas interesēs.  Piemēram, lai laikus izpildītu līguma nosacījumus, un izvairītos no līgumsoda. “Ir absurdi uzskatīt, ka kāds no tā ir guvis labumu. Tas ir pilnīgi izslēgts,” saka “Kubs” pārstāvis, advokāts Jānis Junkers.

Līdzīga pārmetumu būtība ir Ivara Sergeta pārstāvētajai “HND grupai”, kuru arhitekti nolīga ēkas konstrukciju daļai. Kad arestēja šīs firmas kontus, tajos atradās vien daži tūkstoši eiro.  Tas visticamāk būs arī viss, ko notiesāšanas gadījumā varēs paņemt no “HND grupas”. Turklāt tai ir izveidojies arī liels nodokļu parāds. “Jāsaprot, ka uzņēmuma darbība šobrīd ir apstājusies. Protams, ka uzņēmuma rīcībā nekad nav bijuši tādi līdzekļi, kādas šobrīd ir civilprasības. Un tīri loģiski – ja tās apmierina, tad loģiski, ka uzņēmums to nevarēs segt,”  saka uzņēmuma juridiskais pārstāvis, advokāts Artūrs Zvejsalnieks.

Pirmstiesas izmeklēšanā tiesa atteicās arestēt “CMConsulting” mantu. Šo firmu projekta attīstītājs “Homburg Zolitude” nolīga būvdarbu uzraudzīšanai, un tā darbu uzticēja Mārtiņam Draudiņam. Lietas ietvaros kompānijai pārmet nepienācīgu kontroli. Firmas “CMConsulting” gada pārskats liecina, ka pērn, gadā pēc traģēdijas, tās apgrozījums seškārt samazinājies – no 664 525 eiro 2013.gadā līdz 103 111 eiro pērn.

Tāpat kā šai firmai, arī ģenerāluzņēmēja “Re&Re” īpašumi krimināllietas ietvaros nav apgrūtināti, lai gan tiesai tas tika lūgts. “Re&Re” uzskata, ka, arestējot īpašumus, viņiem būs apgrūtināta apjomīgo valsts pasūtījumu izpildīšana. Visticamāk, arī pret “Re&Re” process sākts, lai vērtētu, vai apsūdzētais firmas darbinieks nav rīkojies uzņēmuma interesēs.

“Re&Re” juridiskais pārstāvis, advokāts Uģis Grūbe raidījumam “de facto” saka: “Jautājums no mūsu viedokļa drīzāk ir par to, vai “Re&Re”, saņemot no pasūtītāja visu projekta dokumentāciju, ar visiem ekspertu atzinumiem, ar būvvaldes saskaņojumiem, ar visām nepieciešamajām  atļaujām, aprēķiniem, vai bija jāķeras vēlreiz klāt un jāskatās, un jāpārrēķina pēc būtības”.

Drīz pēc traģēdijas Zolitūdē Rīgas būvvalde publicēja projekta dokumentāciju. “de facto” norāda, ka tas, piemēram, ļāvis betona ražotājam “Cemex” uzzināt, ka projektā vairākās vietās, tostarp kolonnu un pārseguma elementu būvniecībai, ieprojektēts augstākas stiprības klases betons nekā tas, ko uzņēmums “Re&Re” un viņu apakšuzņēmēji firmai “Cemex” prasījuši piegādāt uz Priedaines ielu. Galu galā par daļu no piegādēm, vairāk nekā simt tūkstoš eiro vērtībā, viens no apakšuzņēmējiem uzņēmumam “Cemex” nesamaksāja. Jāuzsver, ka – izmantotā betona kvalitāte nav saistīta ar traģēdijas iemesliem.

Nepilnu gadu pēc traģēdijas Zolitūdē “Re&Re” reģistrēja jaunu akciju sabiedrību “Re re grupa” un uzsāka izmaiņas uzņēmumu grupas struktūrā. “Re Re” valdes loceklis Ainārs Pauniņš tolaik “de facto” noliedza iespējamību, ka līdz ar pārmaiņām no esošās firmas paliktu vien tukša čaula.

Prokuratūra uzskata, ka tai ir pietiekami pierādījumi pret visiem pieciem uzņēmumiem. Vai var uzskatīt, ka fons visam notikušajam bijusi vēlme nopelnīt iespējami vairāk? “Naudai bija sava loma arī attiecīgajā būvniecības procesā, un tā ir neatraujama sastāvdaļa.  Termiņi, nauda,” raidījumam “de facto” saka “Zolitūdes lietas” kriminālvajāšanas grupas prokurors Agris Skradailis.

Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka par uzņēmumu atbildību traģēdijā tiesā sagaidāmas visai pamatīgas cīņas.  Jo pagaidām tiesu prakse par juridiskajām personām piemērojamo sodu ir minimāla.

Likums paredz, ka juridisku personu var sodīt ar naudas sodu līdz pat 100 000 minimālajām mēnešalgām, kas šobrīd būtu 36 miljoni eiro. Taču, ja uzņēmumam nav piedzenamu līdzekļu, tos nevar prasīt no citām saistītajām firmām, vai īpašnieku personīgajiem līdzekļiem.

Tas nozīmē, ka, piemēram, sabrukušās ēkas būvniecības ģenerāluzņēmēja  - “Re&Re” īpašnieki šobrīd nav pakļauti riskam, ka varētu notikt vēršanās pret viņiem personīgi.

Sodot firmu, tai var uzlikt arī dažādus aizliegumus – piemēram – piedalīties  valsts un pašvaldību rīkotajos iepirkumu konkursos pat desmit gadu garumā.

Procesi nav sākti ne pret sabrukušās ēkas pasūtītāju Homburg Zolitude, ne apsaimniekotāju TinEo, ne arī “Re Re” apakšuzņēmējiem, kuri piegādāja metāla konstrukcijas. Jāpiezīmē, ka būtisks nosacījums, lai krimināllietā sāktu procesu pret juridisku personu, jābūt arī vismaz vienam apsūdzētajam no konkrētās firmas.

Būvvalde cenšas attaisnot savus apsūdzētos darbiniekus Zolitūdes lietā, noliedz sistēmiskas problēmas iestādē

Uzrādītās apsūdzības trīs Rīgas pilsētas būvvaldes amatpersonām, atklājušas sistemātiskas problēmas pašvaldības iestādē, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers norādījis, ka notikušā traģēdija atklājusi darba principu, kas balstījies ,,pašpaļāvībā un nevērībā” nevis ,,pārbaudēs un pēckontrolē”.

Rīgas pilsētas būvvaldē pašlaik strādā tikai viens no trīs apsūdzētajiem iestādes darbiniekiem – Būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova. Meļņikovu apsūdz par to, ka viņa neesot nodrošinājusi pienācīgu būvniecības kontroli un apsekošanu objektā veikusi pavirši. Taču Meļņikova vainu neatzīst.

No komentāriem “de facto” atteicās bijušais būvinspektors Jānis Balodis. Viņš apsūdzēts par to, ka neesot nodrošinājis kvalitatīvu būvprojekta apsekošanu un iesniegto dokumentu pārbaudi. Balodis apsūdzību neatzīst un šobrīd strādā privātajā sektorā.

Darbu Būvvaldē pametusi arī Būvprojektu izvērtēšanas nodaļas vadītāja Marika Treija. Pēc traģēdijas viņa pārgāja uz labāk apmaksātu darbu citā pašvaldības iestādē – Rīgas domes Īpašuma departamentā kā Būvju sakārtošanas pārvaldes priekšnieka vietniece. Pirms mēneša jaunā darba vieta Treiju pat nosūtīja nedēļu garā komandējumā uz Itāliju. Tur viņa esot apmeklējusi starptautisko izstādi Expo. ,, Es piedāvāju viņai pāriet pie mums pirms Zolitūdes traģēdijas. Viņa piekrita. Pēc tam, kad notika traģēdija, viņa uz laiku tika atstādināta no amata. Pēc tam, kad viņu atjaunoja amatā, viņa pārnāca pie mums,” notikušo atceras Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR). Burovs norāda, ka Treijas pārziņā neesot jautājumi, par traģēdijas vietu Zolitūdē un tur esošā nepabeigtā nama tālāku pielietojumu. Tas tādēļ, jo Treju apsūdz, ka viņa savulaik neesot izvērtējusi tehniskajā projektā iesniegto būvprojekta ekspertīzi un tās slēdzienu. Līdz ar to viņa neesot konstatējusi dokumentā esošās nepilnības.

,,Es pārbaudu ekspertīzes esamību būvprojektā, pārbaudu, vai atzinums, ko ir devis konkrētās daļas veicējs, saskan, vai būvprojekts ir akceptējams un saskaņojams un virzāms tālāk Rīgas būvvaldē, es par to pārliecinājos,” norāda Treija. Viņa turpina, ka ,,morāli, protams, mēs visi pārdzīvojam un tas ir šausmīgs negadījums, bet tā, lai man būtu izvirzīta kriminālapsūdzība, es neredzu savu vainu tajā lietā.”

Taču visi šie Būvvaldē strādājošie, pildot savus amata pienākumus,  esot varējuši konstatēt un novērst būves sabrukšanu. ,,Faktiski notiek tāda “futbolēšana” – katrs cenšas noņemt no sevis atbildību. Ja mēs saliekam šo ainu kopā, tad iznāk, ka vispār neviens neatbild par kvalitāti, izņemot būvprojekta autoru, kuram vajadzēja šos aprēķinus veikt pareizi. Tas nozīmē, ka sistēmā nav kārtības,” norāda ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.

Policijas pasūtītajā ekspertīzē secināts, ka Būvvaldes amatpersonas ,,tik sarežģītas būves skiču projektu ir izskatījušas vienā dienā”. Tas varētu būt iemesls tam, ka ,,nav pietiekami izvērtēts ēkas būvniecības sadalījums divās kārtās”. Tāpat pietiekoša uzmanība neesot pievērsta būvprojekta ekspertīzei. Savukārt pēc traģēdijas izveidotā Būvvaldes darba grupa secināja, ka ,,būvprojekta dokumentācija ir izstrādāta pavirši, kā arī pieļauta atsevišķu būvprojekta risinājumu savstarpēja nesaderība”. Taču nav izvērtēta Būvvaldes amatpersonu atbildība, kāpēc tā, nenovēršot trūkumus, projektu tomēr atļāvusi realizēt.

,,Vainot par to, ka varēja darīt kaut ko labāk, manuprāt, īsti neiztur kritiku. Tas liecina par to, ka, diemžēl, tiek sekots dažu sabiedrības locekļu vai daļas sabiedrības vēlmei – atrast pēc iespējas vairāk vainīgos par katru cenu, vienalga kur un vislabāk jau, protams, Rīgas pašvaldībā,” uzskata Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs. Vircavs izvairās komentēt to, vai notikušais varētu liecināt par sistēmiskām problēmām Būvvaldē.

Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), kurš iepriekš paudis, ka Rīgas pašvaldība nav līdzatbildīga traģēdijā, arī šobrīd vērš uzmanību uz problēmām būvniecības nozarē kopumā, ne viņa pakļautībā esošajā Būvvaldē. ,,Sistēma valstī kopumā, mēs nerunājam par Rīgas Būvvaldi vai jebkuras citas pašvaldības Būvvaldi, bija nepareizi uzbūvēta. Tagad ir cerība, ka birojs valsts līmenī varēs šo “caurumu” aizpildīt  un nodrošināt labāku kontroli, bet Būvvalde toreiz rīkojās tā, ko no viņiem prasīja likums,” pārliecināts Ušakovs.

Taču konkrētā situācija iezīmējusi sistēmiskas problēmas ne tikai nozarē kopumā, bet arī būvnieku sadarbībā tieši ar pašvaldības iestādi. Kalnmeiers uzskata, ka ,,vadoties pēc šī gadījuma, darbojās princips – “es parakstīšu tev šos papīrus un uzrakstīšu, ka viss kārtībā, tu – man, savukārt, parakstīsi, kad man vajadzēs, jo man jau viss kārtībā”. Tur atklājas pašpaļāvība un nevērība, “ka es jau nekļūdos”. Līdz šim  nekas tāds nebija noticis. Tāpēc ir sekas. Šādā jomā ir jāpārbauda katrs solis vairākas reizes. Ja tādas pārbaudes nav un nav pēckontroles, tad ir traģēdija.”

Spraugas Zolitūdes veikala konstrukcijās bijušas jau krāsošanas brīdī

Lai arī ārēji Zolitūdes “Maximas” veikala jumta nogruvums izskatījās kā pēkšņs notikums, atsevišķu jumta konstrukciju sabrukums bija noticis jau agrāk. Objektā strādājošajiem speciālistiem ar savu aci problēmas bija vairākkārt jāpamana, uzskata Valsts policijas nolīgtie eksperti.

LTV raidījums “de facto”, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju par sabrukušajā veiklā veikto eksperimentu, vēsta, ka 2013.gada oktobrī un novembra sākumā, tātad neilgi pirms nelaimes, sākušas nocirpties atsevišķu skrūvju uzgriežņu vītnes. Eksperti secinājuši, ka veikala sabrukums noticis, jo metāla konstrukciju apakšējo skrūvju savienojumi bija pārslogoti 6,5 reizes.

Eksperti ir pārliecināti, ka deformācijas bijušas redzamas arī veikala celtniecības laikā. Pretuguns aizsargkrāsas pēdas atklāja vietās, kur tām nevajadzēja būt, ja savienojumi būtu pietiekami cieši saskrūvēti. Tātad spraugas un deformācijas parādījušās jau pirms 2011.gada 6.jūlija, kad objektā tika pieņemta krāsošanas darbu izpilde.

Ja būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš, būvkonstrukciju autoruzraugs Ivars Sergets un būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš būtu rūpīgi apskatījuši kopnes, “esošās spraugas nepamanīt bija neiespējami”, minēts policijas nolīgto ekspertu atzinumā. Šī trijotne arī pirms tam bija parakstījusi nozīmīgo konstrukciju pieņemšanas aktu.

Eksperti izpētījuši, ka skrūvju uzgriežņu stiprība bija mazāka nekā standartos noteiktā. Dabā varēja arī nomērīt, ka uz jumta sakrauts vairāk par plānoto. Biezākas bija oļu, sīkšķembu, augsnes un betona kārtas. 

Tomēr arī bez būvniecībā pieļautajām atkāpēm no projekta jumts vienalga būtu sabrucis, jo pamatcēlonis meklējams konstruktīvajā risinājumā.

Valsts policijas nolīgtie eksperti pirms tiesas nevēlas savus secinājumu komentēt. Viens no grupas dalībniekiem Rīgas Tehniskās universitātes docents Aigars Ūdris vien min: “Šeit nav runa tikai par to, ka uzdot trīspadsmito vai septiņpadsmito reizi jautājumu, vai viss ir kārtībā. Runa ir par pienākumiem, kas izrietēja no iesaistīto amata aprakstiem, uzdot šos jautājumus.” 

Apsūdzētie savu vainu neatzīst. Arhitekts Andris Kalinka pauž, ka apsūdzības pieņēmumi ir kļūdaini. Būvkonstruktors Sergets uzskata, ka viņam liek atbildēt par darbiem, kas viņam līgumā nebija ietverti. Eksperts Andris Gulbis norāda, ka nekad nav ticis informēts, ka kopnes tiks savienotas ar skrūvēm. Būvdarbu vadītājs Kumpiņš vaino Sergetu. Būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš pienākumus esot veicis apzinīgi, ievērojot normatīvus. 

Kasjauns.lv/LTV De Facto/Foto: Evija Trifanova/LETA